Uz pēdējo jautājumu atbild jauna iniciatīva, kas aizsākusies pagājušā gada nogalē (atrodama http://www.govcamp.lv). Tā ir Latvijas ierēdņu jaunās paaudzes vēlme sarunāties ar sabiedrību, uzzināt tās viedokli, dot iespēju pie varas esošajiem politiķiem dzirdēt sabiedrību, veicot ātras, bet plašas aptaujas, sarunas un cita veida komunikāciju virtuālajā vidē. Pasaulē ir daudz un dažādi piemēri, kas parāda, ka šāda veida komunikācija ir efektīva (īpaši tajās valstīs, kur demokrātijas kultūra ir jau sena un kvalitatīva).Ar piemēriem, kas ļauj izprast iespēju plašumu un kvalitāti, iespējams iepazīties augstāk minētajā mājas lapā.
Kas mums trūkst, lai spētu viens otru sadzirdēt? Manuprāt, tas, kā mēs viens ar otru sazināmies, jo veids, kā mēs to darām, manuprāt, neraisa uzticēšanos sarunu partnerī. Par šo tematu esmu domājis savā blogā rakstā par valsts pārvaldi, uzsverot komunikācijas veidu, kā tiek pasniegta informācija, salīdzinot mūsu premjeru un prezidentu Obamu. Pat neiedziļinoties mīmikā, žestos, balss tembrā un tonī, kāpēc man tas otrais šķiet daudz interesantāks un pozitīvāks?
Protams, ir nepieciešams izvēlēties saviem vēlētājiem vislabāko, ko viņi ir pelnījuši. Iespējams, ka pārāk agri sniegta informācija var kaitēt valsts interesēm. Bet pavisam noteikti sarunā, kurā viens no partneriem saka: "Es tev tagad neteikšu, ko mēs rīt kopā darīsim", nevar izveidoties uzticēšanās.
Uzņēmējdarbībā viss ir vienkārši: ja vienreiz zaudē uzticamību, nāksies ilgi pierādīt, ka tas nekad vairs neatkārtosies, ka tas ir negadījums, par kuru partneris "nes morālo atbildību un ļoti pārdzīvo" (citāts no vakardienas LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" par datu drošību VID, Nellija Jezdakova).
Kā vairakkārt uzsvēris viens no Latvijas digitālās komunikācijas speciālistiem Zigurds Zaķis: mums ir viena mute, bet divas ausis. Ieklausieties par ko runā.. Internets ir liela, bet pateicīga vide, lai sadzirdētu, kas notiek, ko domā, kas sāp, ko vēlas.. ir iespēja dzirdēt un nav iespējams attaisnoties, ka nav zināms, ko cilvēki domā... Ir jāvēlas dzirdēt un sarunāties.
Virziens ir- premjers, valsts pārvaldes institūcijas un politiķi ir uzsākuši sarunu ar sabiedrību emuāros, Twitter un citur, Tikai pagaidām īsti neveicas ar dzirdēšanu, jo ir pārāk liela vēlēšanās atrādīties un parādīt, cik svarīgi ir mani atbalstīt vēlēšanās.
Un kas Tev pietrūkst sarunās ar savējiem? Ar apkārtējiem? Ar savu valsti?
