VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Aivita Putniņa
Sociālantropoloģe
20. jūnijā, 2008
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
21
54
21
54

Stāsts par ministru Oskaru un žurnālisti Aleksandru. Šoreiz ar atklātu morāli.

Publicēts pirms 16 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Dienas labi domātais “eksperiments” ar integrācijas lietu ministru ir iesprūdis tieši tajā sabiedrības vērtību šaurajā vietā, ko tas cerēja izgaismot. Jā, daļa sabiedrības skaidri redz mūsu tradicionāli patriarhālās sabiedrības dubultmorāli. Kā vēsta jau virsraksts NRA “Dienas žurnāliste paved Kastēnu”, sievietes un vīrieša uzvedībai ir uzlikti atšķirīgi standarti. Sieviete vienmēr būs atbildīga par attiecībām un saņems nosodījumu. Viņa "a priori" ir ļaunā Bībeles čūska-kārdinātāja, kuras nagos iekrīt nabaga vājais vīrietis.

Principi ir iemiesoti ne tikai vērtību sistēmā, bet arī bioloģijā. 19. gadsimta Viktorijas laika ģimenes modelis tiek vispusīgi pamatots, nostiprinot jaunu morāles standartu. Sieviete kļūst par pavarda sargātāju un monogāmu būtni pēc “dabas”, bet vīrietis par mednieku, kurš stiepj mājā mamutus un piedzīvo “dabiski” neatvairāmu vēlmi kaisīt apkārt savu ģenētisko materiālu, sugas izplatīšanas nepieciešamības (un nevis personisko iegribu!) vadīts. Augstāk minētais “dabiskums” noved pie atšķirīgām prasībām sieviešu un vīriešu uzvedībā. Nu šī sistēma ir saļodzījusies, un labi redzams, ka tā balstījusies nevis bioloģijā, bet faktā, ka 19. gadsimta Eiropā sievietēm nebija ar vīriešiem līdzvērtīgu īpašuma un politisko tiesību un “dabiskais liktenis” bija vienīgais veids, kā sabiedrībā izdzīvot. Rietumu seksuālā revolūcija 1960.gados bija vērsta tieši uz šīs dubultmorāles kritiku un to izraisīja ekonomikas un ģimenes modeļa maiņa. Sieviete bija sākusi vilkt mājā mamutu, un tas lika apšaubīt arī pavarda sargāšanas funkciju dalījumu. Pārmaiņas radīja jaunu skatījumu uz vīriešu un sieviešu attiecībām, kura gaismā Viktorijas laika morāle kļūst divkosīga.

    Morāles standartus mūsu sabiedrības locekļi apgūst jau no mazām dienām un attiecībā uz seksualitāti tie ir visai tradicionāli. Apgalvojumu es ilustrēšu ar kādu savulaik veiktu pētījumu par jauniešu seksuālo pieredzi. Jauniešu pieredze rāda, kā dubultstandarti tiek ražoti un akceptēti. Tā viens 17 gadus vecs jaunietis savas attiecības ar savu patstāvīgo meiteni aprakstīja aptuveni šādi: “Nu, viņa ir tā neko. Tikai visu laiku uzbāžas - kur biji, ko darīji. Un tad jau man no tā vien rodas vēlēšanās aiziet ar tādu, kura neuzbāžas. Mana mamma jau arī saka, ka es tādām nopietnām attiecībām neesmu gatavs.” Jaunietes labi apzinājās, ka puikas lielās ar saviem gultas panākumiem, taču pašas apstiprina, ka “meitenēm ar tādām lietām nav ko lepoties, jo par tādām meitenēm slikti runā”.

    Jauniešu piedzīvojumu tipisks fons ir kārtējā disene kultūras namā vai skolā, krūmos iedzerts alkohols drosmei un “lietas nokārtošana” turpat kādā klusā vietiņā aiz skolas vai automašīnā. Jaunieši nekādus aizsarglīdzekļus parasti nelietoja. Sabiedrības morāli minētās izklaides neietekmēja, jo tās nekļuva publiski redzamas. Izņēmums ir tādas nevēlamas sekas kā neplānota grūtniecība, kuru var risināt gan ar abortu, gan grūtniecības saglabāšanu. Uzminiet, kuru izvēli sabiedrība nosodīs vairāk? Otro, jo par pirmo var izlikties, ka tās nav. Tas gan ir pretrunā ar citām sabiedrības morāles normām, taču pretruna šajā gadījumā rodas tikai pusaudzei personiski un nevis sabiedrībai kopumā.

    Kādas mazpilsētas divas pusaudzes šādā situācijā izšķīrās par bērna dzemdēšanu. Pirmā apprecējās ar bērna tēvu, bet otrai bērna dzimšanas apliecībā pie ziņām par tēvu nācās ievilkt svītriņu, jo jaunietis tēva lomai nebija gatavs. Jauniete arī pati jutās vainīga, jo bija atļāvusi notikt tam, ko sabiedrība neatzina. Kad viņa ar savu grūtnieces punci gāja pa ielu, cilvēki sačukstējas un skatījās viņai pakaļ, bet paziņas no viņas vairījās. Meitene bija spiesta pamest dzimto pilsētu, jo nevarēja izturēt spiedienu. Pirmā meitene ziņkārīgos skatienus uztvēra ar pašlepnumu par to, ka viņai tik jaunai jau ir mīlošs vīrs un jauks bērns – lai skatās vien un apskauž. Ja viņai komplektā nenāktu vīrs, viņu “noraktu” tāpat kā otru meiteni. Ministra Baštika vārdiem, viņa izvilka lielo lozi un kļuva par dzīves veiksminieci.

