Šādā gadījumā fiziskai personai ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (jeb t.s. kapitāla pieauguma nodoklis) no gūtā ienākuma par kapitāla pieaugumu. Tā likme ir 15 procenti.

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. 
 
Jautājumu un neskaidrību gadījumā iedzīvotāji var
• zvanīt pa VID informatīvo tālruni 1898, izvēloties sarunas tēmu „Nodokļi”;
• vērsties tuvākajā VID klientu apkalpošanas centrā,
• kā arī uzdot jautājumus rakstiski VID mājaslapā sadaļā Kontakti /Uzdot jautājumu VID, atsauksmes.
 
Papildus paskaidrojam, kas teikts likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Apliekamā ienākuma noteikšana
Nekustamais īpašums likuma izpratnē ir kapitāla aktīvs, tādējādi ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ir kapitāla pieaugums un to nosaka kā kapitāla aktīva (nekustamā īpašuma) atsavināšanas cenas un iegādes vērtības starpību (likuma 11.9p. 1.d. un 2.d. 4.p.).

Nodokļa likme 
Ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas tiek piemērota 15% likme (likuma 15.p. 3.1d.).

Iegādes vērtības noteikšana
Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata vai mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā vai dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā nekustamā īpašuma vērtību (likuma 11.9p. 4.d.).

Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda, samaksātie procentu maksājumi par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei un citi līdzīgi izdevumi (likuma 11.9p. 5.d.).

Ja nekustamais īpašums iegūts, atjaunojot īpašuma tiesības, tad par iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata minētā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību (aktuālo).

Ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000.gada 31.decembrim, tad par iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas (likuma 11.9p. 7.d.).
 
Ienākuma gūšanas diena
Par ienākuma gūšanas dienu ienākumam no nekustamā īpašuma pārdošanas uzskatāma diena, kad maksātājs saņem naudu vai citas lietas (likuma 16.1p. 1.d.).

Ja nodokļa maksātājs ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas saņem vairāk nekā trīs taksācijas periodu laikā, skaitot no gada, kurā noslēgts atsavināšanas līgums, uzskatāms, ka viss ar atsavināšanu saistītais ienākums ir gūts pirmo trīs taksācijas periodu laikā. Trešajā taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā ienākumā iekļauj atlikušo līgumā noteikto, bet nesaņemto summu neatkarīgi no tā, vai ienākums ir saņemts vai nav.

Ja ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas saņem vairāku taksācijas periodu laikā, aprēķinot apliekamo ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas, izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi, iekļauj aprēķinā proporcionāli ieņēmumu daļai.

Par ienākuma gūšanas dienu ienākumam, kas saņemts, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, par nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu, ja līdz 2009.gada 31.decembrim nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā, uzskata dienu, kad darījuma līgums noslēgts (MK 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1638 „Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nosakāma ienākuma gūšanas diena” 3.,6. un 7.p.).