Tā secināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvalde, apkopojot no teritoriālajām struktūrvienībām saņemto informāciju, pēc pārbaudē par ārējo ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietu paredzēšanu pašvaldību izstrādātajos detalplānojumos un to ierīkošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Pēc iesūtītajiem dokumentiem izlases kārtībā tika veiktas kontrolpārbaudes Jūrmalā, kā arī Rīgas un Ogres rajonos. Piemēram, Babītes pagasta Piņķos un Beberos pie ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām piebraucamo ceļu platumi un laukumi ar segumu neatbilst normatīvo aktu prasībām, kā arī nav ierīkotas aizsargbarjeras. Līdzīga problēma ir arī Mārupē. Savukārt Ogres rajona Rītupes, Pārslas un Ādamlauku ciematos nav ne ugunsdzēsības hidrantu, ne mākslīgās ūdenskrātuves, ne arī piebraucamas dabīgās ūdenskrātuves.
Situācija dažādos Latvijas pagastos un rajonos ir ļoti atšķirīga. Kā pozitīvu piemēru var minēt to, ka, piemēram, pēdējo gadu laikā Rēzeknes rajona Stružānu ciemā pēc detālplāna izstrādāšanas ir uzstādīti 17 ugunsdzēsības hidranti. Jūrmalā ir uzstādīti 69 jauni ugunsdzēsības hidranti, Cēsu rajonā – 38 hidranti, kā arī aprīkotas sešas ūdens ņemšanas vietas.
Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka ūdensvada tīklu īpašnieks pārbauda ugunsdzēsības hidrantus ne retāk kā reizi gadā un par to sastāda pārbaudes aktu. Mākslīgajās ugunsdzēsības ūdenskrātuvēs nodrošina tehniskajā projektā paredzēto ūdens rezervi. Ja objekts, izņemot viendzīvokļu māju, nav nodrošināts ar ugunsdzēsības ūdensapgādi un tā teritorijā vai tuvumā atrodas dabiskā ūdenskrātuve, pie tās izbūvē piebrauktuvi un ūdens ņemšanas vietu ugunsdzēsības automobiļiem.
Par šo Ugunsdrošības noteikumu ievērošanu ir jārūpējas pašvaldībām vai objektu īpašniekiem. Diemžēl sabiedrībā valda uzskats, ka par ugunsgrēku dzēšanu jārūpējas tikai un vienīgi ugunsdzēsējiem. Taču neviens neesam pasargāts no ugunsnelaimēm. Ugunsgrēka dzēšanai ūdens ugunsdzēsēju mašīnā pietiek vidēji 5 minūtēm. Tādēļ iedzīvotājiem nereti rodas maldīgs priekšstats, ka ugunsdzēsēji notikuma vietā ieradušies bez ūdens. Pēc tam ūdens tiek ņemts no hidrantiem vai ugunsdzēsības ūdenskrātuvēm. Ja tādu tuvumā nav, tad tiek ņemts no attālākām vietām un pievests ar mašīnām. Bijuši gadījumi, kad šī tuvākā vieta izrādījusies 1- 2 km attālumā. Kamēr automobilis aizbrauc, uzpilda ūdeni, atgriežas, degošā ēka uzliesmo ar jaunu sparu. Tādēļ ne mazāk svarīgi par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu, lai neizceltos ugunsgrēks ir arī ievērot to noteikumu daļu, kas saistīta ar ugunsdzēsības ūdensapgādi.
Iedzīvotāji, kuri iegādājas mājas jaunuzceltos ciematos, pašvaldībās var arī paši painteresēties, kur atrodas tuvākais ugunsdzēsības hidrants vai ūdens ņemšanas vieta, vai šī māja arī no šāda viedokļa ir droša.
Sagatavoja:
Inga.Veteres,
VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
7075841
inga.vetere@vugd.gov.lv
