Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
2014.gada 1.novembrī stājās spēkā šī 6.martā Saeimas pieņemtais Arodbiedrību likums. Līdz ar to savu spēku zaudēs 1990.gada 13.decembra likums "Par arodbiedrībām".
Jaunā likuma mērķis ir noteikt arodbiedrību un to apvienību dibināšanas un darbības vispārīgos noteikumus, skaidro Labklājības ministrijas (LM) Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta pārstāve Līga Klemere. Tāpat likums nosaka arī principus, kurus arodbiedrības ievēro sadarbībā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, valsts un pašvaldību institūcijām.
Likuma izstrādē bija iesaistīta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Tieslietu ministrija.
Tiesību un izvēles brīvība
Likuma pirmajā nodaļā (Vispārīgie jautājumi) noteikti likuma mērķi, normatīvie akti, kas regulē arodbiedrību darbību, regulētas tiesības dibināt arodbiedrību un iestāties tajā, arodbiedrību tiesības apvienoties, arodbiedrību un to apvienību dibināšanas kritēriji.
Likumā (3.pants) ir konkrētāk formulēta arodbiedrības definīcija - arodbiedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai pārstāvētu un aizstāvētu strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka tiek paplašināts to personu loks, kas var dibināt arodbiedrību. Vecajā likumā bija noteikts, ka tiesības veidot arodbiedrības ir Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri strādā vai mācās, turpretī jaunais likums paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi, bez jebkādas diskriminācijas dibināt arodbiedrību un, ievērojot arodbiedrības statūtus, iestāties tajā.
Šis jauninājums ir nepieciešams, lai arodbiedrību darbības regulējumu padarītu par atbilstošu Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1948.gada konvencijai Nr.87 "Par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās". Viens no apvienošanās brīvības principiem ir tiesību uz organizāciju dibināšanu piešķiršana visiem bez atšķirīgas attieksmes. Konvencijas 2.pants paredz, ka darba ņēmējiem bez jebkādiem izņēmumiem ir tiesības nodibināt organizācijas un, pamatojoties tikai uz attiecīgās organizācijas noteikumiem, iestāties tajās pēc pašu izvēles bez iepriekšējas atļaujas.
"Ikvienam ir tiesības iestāties arodbiedrībā, taču neviens nevar piespiest to darīt."
LBAS norāda, ka tagad tiesības dibināt arodbiedrību ir gan darbiniekiem, gan arī valsts dienestā esošajiem ierēdņiem. Savukārt speciālie tiesību akti, piemēram, Valsts drošības iestāžu likums, Militārā dienesta likums, Robežsardzes likums, nosaka ierobežojumus arodbiedrību veidošanai.
To, kādas personas var iestāties jau izveidotā arodbiedrībā, nosaka attiecīgās arodbiedrības statūti (piemēram, celtnieku arodbiedrība statūtos var paredzēt, ka tā uzņem tikai būvniecībā nodarbinātos, savukārt valsts pārvaldes arodbiedrība var noteikt, ka tā uzņem tikai valsts pārvaldē nodarbinātos darbiniekus un ierēdņus). Būtiski ievērot, ka ierobežojumi iestāties arodbiedrībā nedrīkst būt diskriminējoši, tiem jābūt leģitīmiem.
LM pārstāve norāda, ka likums skaidri nosaka t.s. negatīvo apvienošanās brīvību, proti, ka cilvēkam ir tiesības arī nestāties arodbiedrībā un tiesības nekļūt par arodbiedrības biedru, ja viņš to nevēlas.
LBAS skaidro: šī tiesība neiestāties kādā noteiktā arodbiedrībā izriet no Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11.panta 1.punkta. Piemēram, par prettiesisku būs atzīstama tāda rīcība, ka, jau stājoties darba attiecībās, darbiniekam liek parakstīt iesniegumu, ka viņš iestājas uzņēmuma arodbiedrībā.
Likumā iekļauts arī vispārīgs noteikums, ka personas piederība pie kādas arodbiedrības vai personas vēlme iestāties vai neiestāties tajā nevar būt par pamatu personas tiesību ierobežošanai. Līdzīgs noteikums jau ir iekļauts Darba likuma 8.pantā, bet tas attiecas tikai uz darbiniekiem.
Likums arī nošķir uzņēmuma līmeņa arodbiedrības un arodbiedrības, kuras izveido ārpus uzņēmuma, piemēram, nozarē vai profesijā, klāsta LM speciāliste. Attiecībā uz katru no tām ir noteikts minimālais dibinātāju skaits - uzņēmuma arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par 15 vai par vienu ceturtdaļu uzņēmumā strādājošo, ja tajā nestrādā mazāk kā pieci cilvēki. (Darba likuma 5.pants pasaka: uzņēmums šā likuma izpratnē ir jebkura organizatoriska vienība, kurā darba devējs nodarbina savus darbiniekus.)
LBAS informācijā par jauno likumu tas paskaidrots ar piemēru: ja uzņēmumā ir 60 strādājošo, tad arodbiedrību var nodibināt ne mazāk kā 15 cilvēki. Ja uzņēmumā ir 20 strādājošo, tad arodbiedrību var nodibināt ne mazāk kā 5 strādājošie. Ja uzņēmumā ir 10 strādājošo, lai nodibinātu arodbiedrību, nepieciešami vismaz 5 strādājošie. Ja uzņēmumā ir mazāk kā pieci strādājošie, tad viņi nevar nodibināt arodbiedrību, bet var iesaistīties kādā jau izveidotā nozares arodbiedrībā un iestāties kā individuālie biedri vai arī izveidot attiecīgās arodbiedrības struktūrvienību.
