Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja Latvijā savlaicīgi neapliecināsiet ārvalstīs nepieciešamos dokumentus, uz tiem iegūstot apostille zīmogu, tas var radīt negaidītus sarežģījumus.
FOTO: www.lamerica.com
"Šāda kārtība pastāvējusi jau ilgus gadus, bet ar Hāgas konvenciju procedūra atvieglota," stāsta LR ĀM Konsulārā departamenta Funkcionālās nodaļas vadītāja Imanta Vingre. "Pirms tam dokumentus varēja tikai legalizēt - vispirms to apstiprina valsts, kurā tas izsniegts, pēc tam – valsts, kurā tas tiek lietots. Bet nu jau 50 gadus pastāvošā kārtība paredz, ka vienā no Hāgas konvencijas valstīm* ar apostilli apstiprināts dokuments tiek atzīts visās pārējās. Šādi sagatavotu dokumentu vairs nav nepieciešams apstiprināt ārvalsts institūcijās tās valsts diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, kurā Latvijā izdotais dokuments tiks iesniegts."
"Apliecinot dokumentu, tiek apliecināts konkrētās amatpersonas paraksts un zīmogs. Dokumentu īstuma apliecināšana ar apostilli vai legalizācija nozīmē, ka tiek apliecināts dokumenta parakstītājas amatpersonas tiesiskais statuss un pilnvaras, kā arī iestādes zīmogs. Uz visām pasaules valstīm tiek nosūtīti parakstīt tiesīgo amatpersonu parakstu paraugi, kas tiek apkopoti vienotā datubāzē, tāpēc citās valstīs šos parakstus iespējams identificēt un salīdzināt, līdzīgi parakstu paraugus no ārvalstī saņem un tos apkopo Konsulārais departaments," skaidro Konsulārā departamenta Funkcionālās nodaļas vadītājas vietniece Iveta Aleksandrova.
"Dokumentu īstuma apliecināšana ar apostilli vai legalizācija nozīmē, ka tiek apliecināts dokumenta parakstītājas amatpersonas tiesiskais statuss un pilnvaras, kā arī iestādes zīmogs."
"Tā nav notariāla darbība. Turklāt apostille nepieciešama tikai tiem Latvijā izdotiem dokumentiem, kas ir domāti izmantošanai ārvalstīs, kuras ir Hāgas konvencijas dalībvalstis. Ja Latvijā vēlaties izmantot ārvalstī izdotu oficiālu dokumentu, tad apostille jāiegūst tur. Apliecināšanas kārtība katrā valstī var atšķirties, bet apostille saturs ir viens."
I. Vingre tāpēc aicina cilvēkus pakonsultēties Konsulārajā departamentā, ja ir neskaidrības. "Katru dienu saņemam jautājumus ministrijas mājaslapā. Cilvēki zvana – par to esmu visvairāk apmierināta, jo tad iespējams izskatīt katru jautājumu atsevišķi. Sniedzot atbildes uz rakstiski iesūtītiem jautājumiem, bieži nezinām nianses."
To, cik daudz dokumentu jāapliecina, nosaka katras valsts institūcija, kas šos dokumentus pieprasa. Latvijas Konsulārā departamenta speciālisti lēš, ka gadā tiek apliecināti apmēram 16 000 dokumentu.
"Tomēr, tā kā var rasties nepieciešamība vēl pēc kāda dokumenta apliecināšanas, pirms doties uz ārzemēm, racionāli būtu atstāt pilnvaru attālākiem radiem, draugiem, paziņām, un tā ļaus vajadzīgos dokumentus legalizēt," atgādina I. Vingre. "Laulātajiem, brāļiem un māsām, vecākiem šī pilnvara nav vajadzīga. Viņi dokumentus legalizācijai var iesniegt, uzrādot radniecību apliecinošus dokumentus."
"Vienā no Hāgas konvencijas valstīm ar apostilli apstiprināts dokuments tiek atzīts visās pārējās."
Ikvienam apliecināmajam vai legalizējamajam dokumentam var būt nepieciešams arī tulkojums. "Var būt tā, ka vienā valstī dažādas institūcijas izvirza atšķirīgas prasības," precizē I. Aleksandrova. "Vieni prasa, lai ar apostilli apliecina dokumentu kopija, citur – tulkojums. Bet parasti vai nu dokumenta oriģināls sašūts kopā ar tulkojumu, vai notariāli apstiprināta kopija sašūta kopā ar tulkojumu. ĀM var apstiprināt tikai publiskus dokumentus. Tulkotos dokumentus apstiprina zvērināts notārs. Tulkojumu var veikt arī ārpus Latvijas."
Šī iemesla dēļ katrai personai pirms dokumentu apliecināšanas procesa uzsākšanas būtu iespējami precīzi jānoskaidro konkrētās valsts konkrētā iestādē, kādi tieši dokumenti būs iesniedzami. Tādējādi cilvēkam tiks ietaupīts gan laiks, gan līdzekļi.
I. Vingre pastāsta, ka Latvija var lepoties ar to, ka no 2010. gada vienpusēji neprasa legalizāciju ES, EEZ valstīs un Šveicē izdotajiem dokumentiem, turklāt tas attiecas uz visiem, ne tikai pēc 2010. gada izdotajiem. Pašreizējā pieredze liecina, ka nekādas problēmas tas nav radījis.
"Ja Latvijā vēlaties izmantot ārvalstī izdotu oficiālu dokumentu, tad apostille jāiegūst attiecīgajā valstī."
Savukārt Beļģijā, Dānijā, Francijā, Īrijā un Itālijā tiek pieņemti Latvijā izdotie dokumenti, kuri nav apliecināti, un tas pats attiecas uz šo valstu izdotajiem dokumentiem Latvijā. Trīspusēja līguma rezultātā starp Latviju, Lietuvu un Igauniju arī šajās valstīs nav nepieciešama otras valsts apostille.
"Pēdējā laikā nācis modē tas, ka divi Latvijas pilsoņi grib apprecēties kādā salā vai eksotiskā valstī. Bet tur izsniegtā laulības apliecība Latvijā netiek atzīta, kamēr uz tās nav apostille vai tā nav legalizēta," stāsta I. Aleksandrova. "Ja uzreiz laulības apliecība netiek legalizēta vai apliecināta, nākas vēlreiz braukt uz šo vietu, jo ne visas valstis pieņem šādus dokumentus pa pastu."
UZZIŅAI
Valsts nodeva par dokumentu īstuma apliecināšanu
Fiziskām personām (trīs darba dienu laikā) - 5 Ls.
Steidzama dokumenta īstuma apliecināšana (24 stundu laikā) - 10 Ls.
Fiziskas personas pilnvarotajai personai, kas nav radniecības vai laulības attiecībās ar pilnvarotāju (trīs darba dienu laikā), - 10 Ls.
Steidzama dokumenta īstuma apliecināšana (24 stundu laikā) fiziskas personas pilnvarotajai personai, kas nav radniecības vai laulības attiecībās ar pilnvarotāju, - 20 Ls.
Juridiskām personām (trīs darba dienu laikā) - 10 Ls.
Steidzama dokumenta īstuma apliecināšana (24 stundu laikā) - 20 Ls.
