VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Aivita Putniņa
Sociālantropoloģe
12. augustā, 2008
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
3
6
3
6

Mums klājas slikti. Tikko blakus nometa bumbu. Skaitām lūgsnas, Dievs palīdzēs.

Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šādu īsziņu šorīt saņēmu no tuva ģimenes drauga Tbilisi. Tas šķiet neticami un neiespējami. Vakar mans četrgadīgais dēls apvaicājās, kāpēc policisti vienkārši sliktos neliek cietumā. Protams, pasaule nav tik skaidra un sakārtota, kā to redz bērna acis. Ar laiku katru notikumu cilvēks iemācās redzēt sev vēlamā gaismā.

Raugoties uz notiekošo, domāju par Latvijas okupācijas pieredzi. Parasti tiek runāts par okupantiem un hipotētiski pieļauts, ka pretošanās būtu bijusi bezjēdzīga. Tomēr pamācoši ir tas, kas notika ar cilvēkiem, kuri jau 20 gadus nodzīvojuši neatkarīgā valsti nespēja iedomāties tālāko notikumu scenāriju pat ļaunākajā murgā. Mana vecmāmiņa stāstīja par vienu lietuviešu laukstrādnieku, kas 1939 gadā nodarbojās ar “sarkano” aģitāciju Rundāles apkaimē. Kad viņam bija prasījuši par paša attieksmi pret aģitācijas materiālu, puisis atmetis ar roku un teicis, ka tā ir viņa atbilde asinssūcējiem latviešiem. Kad krievi ienākšot Latvijā, viņš iešot atpakaļ uz dzimto pusi: “Nu ar dievu komunisms, sveiks, mans mīļais Jonišķis!”


            Stāsta patiesumu nevaru garantēt, jo tas dzirdēts mutvārdos. Taču pārlapojot ziņu lapas tīmeklī mani biedē daudzie Gruzijai naidīgie komentāri. Protams, ērtāk ir iedomāties, ka pie datoriem sēž speciāla krievu slepeno aģentu rota un visu diennakti to vien dara kā rada sabiedrisko domu. Krievijas diktēts skatījums atrodams, piemēram, Eiroskeptiķu mājas lapā, kura atreferē notikumus kā Gruzijas uzbrukumu Krievijai. Kas to lai zina, vai vientiesīgais leišu puisis saņēma kādu samaksu par iedomāto atriebes aktu un kādi apstākļi nosaka Krievijas propagandas pieņemšanu šodien. Tomēr tā mērķtiecīgi izkliedē sabiedrisko domu un šķeļ vienotību.


            Gruzijā šobrīd iet bojā reāli cilvēki. Tāpat kā mums šodien, viņiem ir bijis darbs, mājas, ģimene, sava valsts un nākotnes plāni. Viena no traģiskākajām lietām Latvijas okupācijas vēsturē bija klusums no citu valstu puses. Tā ir mācība, kam jāliek saprast, ka ir jārīkojas. Mēs visi varam palīdzēt gan ar atbalsta gājieniem, gan finansiālu palīdzību. Pasaule ir maza un tajā nav tādu Jonišķu, kur paslēpties no ļaunuma.



Latvijas - Gruzijas Sadarbības Fonds Nodibinājums

Reģ.Nr.: 40008124756

Hansabanka HABALV22

Konts: LV67HABA0551021074195

Maksājuma mērkis: "Atbalsts Gruzijai"
***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
6
Pievienot komentāru
Konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem. Saruna par Latvijas attīstības scenārijiem
Baltijas valstīm nevajadzētu savstarpēji konkurēt par nodokļiem, bet tā vietā vienoties par līdzīgām nodokļu likmēm, kā tas ir Ziemeļvalstīs, izņemot Islandi. Šīs valstis sacenšas par pavisam citām lietām – infrastruktūras, cilvēkkapitāla kvalitāti u. tml. Arī Baltijas valstīm būtu nepieciešams draudzīgi konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem.
Daunis Auers
Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (domnīcas “LaSER”) valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors, Eiropas un Baltijas valstu politikas, politisko risku un ekonomikas konkurētspējas pētnieks
Pirms 2 nedēļām, Politika

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI