Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Skolās arvien lielāka uzmanība tiks pievērsta arī algoritmiskās domāšanas attīstīšanai, programmēšanas un citu datorikas nozarei specifisku jautājumu apguvei.
FOTO: Mārtiņš Plūme/ LETA
Lai gan šobrīd sākumskolas vecuma bērni, kas skolā brīvā laika ietvaros izmanto planšetdatorus, nav retums, informātika kā priekšmets tiem sākas tikai piektajā klasē. Tajā obligāti jāapgūst spēja formatēt dokumentus, izmantot datubāzes, apstrādāt attēlus, pārzināt datora uzbūvi, tā radītās iespējas, ievērot interneta drošību. Šīs zināšanas ir pietiekamas, lai pēc tam varētu lietot datoru labā līmenī, tomēr skolēnos tas nerada priekšstatu par to, ar ko īsti nodarbojas IT joma, un neveicina bērnos interesi par darba tirgū tik pieprasīto nozari. Turklāt šīs zināšanas tiek sniegtas novēloti.
Robi skolēnu zināšanās un informātikas priekšmeta standartā
Lai gan skolās bērni informātiku mācās, tomēr daudz tiek runāts gan par to, ka mācībām būtu jāsākas jau sākumskolā, gan par to, ka mācību programmai būtu jāsniedz ieskats, ar ko nodarbojas datorikas nozare, nevis tikai jāmāca, kā apieties ar datoru.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) vadītāja Signe Bāliņa norāda: problēmas rodas, kad jaunietis skolu beidz - viņš pārzina sociālos tīklus, spēles, tomēr viņam iztrūkst algoritmiskā domāšana. No tiem jauniešiem, kas aiziet studēt informācijas tehnoloģijas augstskolās, šīs studijas pirmajā gadā pamet 30-35 procenti. Galvenie iemesli: studijas neatbilst tam, ko viņi ir sagaidījuši, kā arī pietrūkst zināšanas eksaktajos priekšmetos - matemātikā, fizikā un ķīmijā.
Informātikas skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Oskars Lūsis gan atzīst, ka problēmas rada arī priekšmeta periodiskums un kontroles trūkums. Informātika sākas piektajā klasē un turpinās līdz septītajai. To noslēdzot, nav kvalitatīvas gala pārbaudes, līdz ar to nevar secināt, vai kādam jaunietim nav problēmas ar priekšmeta apguvi. Tad informātika atsākas tikai desmitajā klasē. Ja skolēns maina skolu, tad desmitajā klasē var secināt, ka viņa zināšanās ir robi. Tomēr tāda situācija nevar būt, jo tas nozīmē, ka problēmas bija jau pirms tam, bet tās netika konstatētas. Tas pats notiek arī, pārejot uz ģimnāziju.
Skolās priekšmets "Informātika" tiek pasniegts saskaņā ar kopējo standartu, kas atrodams MK noteikumu Nr.281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem" 5.pielikumā.
Arvien vairāk tiek runāts par to, lai atmestu nosaukumu "Informātika" (saistīta ar datu vākšanu, organizēšanu, apstrādi) un pamazām to mainītu uz "Datoriku" (saistīta ar datorsistēmas uzbūves matemātiskajiem un tehnoloģiskajiem pamatiem, algoritmiem, programmēšanu). Signe Bāliņa skaidro, ka "datorika" ir visaptverošs nosaukums, kas apliecina: es gan zinu, kā rīkoties ar informācijas tehnoloģijām, gan es spēju tām likt darīt to, ko es gribu.
Līdz ar to ir jāmaina esošais mācību standarts. Kā norāda Signe Bāliņa, tad rudenī veiktā aptauja apliecina: esošā informātikas mācību standarta pārstrādi atbalsta 80% informātikas skolotāju.
Septembrī skolas aprobēs piecu modeļu izmēģinājuma projektu
Standartus tik tiešām ir plānots pārstrādāt, un izmaiņas varētu stāties spēkā 2018.gadā. Tāpēc jau no 1.septembrī vairākās Latvijas skolās norisināsies jauna, kompetencēs balstīta izglītības standarta izmēģinājuma projekta aprobācija, kurā aprobēs 5 datorikas apmācības programmas:
IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa stāsta, ka projekta ietvaros skolās informātiku mācītu integrēti, informātikas skolotājam nākot palīgā citu mācību priekšmetu skolotājiem. Tas nenozīmē to, ka vairs nebūs atsevišķas informātikas stundas, bet to, ka šis jauninājums nāktu kā papildinājums, it īpaši sākumskolā, kad informātika kā atsevišķs priekšmets nav paredzēta.
"Jaunietis, skolu beidzot, pārzina sociālos tīklus, spēles, tomēr tam iztrūkst algoritmiskās domāšanas."
