Izglītības un zinātnes ministrijas statistikas dati norāda, ka 2010./2011. mācību gadā medicīniskie darbinieki bija nodrošināti 496 vispārizglītojošās dienas skolās.
FOTO: Baložu vidusskola
Skolas māsas jeb tautā mīļi sauktās skolas māsiņas ikdiena ir piepildīta un aizņemta, jo pie viņas vēršas skolēni ar savām veselības problēmām, kas pretī sagaida konsultāciju un palīdzību. Kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās izglītības iestādēs un interešu izglītības iestādēs, nosaka Ministru kabineta (MK) 2010.gada 23.marta noteikumi Nr.277 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs".
Skolas māsas pienākumi
Izglītības likuma 17.panta 11.punkts paredz, ka pašvaldības nodrošina izglītojamajiem profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības pieejamību tās padotībā esošajās izglītības iestādēs MK noteiktajā kārtībā. Visus izdevumus, kas saistīti ar profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības sniegšanu, tai skaitā arī ar medicīniskā personāla algošanu izglītības iestādēs, finansē izglītības iestādes dibinātājs.
Skolas māsas darba pamatpienākumi ir bērnu profilaktiskās veselības aprūpes nodrošināšana un pirmās medicīniskās palīdzības sniegšana. Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone-Klasiņa norāda, ka izglītības iestādēs skolu māsu darbu organizē izglītības iestādes vadītājs saskaņā ar minētajiem MK noteikumiem Nr.277.
"Izglītojamo profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības pieejamību izglītības iestādēs nodrošina konkrētā pašvaldība."
Skolas māsas pienākumos ietilpst traumatisma cēloņu novēršanas kontrole, higiēnas prasību ievērošanas kontrole, veselīga uztura principu īstenošana un kontrole, atbilstoši iespējām nodrošinot ārstniecisku uzturu tiem izglītojamiem, kuriem tas nepieciešams, reizi mācību gadā veikt - antropometrisko mērījumu bērniem, redzes un dzirdes pārbaudi, stājas traucējumu, arteriālā asinsspiediena kontroli, kašķa un pedikulozes pārbaudi, kā arī primāros pretepidēmijas pasākumus, ja konstatētas infekcijas slimības, tai skaitā saslimušo izolēšanu un izglītojamo vecāku informēšanu.
Tāpat skolas ārstniecības personas pienākumos ietilpst saskaņā ar izglītojamā ārstējošā ārsta norādījumiem nodrošināt medicīnisko aprūpi tiem audzēkņiem, kuriem ir diagnosticēta hroniska saslimšana. Vēl skolas māsa organizē bērnu vakcināciju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un vecāku informēšanu par plānoto vakcināciju; mācību gada sākumā (septembrī), pamatojoties uz ģimenes ārsta ieteikumu, sadala izglītojamos veselības grupās sporta nodarbībām.
Ja skolēns saslimst vai gūst traumu skolā
Gadījumos kad bērns ieguvis traumu vai saslimis skolā, pirmo palīdzību viņam sniedz ārstniecības persona vai izglītības iestādes darbinieks, kurš tam ir speciāli apmācīts (saskaņā ar normatīvajos aktos par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā noteiktajām mācību programmām).
Pirmo palīdzību kompetentā persona var veikt traumas gūšanas vietā, izglītības iestādes veselības punktā vai arī tiek nodrošināta pirmās palīdzības pieejamība ārstniecības iestādē. Neatliekamā medicīniskā palīdzības brigāde tiek izsaukta tajos gadījumos, kad skolēnam ir smaga trauma vai saslimšana, kas apdraud viņa veselību vai dzīvību. Gaidot neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ierašanos, izglītības iestādei ir jānodrošina pirmās palīdzības sniegšana skolēnam. Normatīvie akti nosaka, ka šādos gadījumos pirmo palīdzību atbilstoši savām zināšanām sniedz persona ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma.
"Bez vecāku piekrišanas nevienas zāles bērnam netiek dotas."
Skolēna saslimšanas gadījumos skolas māsiņa var atbrīvot viņu no mācību stundām vai nodarbībām, bet ne ilgāk kā uz vienu mācību dienu. Tālāko ārstēšanās gaitu nosaka ģimenes ārsts. Skolas māsa par skolēna atbrīvojumu no mācību stundām vai nodarbībām informē bērna vecākus.
Zāles bez vecāku atļaujas nedod
MK noteikumu Nr.277 5.pants noteic, ka izglītības iestādei jābūt nodrošinātai ar pirmās palīdzības sniegšanas aptieciņas medicīnisko materiālu minimumu. Izglītības iestādes vadītājs, konsultējoties ar ārstniecības personu, pirmās palīdzības sniegšanai paredzēto aptieciņu var papildināt ar medikamentiem. "Pārsvarā medicīnas māsas kabinetā ir pieejama ne tikai pirmās palīdzības aptieciņa, bet arī bezrecepšu zālēs, tomēr tas nenozīmē, ka bērnam tiek dotas jebkuras zāles pēc medicīnas māsas ieskatiem.
Bez vecāku piekrišanas nevienas zāles bērnam netiek dotas. Piemēram, ja pie medicīnas māsas atnāk bērns ar 40 grādu temperatūru, tad uzreiz tiek zvanīts vecākiem, lai zinātu, ko tālāk šajā situācijā darīt," norāda Latvijas Pirmsskolas iestāžu un skolas māsu biedrības vadītāja Astrīda Anšmite.
Rīcības plāns skolēnu uzraudzībai
Ikvienai skolai vajadzētu būt izstrādātam rīcības plānam, kas nosaka, kā ir jārīkojas izglītības iestādei, ja tiek konstatēts, ka skolēni ir lietojuši, glabājuši vai izplatījuši alkoholiskos dzērienus, narkotiskās, psihotropās vai citas atkarību izraisošas vielas.
"Ikvienai izglītības iestādei jābūt informētai par savu izglītojamo veselības stāvokli."
Šāda plāna izstrādi nosaka jau minētie MK noteikumi Nr.277. Ārstniecības persona piedalās šāda rīcības plāna izstrādē un gadījumos, kad ir aizdomas vai ir konstatēts, ka skolēns ir lietojis, glabājis vai izplatījis atkarību izraisošās vielas, veic skolēna veselības stāvokļa novērtēšanu.
Bērna medicīniskā karte
Ikvienai izglītības iestādei jābūt informētai par savu izglītojamo veselības stāvokli, lai ikvienā gadījumā, kas skar audzēkņu veselību, varētu atbilstoši rīkoties. Vecāku pienākums tādēļ ir iesniegt izglītības iestādēm speciāli paredzētu izziņu par bērna veselības stāvokli – bērna medicīnisko karti. Šajā kartē tiek norādīta informācija par bērna veselības stāvokli, kas ārkārtas gadījumos var palīdzēt ārstniecības personai veikt nepieciešamās darbības, lai novērstu draudus bērna veselībai.