Raugoties uz notiekošo, domāju par Latvijas okupācijas pieredzi. Parasti tiek runāts par okupantiem un hipotētiski pieļauts, ka pretošanās būtu bijusi bezjēdzīga. Tomēr pamācoši ir tas, kas notika ar cilvēkiem, kuri jau 20 gadus nodzīvojuši neatkarīgā valsti nespēja iedomāties tālāko notikumu scenāriju pat ļaunākajā murgā. Mana vecmāmiņa stāstīja par vienu lietuviešu laukstrādnieku, kas 1939 gadā nodarbojās ar “sarkano” aģitāciju Rundāles apkaimē. Kad viņam bija prasījuši par paša attieksmi pret aģitācijas materiālu, puisis atmetis ar roku un teicis, ka tā ir viņa atbilde asinssūcējiem latviešiem. Kad krievi ienākšot Latvijā, viņš iešot atpakaļ uz dzimto pusi: “Nu ar dievu komunisms, sveiks, mans mīļais Jonišķis!”
Stāsta patiesumu nevaru garantēt, jo tas dzirdēts mutvārdos. Taču pārlapojot ziņu lapas tīmeklī mani biedē daudzie Gruzijai naidīgie komentāri. Protams, ērtāk ir iedomāties, ka pie datoriem sēž speciāla krievu slepeno aģentu rota un visu diennakti to vien dara kā rada sabiedrisko domu. Krievijas diktēts skatījums atrodams, piemēram, Eiroskeptiķu mājas lapā, kura atreferē notikumus kā Gruzijas uzbrukumu Krievijai. Kas to lai zina, vai vientiesīgais leišu puisis saņēma kādu samaksu par iedomāto atriebes aktu un kādi apstākļi nosaka Krievijas propagandas pieņemšanu šodien. Tomēr tā mērķtiecīgi izkliedē sabiedrisko domu un šķeļ vienotību.
Gruzijā šobrīd iet bojā reāli cilvēki. Tāpat kā mums šodien, viņiem ir bijis darbs, mājas, ģimene, sava valsts un nākotnes plāni. Viena no traģiskākajām lietām Latvijas okupācijas vēsturē bija klusums no citu valstu puses. Tā ir mācība, kam jāliek saprast, ka ir jārīkojas. Mēs visi varam palīdzēt gan ar atbalsta gājieniem, gan finansiālu palīdzību. Pasaule ir maza un tajā nav tādu Jonišķu, kur paslēpties no ļaunuma.
Latvijas - Gruzijas Sadarbības Fonds Nodibinājums
Reģ.Nr.: 40008124756
Hansabanka HABALV22
Konts: LV67HABA0551021074195
Maksājuma mērkis: "Atbalsts Gruzijai"
