Elektroenerģijas nodokļa maksājums neskars mājsaimniecības

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, ņemot vērā 2015. gada datus, ja 2017.-2019. gadā saglabāsies līdzīgs elektroenerģijas patēriņš, valsts budžets katru gadu no šī nodokļa turpmāk varētu iegūt 5,4 miljonus eiro.

Kādas ir izmaiņas?

Izmaiņas Elektroenerģijas nodokļa likumā ierosināja Finanšu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, kura nāca klajā ar ierosinājumu atcelt nodokļa atbrīvojumus elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem, hidroelektrostacijās, kā arī koģenerācijas stacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem. Tāpat nodokļa atbrīvojumi turpmāk nebūs arī elektroenerģijai, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā.

No nodokļa arī turpmāk būs atbrīvota elektroenerģija, kas piegādāta citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām. Vienlaikus elektroenerģijai, ko piegādā personām ielu apgaismošanas pakalpojumu sniegšanai, nodokli aprēķina pēc likmes 0 eiro par megavatstundu.

Tāpat no nodokļa arī turpmāk būs atbrīvota elektroenerģija, ko izmanto preču pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, tajā skaitā dzelzceļa transportā un pilsētu sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos, kā arī mājsaimniecību lietotāji.

Arī Ekonomikas ministrijas (EM) Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta direktors Dzintars Kauliņš apliecina, ka, lai gan tirgotāju portfeļos kā klienti ir gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, komersanti arī turpmāk būs atbrīvoti no elektroenerģijas nodokļa maksājuma, piegādājot elektroenerģiju mājsaimniecībām.

Kādi ir argumenti?

Finanšu ministrija kā argumentu elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma atcelšanai minēja neskaidrības ar elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumiem no atjaunojamiem energoresursiem (AER). Līdz šim, lai piemērotu nodokļa atbrīvojumu, uzņēmumiem bija vajadzīgs elektroenerģijas izcelsmes apliecinājums, t.i., ka tā ir ražota no AER. Savukārt  Latvijā 2013. gada 3. jūnijā darbību sāka elektroenerģijas birža "Nord Pool". Līdz ar to elektroenerģijai, kuru komersanti pērk vai pārdod biržā, nav iespējams identificēt izcelsmi, proti, pērkot elektroenerģiju biržā, nevar noteikt, no kādiem resursiem tā ir ražota.

"Izcelsmes apliecinājuma cenas par megavatstundu svārstās robežās no 20 centiem līdz 2 eiro par vienu izcelsmes apliecinājumu, vidēji cena ir 50–60 centi."

Finanšu ministrijas argumentiem piekrīt arī Dz. Kauliņš, kurš skaidroja, ka "tirgotāji uzrāda elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumus, kurus tie iegūst no ražotājiem – gan tiem, kas strādā Latvijā, gan tiem, kas darbojas apkārt Baltijas jūrai, un ar tiem brīvi tirgojas, droši vien ekonomisku apsvērumu dēļ. Tas, ko esam dzirdējuši: izcelsmes apliecinājuma cenas par megavatstundu svārstās robežās no 20 centiem līdz 2 eiro par vienu izcelsmes apliecinājumu, vidēji cena ir 50–60 centi. Uzņēmumi, iegādājot izcelsmes apliecinājumu par 50 centiem, daudz labāk spēj konkurēt ar citiem tirgotājiem, kas tādu izcelsmes apliecinājumu nav ieguvuši.  Komersanti šo situāciju labprāt izmanto - nodokļa atbrīvojuma apjoms pēdējā gada laikā pieaug. Ja 2015. gadā tie bija 4,6 miljoni eiro, tad 2016. gada sešos mēnešos – jau 3,2 miljoni eiro. Apmēram pusi no šīs summas tirgotāji samaksā ražotājam par elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu. Un tie ir ražotāji, kas pārsvarā strādā ārpus valsts. Tātad šos AER importējam, bet neieskaitām savā AER ražošanas mērķī. Līdz ar to neredzam vajadzību atbalstīt importētos AER."

Latvijas mērķis ir līdz 2020. gadam sasniegt no AER saražotas enerģijas īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā 40% apmērā. 2014. gadā ir sasniegti 38,65 procenti.

Nodoklis – 1,01 eiro par MWh

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulators) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Bethere skaidroja, ka no 2017. gada elektroenerģijas nodoklis neatkarīgi no izcelsmes ir noteikts 1,01 eiro par megavatstundu (MWh) jeb 10 centi par 100 kilovatstundām, kas sastāda aptuveni 0,7% no kopējā maksājuma par elektroenerģiju. Līdz šim šādai elektroenerģijai nodokļa likme ir 0,00 EUR/MWh.

