Viens no apliecinājumiem, ka pamazām iestājas inteliģences laikmeta beigas, ir tas, ka kādam ir jāpaskaidro, ka aktieri un žurnālisti ir inteliģence. Otrs, kas apliecina, ka iestājas inteliģences laikmeta beigas, ir tas, ka gaidas, ka inteliģence glābs Latviju, nepiepildās, bet par to tiek daudz diskutēts. Trešais, kas apliecina, ka iestājas inteliģences laikmeta beigas, ir tas, ka inteliģence uz vienkāršiem jautājumiem atbild: „Kas es esmu?” un „Kaut kas ir jādara.”
Skaidrojošā vārdnīca norāda: vārds "inteliģents" nozīmē, ka cilvēkam ir attīstītas garīgās, intelektuālās spējas un piemīt vispusīgas zināšanas, kā arī augsta uzvedības kultūra – katrs runājam kā runājam, bet ēterā vārds sū... skanēja.... Skan skaisti, bet tomēr ir aroganti dalīt cilvēkus it kā inteliģentos un it kā pretēji varētu būt – tumsoņās?!
Mūsdienās ir pavisam normāli, ka cilvēkam piemīt vispusīgas zināšanas, cilvēki zina vairākas valodas, pārvalda tehniku, kas attīstās milzu ātrumā, spēj organizēt savu dzīvi gan pilsētā, gan laukos, vecākā paaudze apgūst internetu un iepeld globalizācijas okeānā un saprotams, ka zūd minētās inteliģences definīcijas kādreizējais spožums.
Tomēr pēc vakardienas diskusijas saprotu, ka nez kāpēc cilvēkiem joprojām tīk kavēties pie tāda termina kā inteliģence, savā veidā rosinot domāt, ka atnāks mesija vai mesiju kopums un lietas notiks. Tas ir kā smilšu maiss pie gaisa balona – tajā brīdī, kad saproti, hei, tas velk lejā, no tā nepieciešams atbrīvoties.
Nevaru piekrist, ka cilvēki var panākt izmaiņas, imitējot Tautas frontes laika protestu krastmalā. Vai neesam pamanījuši, ka ir izaugusi jauna paaudze, kas sevi neidentificē ar šo laiku? Tomēr tas nenozīmē, ka šī paaudze būtu sliktāka un nelojālāka vai bez patriotisma. Paskaitīsim, cik kampaņas notika ap 18. novembri - vismaz četras.
Pateicoties inteliģences laikmeta iespaidam, vēl nevaram atbrīvoties no kampaņu kulta. Spītīgi turamies pretī, lai nejauši nekļūtu paši par savas dzīves noteicējiem. Kampaņas ir labas, ja no tām ir atdeve. Vai skaisti DVD apkopotie Latvijas mērķi paliks piemiņai, vai ar tiem kaut kas tiks iesākts? Godīgi būtu, ja parādītos vismaz kāds kopsavilkums, kādi ir populārākie Latvijas iedzīvotāju mērķi un kādi mazāk populārie. Kā noprotu, labākā kampaņa ir tā, kas ieguvusi kritisko masu, uzrunājot plašu auditoriju TV ekrānā un iesaistot cilvēkus darbībās – aizej tur, nezin kur. Bet cik šī acu aizmālēšana un manipulācija izmaksā?
Manuprāt, jo drīzāk aptversim, ka ir pienākušas inteliģences laikmeta beigas, jo ātrāk sāksim atlabt. Iedomājies vien, ja katrs, kas iedomājas sevi "inteliģentu" esam, paņemtu vienu "tumsoņu" aiz rokas un izdarītu kaut vienu kopīgu lietu, domāju, ka abiem būtu piedzīvojums un neaizmirstamas emocijas visai dzīvei.
Laba vēlējumiem,
Rasma
