Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tā kā medmāsa nav ārsts, viņa nevar uzstādīt diagnozi, tomēr, ja māsiņa pamana, ka skolēnam ir ilgstošas veselības problēmas, tad var ieteikt vecākiem vērsties pie ģimenes ārsta.
FOTO: SXC
Veselības aprūpi skolās nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izdoti MK noteikumi Nr.277 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs".
Vai katrā skolā obligāti jābūt medmāsai?
Atbilde ir nē, jo MK noteikumu Nr.277 6. punktss paredz, ka skolā palīdzību sniedz ārstniecības persona – māsa vai ārsta palīgs (feldšeris), tomēr to var darīt arī izglītības iestādes darbinieks, kurš apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā saskaņā ar normatīvajos aktos par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā noteiktajām mācību programmām.
Tikai gadījumos, ja izglītojamam ir smaga trauma vai saslimšana, pirmo palīdzību atbilstoši savām zināšanām un iespējām sniedz persona ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma.
Uz jautājumu, kāpēc māsiņa katrā skolā nav obligāta, Izglītības un zinātnes ministrija atbild: MK noteikumos Nr.277 teikts, ka par veselības pasākumu finansēšanu atbild skolas dibinātājs. To, ka jautājumus saistībā ar skolas māsiņām risina tieši pašvaldības, apstiprina arī Veselības inspekcijas Veselības aprūpes nodaļas vadītāja Alla Nogotkova.
Tomēr tas nenozīmē, ka skolās netiek paredzēts medicīnas kabinets. MK noteikumu Nr.610 "Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm" 19.punkts paredz, ka vienai no skolas telpām ir jābūt tieši medicīnas kabinetam, savukārt 72.punktā ir norādīts, ka tas obligāti ir jāveido tādās skolās, kas tiek rekonstruētas vai būvētas no jauna.
Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Izglītības atbalsta nodaļas galvenā speciāliste Ilze Kondratjuka stāsta, ka šobrīd visās Rīgas vispārējās skolās ir medmāsas darba likme, kas nozīmē to, ja vieta nav vakanta, tad katrā Rīgas skolā māsiņa ir. Lielajās skolās, kur ir vairāk par 900 bērnu, ir divas māsiņas, bet pārējās viena. Medmāsas darba laiks ir astoņas stundas, pārējā laikā skolā jābūt pirmajā palīdzībā apmācītiem darbiniekam. Tāpat skolās ir arī pirmās palīdzības sniegšanas instrukcijas.
Kādi ir medmāsas pienākumi?
Māsiņas pienākumi noteikti MK noteikumos Nr.277. Skolas medicīnas kabinets paredzēts pirmās palīdzības sniegšanai un profilaktiskai veselības aprūpei (piemēram, ikgadējai antropometrisko mērījumu veikšanai un pedikulozes (utainības) pārbaudei skolēniem). A.Nogotkova skaidro, ka tie arī ir skolas māsas pamatpienākumi.
Tādējādi medmāsa skolā veic profilaktisko darbu – reizi mācību gadā pārbaudes uz kašķi, pedikulozi un nodrošina antropometrisko mērījumu veikšanu, redzes, dzirdes un stājas pārbaudi, atbilstoši ārstējošā ārsta norādījumiem veic skolēnu medicīnisko aprūpi, kam diagnosticēta hroniska saslimšana, traumatisma cēloņu novēršanas kontroli, veselīga uztura principu īstenošanu un kontroli, veic primāros epidēmijas pasākumus, ja konstatētas infekcijas slimības, un citus pasākumus. Atbilstoši MK noteikumiem Nr.277 skolās veic arī vakcināciju.
Tāpat skolēna saslimšanas gadījumos skolas medmāsa var atbrīvot viņu no mācību stundām, bet ne ilgāk par vienu mācību dienu, lai apmeklētu ģimenes ārstu. Ja skolēnam ir pārejoši veselības traucējumi, skolas medmāsa var atbrīvot viņu no sporta nodarbību apmeklējuma uz vienu mācību dienu.
Kam jābūt medmāsas kabinetā?
Ministru kabineta noteikumi Nr.277 noteic, ka izglītības iestādei jābūt nodrošinātai ar pirmās palīdzības sniegšanas aptieciņas medicīnisko materiālu minimumu. Aptieciņas saturs un medicīnisko materiālu minimums savukārt norādīts MK noteikumos Nr.713 "Noteikumi par kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un pirmās palīdzības aptieciņas medicīnisko materiālu minimumu".