 "Apzināmies, ka daļa tirgotāju nevarēs piedāvāt klientiem elektroenerģiju par tādu cenu, kurā jau bija iekļauta nodokļa atlaide," sacīja Dz. Kauliņš. "Patlaban tirgū vidēji viena megavatstunda maksā 50 eiro, tātad nodoklis nav milzīgs. Tirgotāja kompetencē ir izvēlēties, kurā produktā ielikt nodokļa atbrīvojuma atcelšanu. Nezinām, kurš sektors to izjutīs vairāk, bet, iespējams, asas konkurences apstākļos samazināsies tirgotāju peļņa."

38 tirgotāji

Patlaban līgumu ar AS "Sadales tīkls" (ST) par sistēmas lietošanu ir noslēguši 38 elektroenerģijas tirgotāji, no kuriem 20 ir izteikuši savus elektroenerģijas piedāvājumus klientiem, informēja ST preses pārstāve Tatjana Smirnova. ST rīcībā nav informācijas par katra elektroenerģijas tirgotāja klientu skaitu, lai iegūtu šos datus, jāvēršas pie katra elektroenerģijas tirgotāja. Tiesa, jāņem vērā, ka klienti tirgotāju maiņu saviem objektiem var veikt katru mēnesi un gan juridiskām, gan fiziskām personām veidojas sadarbība pat ar vairākiem elektrības tirgotājiem, jo saviem īpašumiem klienti izvēlas dažādus tirgotājus.

Uz jautājumu, cik elektrības tirgotājus skars Elektroenerģijas nodokļa likuma izmaiņas, Regulators atbildēja, ka nevar prognozēt elektroenerģijas tirgotāju skaitu, kurus skars šīs izmaiņas, piebilstot, ka par likuma grozījumiem ir interesējušies divi elektroenerģijas tirgotāji.

"Latvenergo" sola noteikumus nemainīt

Valstij piederošā elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmuma "Latvenergo" komunikāciju direktors Andris Siksnis apgalvoja, ka pēc likuma grozījumiem "mūsu ("Elektrum") klientiem aktuālie un piedāvātie līgumu nosacījumi nemainīsies". Viņš atklāja, ka "Latvenergo" Latvijā kopā pieder ap 74% tirgus daļu, bet mājsaimniecību segmentā – pat aptuveni 99%.

Igaunijas elektroenerģijas ražošanas uzņēmuma "Eesti Energia" meitasuzņēmums "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers teica, ka pašlaik SIA "Enefit" (mājsaimniecībām gan elektroenerģiju nepiedāvā) ir vairāk nekā 2000 klientu, un tirgus daļa šogad sasniedz 16 procentus no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa. "Latvijā šī nodokļa maksātāji ir elektroenerģijas tirgotāji un to, kā tiks pārdalīti šie neparedzētie papildu izdevumi, noteiks katra tirgotāja ar klientiem noslēgtie līgumi. Visticamāk, daļa līgumu tiks pārslēgti, iekļaujot šos papildu izdevumus, savukārt ilgtermiņa fiksētas maksas līgumos šīs izmaksas pilnībā būs jāsedz tirgotājiem. Kopējais neplānoto izdevumu apmērs var būt visai nozīmīgs. Piemēram, šī gada griezumā tas "Enefit" nozīmētu aptuveni 800 tūkstošu eiro papildu izdevumus," skaidroja J. Bethers.

"Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma strauja virzība apstiprināšanai bija kļūda no valsts puses."

Savukārt SIA "220 Enerģija" nevēlējās atklāt tirgus daļas Latvijā, taču kompānijas pārstāve Agnese Smilga gan bija pārliecināta, ka elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma atcelšana skars "biznesa klientus, kuriem cenas celsies, un cerams, izmaiņas nejutīs mājsaimniecības".

Tomēr viņa brīdināja, ka likumdošanas grozījumi "var skart arī mazākus tirgus dalībniekus ar dubultu nodokļa aplikšanu, jo tirgū atrodas portfeļa pārvaldītāji, kuri pārdod tālāk mazākiem mazumtirdzniecības pārdevējiem, un viņi savukārt tirgo elektroenerģiju mājsaimniecībām. Īstenojot nodokļa atcelšanu, būtu jāpievērš uzmanība, lai šāda situācija nerastos".

