Šodien atklāju, ka plaģiātisma ēna ir skārusi arī manu daiļradi. Īpaši pikants šis stāsts ir tāpēc, ka sava darba fragmentus izlasīju Sabiedrības veselības aģentūras SIA Socioloģisko pētījuma institūts “Pētījumā par alkohola lietošanu saistībā ar traumatismu un vardarbību”. Pagājušajā gadā ar kolēģiem un studentiem pieteicāmies minētā pētījuma veikšanai. Lai arī mūsu komanda iesniedza lētāko piedāvājumu, konkursu zaudējām, jo SVA uzskatīja, ka mana kvalifikācija medicīnas antropoloģijā neatbilst pētījumam izvirzītajām prasībām. Savukārt ar minēto SIA aģentūru saistīja ilgstoša sadarbība. Gluži bez darba tobrīd nepalikām, jo Pasaules Veselības organizācija pasūtīja līdzīgu pētījumu par vardarbību un veselību, kuram izrādījos gana kvalificēta. Savukārt SVA pētījuma iepirkumu mūsu sūdzība nobremzēja.
Ar milzīgu interesi vēru vaļā par jaunu izsludināto šogad veikto pētījumu, lai redzētu sasniegumu, kuram mana pētnieku komanda nebija gana kvalificēta. Nelaimīgā kārtā atrullēju labi pazīstamu rindkopu no sava iepriekšējā gadā veiktā pētījuma. Daļa no šīm rindkopām beidzās ar zemsvītras atsaucēm uz manu pētījumu, daļa bija tāpat iekopēta, daļa teksta ielikta citā kontekstā, taču neviens citāts nebija noformēts atbilstoši akadēmiskās rakstības prasībām. Kādai rindkopai kopējot bija pazudis pēdējais vārds, laupot jēgu visam nokopētajam teikumam. Nezinu, cik daudz pūliņu pētījumā ieguldījuši katrs no pētījuma titullapā minētajiem visnotaļ cienījamiem pētniekiem, kuru vidū ir arī Latvijā pazīstamas socioloģes. Teksts šķiet pārāk skolniecisks augsta līmeņa profesionālēm. Tāpat nezinu, ko jaunu un vērtīgu ieguvusi SVA ar šo jauno pētījumu, kurā puse teksta atreferē jau veiktus pētījumus, tai skaitā pirms nepilna gada ar SVA līdzdalību veiktu pētījumu.
Oriģinālā pētījumā aptaujātie 4500 cilvēku, 5 intervētāju apmācības semināri un iegūto datu analīze nepilnās 3 lapaspusēs ar visām tabulām šķiet vairāk kā nenopietna ieguldījuma/ieguvuma proporcija. No pētnieka viedokļa šī ir visdarbietilpīgākā un dārgākā pētījuma daļa. Ja to veic, tad tik liela respondentu skaita izmantošanai jābūt nopietnam mērķim un rezultātam. Savukārt 15 intervēto ekspertu viedokļu pārstāsts aizņem ap 18 lpp., bagātīgi tās izdaiļojot ar citātiem un radot tādu kā neproporcionalitātes sajūtu.
Ja kādu interesē pētījuma atklājumi, tad kā galveno jāmin: “Pētījums apstiprina pieņēmumu, ka vardarbība ir saistīta ar alkohola lietošanu, jo lielāka iespējamība kļūt par vardarbības upuri ir tiem, kuri pēdējā gada laikā vismaz vienu reizi ir pārmērīgi lietojuši alkoholu (vienā iedzeršanas reizē izdzēruši piecas vai vairāk devas)”. Secinājums ir bijis tik nozīmīgs, ka atkārtots divreiz 34. un 54. lapaspusē. Citur pasaulē alkoholu uzskata par vardarbību veicinošu, nevis izraisošu faktoru. Ļoti žēl, ka pētījuma vērtīgākā daļa – alkohola lietošanas saistība ar traumatismu ir pazudusi vispār. Tieši šī saikne Latvijā nav pētīta un būtu svarīga kaut vai augstā bērnu traumatisma dēļ.
Godmanis pirms kāda laika kritizēja darba tirgus pētījumus. To kvalitāte un nozīmība ir atšķirīga, un nav tiesa, ka visa nauda izlietota nelietderīgi. Lai izbēgtu no spekulācijām, būtu derīgi naudas tēriņus pētījumiem izvērtēt, pamatojot pētījuma veikšanas jēgu un paredzot kādu daļu pētījumam domātās naudas neatkarīga eksperta vērtējumam pirms pieņemšanas-nodošanas akta sastādīšanas.