Izglītības iestādes vadītājs, konsultējoties ar ārstniecības personu, pirmās palīdzības sniegšanai paredzēto aptieciņu var papildināt ar medikamentiem.
I.Kondratjuka norāda, ka medmāsas kabinetā ir atrodami medikamenti, kas domāti vienreizējai palīdzībai. Tie ir alerģijas, saaukstēšanās un drudža, pretsāpju medikamenti, kā arī līdzekļi brūču apstrādei un dezinfekcijai – pārsienamie materiāli un plāksteri. Ir arī medikamenti neatliekamās palīdzības sniegšanai bronhiālās astmas gadījumā.
Vai skolas medmāsa var dot skolēniem zāles?
Saskaņā ar Ārstniecības likumu ārstniecības persona, kas veic slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu, ir ārsts. Savukārt māsa veic pacientu aprūpi, piedalās ārstniecībā, vada pacientu aprūpes darbu, nodarbojas ar pacientu izglītošanu veselības jautājumos un veic profesionālās izglītības darbu.
A.Nogotkova skaidro: medikamentu došana būtu jāsaskaņo ar skolēna vecākiem. Pacientu tiesību likumā ir noteikts, ka nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) ārstniecība pieļaujama, ja viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu. Nepilngadīga pacienta (no 14 gadu vecuma) ārstniecība ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana. Lai arī likumā tas nav noteikts, medikamentu došanu skolā tomēr būtu vēlams saskaņot ar vecākiem arī pēc tam, kad bērns sasniedzis 14 gadu vecumu.
Savukārt Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta speciāliste I.Kondratjuka uzsver: "Skolās medmāsa bērniem zāles bez vecāku piekrišanas nedod, tas ir izslēgts variants. Izņemot ļoti akūtu gadījumu, ja viņai ir medikamenti neatliekamās palīdzības sniegšanai, bet principā arī tas vairs netiek darīts. Ja bērns pēkšņi saslimis ar lielu temperatūru, tad arī medmāsa zvana vecākiem. Bērnu ar temperatūru mājās nesūta – viņam vai nu kāds iet līdzi, vai tiek sagaidīti vecāki. Kādreiz ir tā, ka vecāki nevar uzreiz atnākt bērnam pakaļ, līdz tam brīdim, ja ir nepieciešams, medmāsa var iedot bērnam kādu medikamentu, lai atvieglotu viņa stāvokli."
A.Nogotkova skaidro: ja vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un nav iespējams saņemt paša pacienta vai personas, kas skolēnu pārstāv, piekrišanu, ārstniecības persona savas kompetences ietvaros veic neatliekamus pasākumus — izmeklēšanu, ārstēšanu, tajā skaitā ķirurģisku vai cita veida invazīvu iejaukšanos. Šādos gadījumos izmeklēšanas un ārstēšanas plānu apstiprina un lēmumu pieņem ārstu konsilijs, izņemot gadījumu, kad sniedzama pirmā vai neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Kādu dokumentāciju veic medmāsa?
Katrā izglītības iestādē par skolēniem glabājas medicīniskā karte. Pirmo reizi tā izveidota bērnam, iestājoties skolā.
Medicīniskā karte tiek izsniegta visiem bērniem līdz 18 gadiem. Ja viņš ir vecāks vai bērns maina skolu, tad viņam nepieciešams izraksts no ģimenes ārsta ambulatorās kartes par viņa veselības stāvokli.
I.Kondratjuka norāda, ka medicīnas kartē ir informācija par bērna veselības problēmām. Tomēr karte tiek iesniegta tikai pirmajā un desmitajā klasē. Tāpēc visus nākamos gadus kartē ir informācija tikai no mācību sākuma. Protams, vecāki var arī paši informēt skolu par bērna saslimšanu.
"Šobrīd skolās bērnu veselības stāvoklis nav pietiekami spožs un daudziem ir hroniskas saslimšanas. Ja vecāki par to informē medmāsu, bet ģimenes ārsts vai speciālists izsniedz izziņu, ka bērnam nepieciešami medikamenti arī skolā, tad bērns vai vecāks var atnest šos medikamentus uz skolu. Medmāsa savukārt mācību laikā viņam šos medikamentus izsniegs. Piemēram, diabēta gadījumā veiks injekcijas, bronhiālās astmas gadījumā izsniegs inhalatoru," skaidro I.Kondratjuka.
Cik ilgi pēc mācību beigšanas skola saglabā bērnu medicīnas kartes? Saskaņā ar MK noteikumu Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" prasībām karti glabā piecus gadus pēc pēdējā ieraksta.