Vērsās pie premjera

Gan SIA "Enefit", gan SIA "220 Enerģija" bija no tiem uzņēmumiem, kas septembrī, paužot bažas par plānoto grozījumu Elektroenerģijas nodokļa likumā negatīvajām sekām uz valsts biznesa vidi, investīcijām un elektroenerģijas tirgu ilgtermiņā, vērsās pie Ministru prezidenta ar aicinājumu rūpīgi izvērtēt plānotās izmaiņas. Vēstuli Mārim Kučinskim bija parakstījuši seši elektroenerģijas tirgotāji – SIA "220 Enerģija", "INTER RAO Latvia", SIA "AJ Power", SIA "Enefit", SIA "Baltic Energy Services" un SIA "Geton Energy" –, norādot, ka iecerētie grozījumi likumā kropļos elektroenerģijas tirgu un radīs papildu nodokļu slogu gan tirgotājiem, gan klientiem. Tirgotāji arī aicināja Saeimu noteikt pārejas periodu, kas ļautu tirgus dalībniekiem pielāgoties jaunajam nodokļu regulējumam, grozījumiem stājoties spēkā ne agrāk kā 2018. gada 1. janvārī.

Arī Saeimas Juridiskais birojs savā atzinumā skaidroja, ka ar šiem grozījumiem paredzēto atbrīvojumu no elektroenerģijas nodokļa maksāšanas atcelšanu pašu par sevi nevērtē kā neatbilstošu Satversmei, tomēr aicināja apspriest un vērtēt šo atbrīvojumu atcelšanas ietekmi uz nodokļa maksātājiem un, iespējams, noteikt saudzējošāku pāreju uz jauno regulējumu.

Kļūda no valsts puses

Arī Dz. Kauliņš lēsa, ka elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma strauja virzība apstiprināšanai bija kļūda no valsts puses, jo mazie tirgotāji ir noslēguši līgumus uz diviem, trim gadiem par fiksētu summu un nav rēķinājušies ar izmaiņām. "Tas, ka grozījumi stājas spēkā tik strauji, tirgotājiem radīs izaicinājumu," piekrita Ekonomikas ministrijas pārstāvis.

Tomēr ne valdība, ne Saeima neieklausījās elektroenerģijas tirgotāju viedoklī. A. Smilga norāda, ka "vēlamais likuma grozījums ir negaidīts un veikts brīdī, kad jau uz nākamajiem gadiem ir noslēgti elektroenerģijas līgumi. Vēlme šādu grozījumu veikt jau no 2017. gada ir pārāk steidzīga un nesaprātīga, kas noteikti neparāda no labās puses uzņēmējdarbības klimatu Latvijā. Protams ir žēl, ka atjaunojamo energoresursu atbalsts tiek pārtraukts, jo agrāk tika iepirktas izcelsmes apliecības atjaunojamiem energoresursiem. Un tas bija vienīgais veids, kā apliecināt atjaunojamās elektroenerģijas izcelsmi. Pēc likuma grozījuma tirgotāji varēs teikt, ka elektroenerģija ir ražota no atjaunojamiem resursiem, bet to pierādīt nebūs nepieciešams".

Arī "Enefit" uzsvēra, ka, "atceļot atbrīvojumu no elektroenerģijas nodokļa, enerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās, Saeima rīkojas pretēji valdības noteiktajai prioritātei – nodokļu politikas paredzamībai. Līgumi elektroenerģijas iegādei vidēji tiek slēgti 1-3 gadu termiņam un ar fiksētu cenu, kurā tirgotājs apņemas segt visas izmaksas. Tāpēc jaunas nodokļu politikas ieviešana gada pēdējā ceturksnī nesniedz iespējas tirgus dalībniekiem pienācīgi sagatavoties negaidītiem papildu izdevumiem".

Bažas par neoficiālas informācijas pieejamību

Vienlaikus tirgotāji, kā informēja ziņu aģentūra LETA, pauda bažas, ka, pēc tirgū pieejamās informācijas, "Latvenergo", kas ir tirgū lielākais spēlētājs un atrodas EM pārraudzībā, 2015. gada pavasarī ir mainījis pašreizējos tirdzniecības līguma nosacījumus, iekļaujot punktu: "Ja Elektroenerģijas tirdzniecības periodā ar tiesību aktiem tiek grozīts elektroenerģijas cenā ietvertā elektroenerģijas nodokļa apmērs, tā maksāšanas, administrēšanas vai atbrīvojumu un atvieglojumu piemērošanas kārtība, tad elektroenerģijas nodokļa apmērs var tikt attiecīgi grozīts vai izslēgts no elektroenerģijas cenas."

"Šis fakts rada bažas, ka "Latvenergo" kā uzņēmumam, kura īpašuma daļas pieder Latvijas valstij, bijusi pieejama neoficiāla informācija par iespējamām likumdošanas izmaiņām. Tā kā ir signāli par informācijas apmaiņu starp EM un "Latvenergo" par iespējamām nodokļu politikas izmaiņām, tad, ja tiks radīta vide, kurā visiem tirgotājiem, izņemot dominējošā stāvoklī esošo "Latvenergo", ir radīti apgrūtinoši apstākļi darbības turpināšanai, būsim spiesti vērsties Konkurences padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā un, ja nepieciešams, tiesā, lai izvērtētu radušos situāciju," klāstīts vēstulē.