Esam priecīgi sveikt Jūs visus biedrības „Latvijas Pilsoniskā alianse” (eLPA) korporatīvajā blogā, esam pateicīgi LV.LV komandai par šo iespēju sniegt informāciju, kas aktuāla un būtiska Latvijas nevalstiskajām organizācijām (NVO).
Pirmdienas rītā ar nelielu distanci varu atskatīties uz piektdien 16.10.2000. notikušo Ministru prezidenta un nevalstisko organizāciju tikšanos. Šādas tikšanās notiek katru pusgadu, lai aktualizētu sadarbību starp valdību un nevalstiskajām organizācijām, kura balstās 2006.gadā parakstītajā NVO un MK sadarbības memorandā.
Kā atzīst Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane, NVO pārstāvji gadu gaitā ir auguši un sadarbība kļūst arvien profesionālāka. Tas ir labs atzinums, bet tomēr, kā novērojusi eLPA, šo izaugsmi nereti ignorē, un neviens cits kā valsts pārvalde pati. 2009.gadā, kad Pilsoniskās sabiedrības politikas atbildīgie mainījušies tikpat bieži kā gadalaiki, arvien saskaramies ar jaunu neizpratni par to, ko dara NVO, un visnepatīkamākais ir tas, ka atkal nākas iet un sastaps jau sen zināmas kļūdas. Organizācijas šajās kļūdās izglīto valsts pārvaldes darbiniekus atkal un atkal, jo pilsoniskās sabiedrības politikas „saimnieks” ir vedis rīcības, kuras rezultējušās ar pieņemtiem lēmumiem, kas būtiski ietekmē NVO darbību, bet saimniekotāju pārstāvji neuzskatīja par vajadzīgu ar NVO konsultēties.
No vienas puses var saprast, cik sarežģīti ir, pirmkārt, „bīdīt politiku”, atkal konsultējoties ar tām pašām organizācijām, kuru viedoklis jau zināms, otrkārt, šis viedoklis, visticamāk, nesaskan ar ministrijas viedokli vai gluži vienkārši ir pilnīgi pretējs. Un, treškārt, ir „svētie bastioni” – ministrijas tiešās prioritātes, kas jānotur budžeta samazināšanas procesā, un starp tām nav pilsoniskās sabiedrības politika un tās ieviešanas instrumenti.
Viens no pēdējā laika paraugpiemēriem bija Ministru kabineta 2009.gada 24.septembra lēmums Sabiedrības integrācijas fonda funkcijas nodot Centrālajai un finanšu līguma aģentūrai. Satraucoša vēsts visām organizācijām, bet Valdis Dombrovskis NVO minētajā tikšanās reizē mierināja - ir steiga sakarā ar 2010.gada Valsts budžeta pieņemšanas gaitu un lēmumus nav iespējams izdiskutēt tik detalizēti. Tur jau tā baža, kāpēc veidot sadarbību, parakstīt dokumentus, bet neizrunāt pieņemamo lēmumu ietekmi? Vai tā ir līdzdalība, par kuru varam sist sev uz pleca un ar ko lepoties? Šoreiz lēmuma "bīdītāji" apzinās pieņemtā lēmuma ietekmi un delikāti skaidrojošā veidā samazināja šī jautājuma aktualitāti, un noņēma šo jautājumu no dienas kārtības. LABI KA TĀ! Tomēr, kāpēc pastāv tieksme pārbaudīt šo sadarbību?
Pavisam elementārs salīdzinājums – šodien nevienā medicīnas iestādē mediķis neskarsies pacientam klāt, kamēr pacientam nav paskaidrojis, kas tiks darīts un kāda tam ietekme uz veselību, izcilas vizītes gadījumā medicīnas darbinieks komentē arī iespējamās sajūtas - sāpēs, nesāpēs, viegli tirps vai kā savādāk... Bet minētajā gadījumā – pa kluso nogriezīsim, varbūt nejutīs un nebļaus. Taču, kāpēc radīt lieku satraukumu, kāpēc nevalstiskajām organizācijām jāgatavo vēstules Ministru prezidentam, finanšu ministram un tieslietu ministram, aicinot iesaistīt organizācijas to lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē organizāciju darbību atkal un atkal pēc katra šāda gadījuma? Un tad rodas jautājums: ja pat tie, kas ir politikas veidotāji, praksē neizmanto ne ko no tā, ko dēvē par līdzdalību, vai ir iespējams uzticēt šiem cilvēkiem pilsoniskās sabiedrības politiku veidot?
Kopsavilkums ir pavisam elementārs – ja vien valsts pārvalde (šeit domāju ne tikai augstākā līmeņa ierēdņus, bet arī ministriju departamentu līmenī) neredz nevalstiskās organizācijas kā partneri, tad saruna par sadarbību ir bērna autiņos, bet, esot optimistei – varbūt tiešām ir tā, kā runā kuluāros – kāds vienkārši gribēja iegūt iespēju pateikt, kur paliks Sabiedrības integrācijas fondā esošais finansējums.
Ar laba vēlējumiem,
Rasma
Šis un pārējie autores ieraksti emuārā ir tapuši ar Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros, un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par ierakstu saturu atbild biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse".
