Šī „nelaimīgā” preses relīze ziņo to, ka Finanšu ministrijas sagatavotajā ziņojumā secināts, ka „neviena nozares ministrija neatbalsta grozījumu veikšanu Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitāšu īstenošanas nosacījumos, papildus nosakot nevalstiskās organizācijas kā finansējuma saņēmējus”.
Pēc iepazīšanās ar ziņojumu šādi secinājumi tik tiešām ir pareizi, bet to būtība ir absolūti katastrofāla un demonstrē ministriju pārstāvju attieksmi pret nevalstiskajām organizācijām kā līdzvērtīgu partneri problēmu risināšanā ikvienā nozarē – izglītībā, vidē, reģionālajā attīstībā, reģionu attīstībā, kultūrā utt.
No ministriju apkopotajiem viedokļiem ziņojumā secināts: „NVO pārstāvji tika plaši iesaistīti ES fondu ieviešanas plānošanas dokumentu izstrādē un sabiedriskajā apspriešanā. NVO pārstāvji arī piedalās Uzraudzības komitejas sēdēs, sniedzot priekšlikumus un saskaņojot katras aktivitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus. Kā Uzraudzības komitejas dalībniekiem tiem ir arī tiesības ierosināt grozījumus ES fondu plānošanas dokumentos, tai skaitā finansējuma saņēmēju definējumā.”[1]
Nav nekā nepareiza, vārdi ripot ripo uz papīra, tikai realitāte ir tāda, ka no pāri par 130 programmām NVO kā projekta ieviesējiem šajā plānošanas periodā ir pieejamas tikai 14 struktūrfondu programmas un NVO pārstāvji, kas uzsākuši kāda projekta sagatavošanas un iesniegšanas procesu, secinājuši, ka, pirmos kritērijus izpildot, bet turpinot projekta attīstīšanu tālāk, rodas kādi NVO nepārvarami šķēršļi un organizācija tomēr pārtrauc projekta sagatavošanu.
Finanšu ministrijas pārstāvis A.Antonovs Valdības un NVO memoranda padomes sēdē, skaidri norādīja – struktūrfondu apgūšanas kārtība ir konsekvence ministriju izpratnei par to, kā veidojama rīcībpolitika, un NVO līdzdalību šajā procesā. Jāsaka atzinīgi vārdi par šādu atklāsmi, kas panākta ilgu gadu skaidrošanas rezultātā, bet par šo arī tālāk netiekam, un jautājums ir vai uzsvars liekams uz to – kāda struktūrfondu apguve, tāda valsts pārvalde vai uz to, ka valsts pārvalde neredz NVO kā partneri. Abi aspekti būtiski, abi, bet abi kritiski...
Kāpēc? Tāpēc, ka nav nevienas sviras valsts pārvaldē, kas pēc būtības varētu noteikt galveno uzstādījumu, kas būtu nepieciešams, lai finansējuma apguve būtu ātra un vērsta uz investīciju Latvijas attīstībā, proti, – FINANSĒJUMA ATBALSTS NODROŠINĀMS TIEM, KAS VAR PIEDĀVĀT LABĀKO UN IZDEVĪGĀKO PROBLĒMAS RISINĀJUMU ikvienā jomā un neatkarīgi no tā, kāds ir šī risinājuma piedāvātāja juridiskais statuss.
...un tikmēr
- Struktūrfondu finansējums tiek nemainīgi izmantots tur, kur to nosaka ietvardokumenti, kas veidoti brīdī, kad Latvija piedzīvoja izaugsmi;
- Struktūrfondu idejas, jaunas un inovatīvas, nereti rada kaut ko tādu, kas neparedz iepriekš izveidotu sistēmu un risinājumu iekļaušanu nākotnes risinājumos, piemēram, jauni kompetenču centri, jaunas id kartes vecajā izpildījumā, kaut tehnoloģija strauji attīstījusies, jaunas metodiskās programmas nodarbinātībā utt.;
- Struktūrfondu apgūšanai atsevišķu projektu līmenī administratīvie izdevumi ir nulle, jo tos īsteno ministriju darbinieki, tātad projektu izmaksas nav pilnīgi atspoguļotas un apzinātas, bet projekts noteikti guvis lielāko punktu skaitu tā vērtēšanā par finansiālo izdevīgumu;
- Nav skaidrs, kā tiks plānots nākamais struktūrfondu periods un kādi būs principi finansējuma apguvē, bet, visticamāk, „vecās sliedēs”; būs kāda „iekšēji ārēja” iepirkuma procesā noalgota vērtēšanas komisija, kas secinās to, ka: „NVO pārstāvji tika plaši iesaistīti ES fondu ieviešanas plānošanas dokumentu izstrādē un sabiedriskajā apspriešanā”... un Latvija ir pirmajā vietā fondu apguvē.” Un rats varēs ripot tālāk.
... būtu nepieciešams
Uzstādījums, ka nākamajā periodā (jo jau kā mantra izveidojušais valsts pārvaldes institūciju apgalvojums liecina – šajā periodā neko nevar mainīt) Latvijai pieejamie finanšu resursi tiktu investēti, ievērojot sākotnēji vismaz vienu principu, ka nevalstiskās organizācijas piedalās ne tikai kā vērotāji, komentētāji utt., bet kā līdzvērtīgi partneri finansējuma apguvē, sākot ar plānošanu un beidzot ar ieviešanu.
Laba vēlējumiem,
Rasma Pīpiķe
Šis ieraksts veidots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros, ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda.
