Mūsdienās brīvības atņemšanas soda mērķis nav atriebība, bet veids, kā valsts māca likumpārkāpējam prasmes patstāvīgi dzīvot bez noziegumu izdarīšanas. Cik ieslodzījuma…
Ieslodzīto kopskaits pēdējos desmit gados samazinājies teju uz pusi. Latvijas cietumos, pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes datiem, 2019. gada sākumā atradās 3539 ieslodzītie.…
Saeimas Juridiskajai komisijai nodoti grozījumi Krimināllikumā, kas, pilnveidojot kriminālsodu sistēmu, paredz probācijas uzraudzību noteikt kā pamatsodu. LV portāls skaidro, ko…
Ieslodzījuma vietas Latvijā būvētas laikā no 19. gs. pirmās puses līdz 20. gs. vidum. Kā būtisku šo ēku rekonstrukciju var uzskatīt daudzvietīgo kopmītņu tipa telpu pārbūvi…
No 2019. gada 1. jūnija Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP) būs cita kārtība, kādā ieslodzītie varēs saņemt naudas līdzekļu pārskaitījumus.
Nepilngadīgo noziedzības cēloņi tiek pētīti jau vairākus gadu desmitus, taču joprojām nav skaidras atbildes, kāpēc bērni un jaunieši izdara noziedzīgus nodarījumus. Bērnu…
Pirms desmit gadiem Latvijā tika ieviesta jauna – progresīvāka – pieeja kriminālsodītu personu atgriešanai sabiedrībā. Diemžēl pagaidām sistēma strādā tukšgaitā, jo…
Svētdien, 2019. gada 1. septembrī, stājas spēkā grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas turpmāk personai attiecīgā dzīves situācijā dod tiesības rakstveida iesniegumā…
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar Satversmes tiesas 2019.gada 2.maija spriedumu…
Tieslietu ministrija, Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk – IeVP) un Valsts probācijas dienests (turpmāk – VPD) sniedz viedokli par 2019. gada 29. oktobrī…
