Jau sen ir populāri izteikties par to, kas ir atbildība, atgādināt jauniešiem, ka ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, Atbildība, ko izjūt par sevi, savējiem, apkārtējiem, dzimteni... Nevienā brīdī nenoniecinot atbildīgas rīcības nozīmīgumu, vēlējos aizskart nedaudz citu atbildības šķautni.
Pirms kāda laika runājot ar kādu savu radinieku, dzirdēju frāzi, ka valsts nenes nekādu atbildību par saviem iedzīvotājiem. Teicējs uzsvēra, ka ne valsts, ne konkrētas pašvaldības līmenī, neviens nav ieinteresēts risināt indivīda problēmu, atbalstīt biznesa iniciatīvu, utt. Un tieši šis iemesls ir svarīgākais, kāpēc nekas neiet uz priekšu.
Te nu man gribējās tomēr iebilst, ko arī darīju, un nedaudz aizstāvēt mistisko valsti (neesmu pārliecināts, vai valstij mana aizstāvība nāca par labu, bet tomēr uzdrīkstējos). Ir 21.gadsimts.. Esam veiksmīgi izkūlušies no PSRS, kur valstij vienīgajai bija tiesības un privilēģija noteikt, ko pilsonis darīs un ko ne.. un tajā laikā, protams, pilsonim bija lielas iespējas pieprasīt, lai par viņu rūpējas. Mazo, nabaga proletārieti, kuram maksimālā atbildība, ierasties darbā un pēc darba doties mājup.
Šodien viss ir sarežģītāk. Katrs pats ir atbildīgs par sevi, savu attīstību, savām iespējām un uzvarām. Sociālā sistēma ir kā atbalsta spilvens nevis iespēja parazitēt uz apkārtējo rēķina. Kas pietrūkst vidusmēra čīkstulim? Iespējas uzsākt savu uzņēmējdarbību, jo nepietiek līdzekļu? Ir iespējas atrast finansējumu, un labas idejas var atpelnīt kredītu un paēdināt ģimeni. Neatbalstoša nodokļu politika? Grāmatveži labi zina, kā un cik jāmaksā. Vienkārši, ir cilvēki, kas meklē iemeslus (lai neko nedarītu), bet ir tādi, kas meklē iespējas (kaut ko darīt).
Tāpat, mani pārsteidza apgalvojums, ka "valstij esot jārūpējas, lai cilvēkam ir darbs", kas izskanēja iepriekš minētajā sarunā. Un kāpēc man šķita, ka tas ir cilvēka uzdevums- rūpēties, lai pašam ir ko darīt?
Šeit nav darba, šeit ir grūti, šeit naudu nepārskaita par to, ka ierodies darbā, šeit ir jāstrādā mazkvalificēts darbs par nelielu atalgojumu. Bet kur tad tā nav? "Gāzi grīdā" laiks ir beidzies, komunisms nav pienācis un atbildība pašam par sevi ir svarīgāka nekā kolektīvā atbildība ne par ko. Nav viegli, un neviens nesolīja, ka būs. Bet vai Tu esi gatavs/-a meklēt iespējas nevis iemeslus?