Ārpus uzņēmuma arodbiedrība var apvienot cilvēkus no dažādiem uzņēmumiem, nozarēm, profesijām, teritorijām, tāpēc, lai neveidotos mazas, sadrumstalotas starpnozaru arodbiedrības, ir noteikts lielāks nepieciešamo dibinātāju skaits. Lai izveidotu arodbiedrību ārpus uzņēmuma, nepieciešami vismaz 50 cilvēki.
Likums paredz saglabāt iespēju arodbiedrības izveidotām pastāvīgajām vienībām iegūt juridiskas personas statusu, vienlaikus nosakot, ka pastāvīgās vienības juridiskas personas statusu iegūst ar brīdi, kad tās ierakstītas biedrību un nodibinājumu reģistrā.
Pilnvaras arodbiedrības vārdā
Likuma otrā nodaļa (Arodbiedrību kompetence un darbība) regulē arodbiedrību tiesības, tajā skaitā veikt saimniecisko darbību, kā arī arodbiedrību pilnvaroto amatpersonu tiesības un pienākumus.
Arodbiedrībām, pārstāvot un aizstāvot strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, ir tiesības veikt kolektīvas pārrunas, saņemt informāciju un konsultēties ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, slēgt darba koplīgumus (ģenerālvienošanās), pieteikt streikus, kā arī īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.
Arodbiedrību pārstāv arodbiedrības statūtos pilnvarota institūcija vai amatpersona. LBAS norāda, ka arodbiedrībai būs rakstveidā jāinformē darba devējs par arodbiedrības pilnvarotajām amatpersonām, kurām ir tiesības pārstāvēt arodbiedrību un tās biedru tiesības un intereses. Tas ir nepieciešams, lai darba devējs zinātu, kas arodbiedrības vārdā ir tiesīgs vadīt sarunas, slēgt darba koplīgumus vai arī uz kurām personām attiecināmas noteiktas garantijas.
"Likums paredz arodbiedrību pārstāvību sociālajā dialogā ar darba devējiem."
LBAS atgādina, ka arodbiedrības pilnvaroto amatpersonu tiesības un pienākumus nosaka likumi, kas regulē strādājošo pārstāvību (piemēram, Darba likums, Darba strīdu likums, Streiku likums), kā arī darba koplīgums vai citas darba devēja un arodbiedrības vienošanās.
Likumā paredzētas arodbiedrību tiesības piedalīties normatīvo aktu projektu un politikas plānošanas dokumentu projektu izstrādē, kā arī tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām tām nepieciešamo informāciju. Vienlaikus noteikts, ka arodbiedrību pārstāv tās statūtos pilnvarota institūcija vai amatpersona.
Savukārt, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veikšanu, tad arodbiedrība ir tiesīga veikt ar tās īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu saistītu saimniecisko darbību, kā arī saimniecisko darbību, kas vērsta uz tās mērķa sasniegšanu.
Pārstāvība sociālajā dialogā
Likuma trešajā nodaļā (Arodbiedrību pārstāvība sociālajā dialogā un trīspusējās sadarbības institūcijās, kā arī attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām) iekļauti jautājumi, kas saistīti ar divpusējo sociālo dialogu un trīspusējo sadarbību, kā arī arodbiedrību attiecībām ar valsts un pašvaldību institūcijām. Likums paredz, ka arodbiedrību pārstāvība sociālajā dialogā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām īstenojama, pamatojoties uz arodbiedrību vienošanos ar darba devējiem, darba devēju organizācijām vai to apvienībām. Tāpat noteiktas arodbiedrību attiecības ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī ar kādām arodbiedrībām notiek konsultācijas dažādos līmeņos.
Reģistrācija pārejas periodā
Likuma pārejas noteikumi paredz Uzņēmumu reģistra pienākumu Arodbiedrību reģistrā esošo informāciju noteiktā laikā ierakstīt biedrību un nodibinājumu reģistrā, kā arī laikposmu statūtu un informācijas par pārstāvības personām iesniegšanai, norāda LM pārstāve L.Klemere.
Arodbiedrība, kuras struktūrvienībai atbilstoši vecajam likumam "Par arodbiedrībām" tika noteikts juridiskas personas statuss, attiecīgo struktūrvienību reģistrē biedrību un nodibinājumu reģistrā kā arodbiedrības patstāvīgo vienību, pārveido par struktūrvienību bez juridiskās personas statusa vai likvidē. Šāda arodbiedrības patstāvīgā vienība reģistrējama biedrību un nodibinājumu reģistrā līdz 2017.gada 31.decembrim, nodrošinot atbilstību šī likuma 11.panta ceturtajai daļai. Minētās arodbiedrību struktūrvienības, kurām atbilstoši likumam "Par arodbiedrībām" bija noteikts juridiskās personas statuss, saglabā to līdz brīdim, kad tās ierakstītas biedrību un nodibinājumu reģistrā kā arodbiedrību patstāvīgās vienības, pārveidotas par struktūrvienībām bez juridiskās personas statusa vai likvidētas, bet ne vēlāk kā līdz 2017.gada 31.decembrim.
