Latvietim, iespējams, joprojām tas šķiet pašsaprotami un kaut kādu lieku paskaidrojumu necienīgi. Diemžēl dažkārt pašsaprotamu uzskatu vājākā puse ir to pašsaprotamības pamatojums. Nu pieņemsim, ka šai pacilājošajā brīdī, kad latvietis izkāpj no sava auto ar sarkanbaltsarkanu karodziņu uz borta, viņam klāt pienāk ārmalnieks. Teiksim anglis un saka: "Well, bet ar ko tu lepojies?"
- Nu ar Latviju, taču. Esmu latvietis, - teiktu latvietis.
- Bet kāpēc būt latvietim nozīmē būt lepnam par Latviju?
- Nu, bet kas tas par crazy jautājumu? - izbrīnījies sacītu latvietis. - Latvieši, johaidī, ir spējuši izdzīvot 700 gadu zem nežēlīga vācu un citu kolonistu jūga!
- Very well, bet lepoties parasti mēdz ar to, ka esi bijis virs kaut kā, nevis zem, -mierīgi aizrādītu anglis.
- Jā, bet latvieši šajos apstākļos ir radījuši pāris miljonu tautas dziesmu, saglabājuši tradicionālo kultūru! - sašutis par šādu aizvainojošu piebildi, iesauktos latvietis.
- Zināmā mērā tam var piekrist. Bet to taču paveikuši tavi senči, nevis tu vai tavi laikabiedri, - sacītu anglis.
- Jā, taču...
- Bet tu taču lepojies ar Latviju kā valsti, kuras karogu eksponē uz sava auto?
- Jā!
- Nu tad ko jūs, latvieši, esat paveikuši tagad, lai lepotos ar valsti?
- Visā pasaulē taču zina Artūri Irbi, Sandi Ozoliņu, Kārli Skrastiņu. Visā bijušajā Padomju Savienībā ir zināms Raimonds Pauls!
- Šo cilvēku paveiktais ir galvenokārt indivīda, nevis valsts sasniegumi. Bet labi sportisti ir arī Nigērijai.
- Bet šos cilvēkus pasaulē taču zina kā Latvijas ļaudis...
- Kā Latvijas ļaudis pasaulē diemžēl zina arī Konrādu Kalēju, Kārli Ozolu, Viktoru Arāju, Herbertu Cukuru... Lepojoties ar valsti, pamatotāk ir nevis lūkoties uz senču un atsevišķu indivīdu veikumu, bet gan vērtēt visas sabiedrības kopīgi sasniegto attīstības pakāpi. Piemēram, demokrātijas stiprumu, valsts pārvaldes efektivitāti, tautsaimniecības sasniegumus.
- Latvija Pirmās republikas laikā...
- Pirmās republikas laikā jūs nespējāt noturēt demokrātiju, bet vēlāk arī pašu republiku. Ko varat teikt par otro?
- Mēs esam atjaunojuši neatkarību, izraujot to no milzīgās PSRS ķetnām!
- Patiesību sakot, ir viedoklis, ka neatkarība PSRS sabrukuma rezultātā jums iekrita rokās faktiski par velti. Neskatoties uz to, nākamo gandrīz 20 gadu laikā neatkarības galveno mērķi - patiesi demokrātisku, sabiedrības labā darbojošos valsti - esat sasnieguši vairāk formāli, nevis reāli. Ar ko vispār vēl varat lepoties?
- Latvijā Dziesmu svētki ir lielākie...
- Vai Tev nav ienācis prātā, ka Dziesmu svētki, tāpat kā virkne citu kultūras parādību, Latvijā daudzējādā ziņā pastāv par spīti valstij, nevis pateicoties tai?
- Latvijā gadiem ilgi bija straujākā ekonomikas izaugsme...
- Bet tagad ir straujākā lejupslīde, kas lielā mērā notikusi neprasmīgas vai nelietīgas valsts pārvaldīšanas dēļ. Faktiski valsts ir bankrotējusi.
- Vienkāršie cilvēki nevar ietekmēt valsts pārvaldīšanu...
- Jā, nevar, ja vēlēšanās balso ar kājām vai par populistiem, gaida Laimes lāci un vairās iespaidot politiku, aktīvi nestājoties politiskajās partijās. Arī socioloģiskās aptaujas apliecina, ka valsts īsti nedarbojas sabiedrības interesēs.
- Apliecina gan.
- Tad kāpēc Tu lepojies ar šādu valsti?
- Nu, ēēē.... Es mīlu šo zemi....
- Mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti?
- Mmmmmm...
- Tad kāpēc neliec pie automašīnas, teiksim, ozola lapu?
- Latvietis ir kā varde - tik ilgi kuļas, kamēr tiek laukā. Arī šoreiz izkulsimies!
- Ja no ūdens spēks vairotos, tad krupis par milzi būtu kļuvis.