Pirms kāda laika trolejbusā kļuvu par liecinieci kāda studenta darba tapšanai. Konsultanta lomā darbojās trolejbusa vadītājs, kurš, ar bezroku sistēmu runājot pa telefonu, konsultēja sarunu biedru esejas rakstīšanai psiholoģijā. Sarunu biedram vajadzēja atvērt Google, ierakstīt atslēgas vārdus un no rezultātiem atvērt tāda un šitāda numura tekstus. Tekstos vajadzēja izkopēt noteiktas rindkopas (trolejbusa vadītājam bija ne tikai fenomālas braukšanas prasmes, bet arī lieliska vizuālā atmiņa) un eseja gatava! Viņš droši var pieteikties valsts iestāžu konkursos, ar tik fenomālu atmiņu un kompilēšanas spējām sarežģītās situācijās retais spēs viņu pārsist ar pētījuma izmaksām.
Ar milzīgu interesi vēru vaļā par jaunu izsludināto šogad veikto pētījumu, lai redzētu sasniegumu, kuram mana pētnieku komanda nebija gana kvalificēta. Nelaimīgā kārtā atrullēju labi pazīstamu rindkopu no sava iepriekšējā gadā veiktā pētījuma. Daļa no šīm rindkopām beidzās ar zemsvītras atsaucēm uz manu pētījumu, daļa bija tāpat iekopēta, daļa teksta ielikta citā kontekstā, taču neviens citāts nebija noformēts atbilstoši akadēmiskās rakstības prasībām. Kādai rindkopai kopējot bija pazudis pēdējais vārds, laupot jēgu visam nokopētajam teikumam. Nezinu, cik daudz pūliņu pētījumā ieguldījuši katrs no pētījuma titullapā minētajiem visnotaļ cienījamiem pētniekiem, kuru vidū ir arī Latvijā pazīstamas socioloģes. Teksts šķiet pārāk skolniecisks augsta līmeņa profesionālēm. Tāpat nezinu, ko jaunu un vērtīgu ieguvusi SVA ar šo jauno pētījumu, kurā puse teksta atreferē jau veiktus pētījumus, tai skaitā pirms nepilna gada ar SVA līdzdalību veiktu pētījumu.
Oriģinālā pētījumā aptaujātie 4500 cilvēku, 5 intervētāju apmācības semināri un iegūto datu analīze nepilnās 3 lapaspusēs ar visām tabulām šķiet vairāk kā nenopietna ieguldījuma/ieguvuma proporcija. No pētnieka viedokļa šī ir visdarbietilpīgākā un dārgākā pētījuma daļa. Ja to veic, tad tik liela respondentu skaita izmantošanai jābūt nopietnam mērķim un rezultātam. Savukārt 15 intervēto ekspertu viedokļu pārstāsts aizņem ap 18 lpp., bagātīgi tās izdaiļojot ar citātiem un radot tādu kā neproporcionalitātes sajūtu.
Ja kādu interesē pētījuma atklājumi, tad kā galveno jāmin: “Pētījums apstiprina pieņēmumu, ka vardarbība ir saistīta ar alkohola lietošanu, jo lielāka iespējamība kļūt par vardarbības upuri ir tiem, kuri pēdējā gada laikā vismaz vienu reizi ir pārmērīgi lietojuši alkoholu (vienā iedzeršanas reizē izdzēruši piecas vai vairāk devas)”. Secinājums ir bijis tik nozīmīgs, ka atkārtots divreiz 34. un 54. lapaspusē. Citur pasaulē alkoholu uzskata par vardarbību veicinošu, nevis izraisošu faktoru. Ļoti žēl, ka pētījuma vērtīgākā daļa – alkohola lietošanas saistība ar traumatismu ir pazudusi vispār. Tieši šī saikne Latvijā nav pētīta un būtu svarīga kaut vai augstā bērnu traumatisma dēļ.
Godmanis pirms kāda laika kritizēja darba tirgus pētījumus. To kvalitāte un nozīmība ir atšķirīga, un nav tiesa, ka visa nauda izlietota nelietderīgi. Lai izbēgtu no spekulācijām, būtu derīgi naudas tēriņus pētījumiem izvērtēt, pamatojot pētījuma veikšanas jēgu un paredzot kādu daļu pētījumam domātās naudas neatkarīga eksperta vērtējumam pirms pieņemšanas-nodošanas akta sastādīšanas.
Pirms kāda laika trolejbusā kļuvu par liecinieci kāda studenta darba tapšanai. Konsultanta lomā darbojās trolejbusa vadītājs, kurš, ar bezroku sistēmu runājot pa telefonu, konsultēja sarunu biedru esejas rakstīšanai psiholoģijā. Sarunu biedram vajadzēja atvērt Google, ierakstīt atslēgas vārdus un no rezultātiem atvērt tāda un šitāda numura tekstus. Tekstos vajadzēja izkopēt noteiktas rindkopas (trolejbusa vadītājam bija ne tikai fenomālas braukšanas prasmes, bet arī lieliska vizuālā atmiņa) un eseja gatava! Viņš droši var pieteikties valsts iestāžu konkursos, ar tik fenomālu atmiņu un kompilēšanas spējām sarežģītās situācijās retais spēs viņu pārsist ar pētījuma izmaksām.
