Es zinu, ka man tūlīt teiks – tas nav nekas jauns. Un mēģinās iestāstīt, ka pasaulē šādas akcijas ir bezmaz vai ik pārdienas. Vienīgi aprobežotie, nīgrie latvieši neko par to nezina. Nu nevajag taču melot!
Pirmkārt, tās nav ik pārdienas, un tamlīdzīgās akcijās, pašiem neko nezinot, neiesaista valsts dienestus, kā šajā gadījumā ugunsdzēsējus, policistus un pat armiju. Jo līdz ar to netieši tiek iesaistīta arī pati valsts. Mēs esam provinciāli nevis ar savu nezināšanu, kā mēģina iestāstīt Mazsalacas bedres racēji, bet ar savu liberālismu.
Britiem mēs ļaujam čurāt uz Brīvības pieminekļa, Tele-2 bāleliņiem nesodītiem gandrīz diennakti bezjēdzīgi nodarbināt cilvēkus, kuri ne tikai pārstāv valsts varu, bet kuriem jāgādā par drošību šajā valstī. Viens ir izveidot koncentriskus apļus labības laukā, nofotografēt, ielikt internetā un paziņot, ka pēdas iespējams atstājis lidojošais šķīvītis, pēc tam, to pašu skatu nofotografējot no augšas, atklāt, ka tas ir "Audi" logo. Pavisam kas cits - likt daudziem cilvēkiem salt naktī lietū un dubļos, vairākas stundas baiļojoties, ka viņi varbūt ir saņēmuši nāvējošu radiācijas devu.
Otrkārt, pasaulē ir ļoti daudz mēslu un nejēdzību, absurdu un muļķību. Kāpēc latvieši kā tādi lupatlaši bez mazākās pašcieņas gatavi rāpot apkārt, lai to visu savāktu un iesmērētu saviem tautiešiem? Tāpēc, ka paši nespēj neko jaunu radīt? Spēj taču! Bet laikam ne visi. Un tiem, kuriem ambīcijas lielākas par varēšanu, neatliek nekas cits kā kļūt par globālajiem mizkastniekiem. Un šis ir tieši tas variants. Un citi mizkastnieki viņiem aplaudē. Visbeidzot atruna (protams, radusies post factum, kad puikas saprata, ka ziepes formējas), ka tas ir bijis mēģinājums, pasmejoties pašiem par sevi, mazināt sabiedrībā valdošo depresiju, cilvēku nīgrumu un negatīvismu. Bet muļķi un bez humora izjūtas ir visi, kas to jau uzreiz nesaprata.
Tieši tas patiesībā šokē visvairāk. Jo depresijai, nīgrumam un negatīvismam ir pilnīgi objektīvi cēloņi. Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju ir bez darba. Daudziem no viņiem vairs neizmaksā bezdarbnieku pabalstu. Ir tūkstošiem ģimeņu, kas faktiski palikušas vai tūlīt paliks bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Uzņēmēji masveidā pārreģistrē savu uzņēmumus uz citām valstīm, bet, algām samazinoties, nodokļi pieaug un valstij draud ekonomisks krahs, kas tiem, kuri jau ir bez iztikas līdzekļiem, pievienos vēl tūkstošiem citu.
Tādā brīdī iedomāties, ka šos cilvēkus var uzjautrināt, paņirgājoties par viņiem un netieši tos iesaistot savā reklāmas kampaņā, spēj tikai galīgi infantili jaunuļi, kuru labklājība ne tuvu nav proporcionāla viņu spējām vai ieguldītajam darbam. Tāpēc viņiem nav nojēgas un pat intereses par to, kas notiek šajā valstī. Viņi ir pietiekami pārtikuši, lai par to neuztrauktos. Turklāt dzīvo ar apziņu – viņi ir tik veiksmīgi, ka tiem viss atļauts.
Tādas, lūk, ir „nauda pāri visam” sekas. Šī attieksme Latvijā tika kultivēta jau kopš neatkarības atjaunošanas, un tagad mēs baudām tās augļus. Ņemot vērā, ka visa valsts un iedzīvotāji pret savu gribu vairākas dienas tika iesaistīti viena uzņēmuma reklāmas kampaņā, secinājumi jāizdara katram pašam. Plaukšķināt kopā ar bedres racējiem vai distancēties no šīs deformētās morāles.
Es savu secinājumu esmu izdarījis. Tieši šajās dienās grasījos mainīt interneta operatoru un biju pat paņēmis Tele-2 modēmu testēt. Izrādījās, tā kvalitāte ir ārkārtīgi slikta un ne tuvu neatbilda tam, kas tika solīts reklāmās. Tātad mani atkal gribēja iznest cauri. Tāpēc labāk samaksāšu kādu latu vairāk, toties pretī iegūšu stabilu internetu un operatoru, kas neņirgājas par saviem klientiem.
Tomēr Dievs ar Tele-2, tā produktiem un darbiniekiem. Otrdien ekonomikas ministrs Kampars televīzijā publiski un visā nopietnībā paziņoja, ka, pieņemot šo budžetu, valdība esot paveikusi varoņdarbu. Es nepārklausījos un jūs nepārlasījāties. Tiešai tā - valdība esot paveikusi varoņdarbu! Tātad iznāk, ka ministri, kas atkal pēdējā brīdī bez jebkādas analīzes par iespējamām sekām nākotnē, steigā un mehāniski apcirpuši valsts budžetu, ir varoņi.
Padarīt iedzīvotājiem nepieejamu medicīnu un nu jau atsevišķos gadījumos arī izglītību. Sašķobīt valsts iekšējo drošību, vistiešākajā veidā veicinot masveida noziedzību. Iznīcināt kultūru un padzīt no valsts uzņēmējus. Gandrīz gada laikā nespēt radīt nekādu mehānismu, kas Latviju padarītu pievilcīgāku investoriem, toties radīt neskaitāmus apstākļus, kas piespiež aizbraukt simtiem cilvēku, tajā skaitā arī augsti kvalificētiem. Nolikt visu tautu aiz nabadzības sliekšņa, bez jebkāda plāna, kā izvest valsti no krīzes, un bez jebkādas nojēgas, kas ar mums notiks nākamgad vai aiznākamgad. Un beigās paziņot, ka tas ir varoņdarbs.
Gribot negribot jāprasa, vai tas cilvēks ir pie vesela saprāta? Un, ja tomēr ir, tad neesošais meteorīts ir bērna šļupsti, salīdzinot ar cinismu, kādu demonstrē mūsu pašu valdība. Tāpat kā bedre, ko izraka Mazsalacā, ir nieks, salīdzinot ar bedri, kurā mēs visi sēžam un vēl ilgi, ilgi netiksim laukā, jo valdībā mums ir nevis ministri, bet varoņi.