Mācību programmas un metodoloģiju izstrādā darba grupa. Valsts izglītības satura centra vadītāja p.i. Agra Bērziņa informē, ka darbs pie metodoloģijas izstrādes tiks pabeigts līdz maija sākumam, lai vasarā varētu sākt pedagogu apmācību. 2018.gadā, kad spēkā stāsies jauni mācību standarti, šīs programmas tiks īstenotas visās Latvijas skolās. Šobrīd projektam pieteikušās 14 skolas.
Valsts izglītības satura centrs gan ir paredzējis tikties gan ar pašvaldību izglītības pārvalžu, gan skolu pārstāvjiem un aicināt iesaistīties projektā arī citas skolas.
Kā tiks samaksāts par šo projektu? Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa norāda: projektam atsevišķs finansējums netiks piešķirts, un līdzekļi tiek meklēti, kombinējot jau šobrīd pastāvošās iespējas – jau šobrīd skolām pastāv iespēja papildus stundas atvēlēt konkrētu jautājumu apgūšanai, savukārt skolotāju sagatavošanai daļu no finansējuma realizēs no 2015.gadā piešķirtā finansējuma, tāpat tiks īstenota arī pagājušā gadā iesāktā programma, kur sadarbībā ar augstskolām tiek nodrošināta papildu izglītība skolotājiem. 2015. un 2016.gadā noteikts skaits skolotāju pabeigs apmācības B programmās.
Informātikai nav jābūt atbalsta priekšmetam citiem
Informātikas skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Oskars Lūsis norāda, ka ideja par vienotu mācību programmu ir laba, jo Latvijā jau šobrīd ir tādas skolas, kas māca informātiku no pirmās klases. "Tāda iespēja pastāv, un tā ir brīvprātīga. Šīs skolas ir izstrādājušas pašas savu programmu, bet labums no kopīgas programmas ir tāds, ka visām skolām vajadzēs strādāt pēc vienota plāna. Citādi veidojas sadrumstalotība," piebilst O.Lūsis.
Tomēr nav skaidrs, vai šādai integrētai mācību programmai 2018.gadā būsim gatavi. "Mūsu redzējums ir tāds, ka informātika vai datorika tomēr ir atsevišķa nozare. To nevar saprast tik vienkāršoti, kā latviešu valodā mācīt strādāt latviešu valodas programmā. Atšķirība ir tajā, ka IT nozare rada tās programmas, kuras izmanto citās jomās. Ar to arī ir jānodarbojas informātikai skolās. Protams, ne jau jāizglīto datorspeciālisti, bet jārada izpratne, kā tiek veidotas programmas. Loģiskā domāšana un algoritmi – tāds ir mācību stundas uzdevums, nevis datora izmantošana nodarbībās."
Oskars Lūsis uzskata: "Mūsuprāt, informātikai nav jābūt par atbalstu citiem, bet tas ir atsevišķs mācību priekšmets. Nevis mums ir jāmāca, lai tālāk skolēniem būtu viegli strādāt citos priekšmetos ar elementārām datorprasmēm, bet gan otrādi – citos priekšmetos ir jāsniedz informācija par elementāru datora lietošanu. Šim priekšmetam būtu jāparāda, kas ir visa nozare kopumā."
Pagaidām nav skaidrs, kā norisināsies pedagogu sadarbība
Valmieras sākumskola ir viena no 14 skolām, kas jau šobrīd ir pieteikusies projektam. Skolas direktors Artūrs Skrastiņš stāsta, ka skolā jau šobrīd ir gan robotikas, gan tehniskie pulciņi, kā arī skolēni strādā ar digitālajām tāfelēm un pie tām pierod ļoti ātri, pamācot jau savus skolotājus, līdz ar to nevajadzētu būt grūtībām projektu īstenot.
Tomēr ne katra skola ir ar tādām iespējām. Oskars Lūsis akcentē: ja lielajās skolās šobrīd ir ap 20-30 bērniem klasē un standarta datorklasē ir 14+1 dators, tad visi klasē nemaz nevar apsēsties pie sava.
Nav arī skaidrs, kā tieši norisināsies pedagogu sadarbība. Informātikas skolotāju asociācijas vadītājs akcentē problemātisko: "Es nespēju iedomāties, kā audzinātājs (kas ir arī, piemēram, latviešu valodas skolotājs) audzināšanas stundās stāsta, kā veidot drošas paroles. Viņam, visticamāk, pašam par to nav izpratnes. Protams, ka tā ir skaista vīzija par duālo strādāšanu: ir kāda priekšmeta skolotājs un blakus informātikas skolotājs, kas palīdz. Tomēr tas nozīmē, ka algu maksās tikai vienam, jo pašreizējie algu modeļi nepieļauj to, ka divi strādā ar vienu klasi un abiem maksā. Es arī šaubos, vai tiem skolotājiem, kas paralēli nestrādā par informātikas skolotājiem, būs viegli veidot ar skolēniem, piemēram, diagrammas fizikā, matemātikā, ķīmijā. Savukārt tikai informācijas meklēšana un apkopošana vairs nav datorika."