    Dubultmorāles paradoksālo dabu labi parāda kāda 16 gadus veca jaunieša stāsts. Viņš dzīvoja kopā ar savu meiteni viņas mammas dzīvoklī. Mamma viena audzināja divus bērnus un acīmredzot uzskatīja, ka labāk, lai bērni viņai uzticas, nekā dara visu slepeni. Abi jaunieši seksuālajām attiecībām rūpīgi gatavojās, pārrunājot savas izjūtas, un uzsāka tās, kad abi bija par to pārliecināti. Te nu sākās sabiedrības dubultmorāles spiediens. Tā kā jaunietis bija apzinīgs, par vienu no saviem pienākumiem viņš uzskatīja prezervatīvu iepirkšanu. Tos ciema aptiekā viņš ieguva tikai pēc aptiekāres viedokļa noklausīšanās. Viedoklis bija aptuveni šāds’: “Kā tik jaunam puisim nav kauna V. meitai piegulēt! Kur māte skatās, ka meita piegulētāju pieņem! Viņai taču tik 16 gadi! Kur tagad tā jaunatne iet, kur morāle ir palikusi, utt.” Nākamo reizi viņš aizsarglīdzekļus pirka veikalā, kur, lai arī bija vairāk cilvēku, viedokļus neviens neizteica. Dubultmorāle slēpjas apstāklī, ka tie citi jaunieši, kas "seksojas" bez aizsarglīdzekļiem, tiek netieši atbalstīti, jo viņi lietas dara klusi un sabiedrības vērtības ārēji tiek saglabātas. Tas nekas, ka jaunieši dabū seksuāli transmisīvas slimības un neplānotas grūtniecības, jo problēmas sākas tikai gadījumā, kad seksualitātes liecības nonāk publiskajā telpā. "Zem sitiena" nonāk jaunietes, kuras izšķiras par grūtniecības saglabāšanu, jo viņas, līdzīgi kā prezervatīvus pērkošais puisis, ar šo rīcību uzdrošinās savu seksualitāti publiskot un tas, līdzīgi kā pirmslaulību sekss vispār, ir slikti. Bezkaunīgi ir ar to nodarboties, bet vēl bezkaunīgāk ir par to runāt.

    Atgriežoties pie Dienas žurnālistes stāsta, arī viņa ir iekritusi šajās dubultmorāles lamatās. Ministrs taču lietu bija darījis klusi un, to darot, lieliski iekļāvās vīrišķības modelī. Kā daži komentētāji bilda, ar “savu spēlīti” ministrs parādījis, ka nav nekāds gejs, bet kārtīgs vecis.

    Dubultstandarti ir iemiesoti patriarhālas sabiedrības vērtību sistēmā. Dienas nostāja ir atšķirīga un balstās pieņēmumā, ka standarti nav atkarīgi no dzimuma un ir vienādi piemērojami visiem. Tāpēc, no šīm pozīcijām raugoties, Kastēns ir nokļuvis tādā kā augstāk aprakstīto pusaugu grūtnieču situācijā. Interesanta ir viņa partijas un katoļu baznīcas nostāja, jo tā ir nonākusi strupceļā. No vienas puses, ministrs ir pārkāpis bauslību, bet, no otras - cietis no nelietīgas sievietes rokas kā Ādams. Sievietes rīcību šajā situācijā viņiem izvērtēt ir daudz vieglāk, jo viņas loma abās pusēs ir  ļauna. Jautājums ir krietni plašāks par ministra nelaimīgo siuāciju. Šī pati nostāja ir pamatā remdenajai nostājai attiecībā pret vīriešiem - varmākām ģimenēs, smieklīgi maziem alimentiem bērniem, sieviešu zemākam atalgojumam par to pašu darbu un tradicionālās vīrišķības lielākajam apkaunojumam - homoseksuālismam.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
54
Pievienot komentāru
Konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem. Saruna par Latvijas attīstības scenārijiem
Baltijas valstīm nevajadzētu savstarpēji konkurēt par nodokļiem, bet tā vietā vienoties par līdzīgām nodokļu likmēm, kā tas ir Ziemeļvalstīs, izņemot Islandi. Šīs valstis sacenšas par pavisam citām lietām – infrastruktūras, cilvēkkapitāla kvalitāti u. tml. Arī Baltijas valstīm būtu nepieciešams draudzīgi konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem.
Daunis Auers
Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (domnīcas “LaSER”) valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors, Eiropas un Baltijas valstu politikas, politisko risku un ekonomikas konkurētspējas pētnieks
Pirms 2 nedēļām, Politika

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI