FOTO: Paula Čurkste, LETA
Latvija ir uz pareizā ceļa, mūsu valstij vēl nav bijis pietiekami daudz laika, lai spētu nokļūt tur, kur katrs gribētu un kādu šo valsti vēlētos redzēt, intervijā saka akciju sabiedrības “Madara Cosmetics” valdes loceklis ULDIS ILTNERS un piebilst, ka 20–30 gadu periodā ir iespējas iedzīt tādu valsti kā Somija.
Uzņēmums “Madara Cosmetics” 12 gados kļuvis par lielāko kosmētikas ražotāju Latvijā un vienu no vadošajiem Ziemeļeiropā. Kas bija vajadzīgs, lai līdz tam nonāktu? Kas ir svarīgi, lai būtu veiksmīgs bizness?
Svarīgi ir divi elementi. Viens ir ārējais – vide un tirgus, otrs ir iekšējais – pats uzņēmums. Tajā brīdī, kad veidojās uzņēmums, dabīgās kosmētikas tendence Eiropā uzņēmuma ļoti straujus apgriezienus, un šis tirgus, kopš esam sākuši strādāt, ir bijis strauji augošs – gada pieaugums mērāms divciparu skaitlī. Visu šo laiku esam strādājuši augošā tirgū, t.i., ārējie apstākļi ir bijuši ļoti pozitīvi.
Otrs – kā esam pratuši šo iespēju izmantot? “Madara Cosmetics” jau no paša sākuma ir bijusi ļoti sabalansēta komanda, visas būtiskās funkcijas uzņēmumā ir vienā līmenī. Uzņēmums gan no organizācijas un finanšu resursu, gan ražošanas kapacitātes un citiem aspektiem ir ļoti labi sabalansēts. Mums ir viss nepieciešamais, lai turpinātu attīstīties. Tas arī ir bijis “Madara Cosmetics” līdzšinējās izaugsmes pamatā.
Vai biokosmētikas segmentu uzgājāt nejauši?
Tā nebija nejaušība. Jau pirms 12 gadiem redzējām šo tendenci. Dabīgās kosmētikas segments ir ļoti strauji augošs joprojām: Eiropā no kopējā kosmētikas tirgus tikai 5% ir ekokosmētika. Ir atsevišķas Eiropas valstis, kur tas pārsniedz 10%, bet joprojām runājam par nelielu segmentu pret kopējo kosmētikas tirgu.
Pirms 12 gadiem dabīgās kosmētikas produkti tika tirgoti nelielos veikaliņos, tas viss bija tāds vecmodīgs, tā teikt, domāts ekofrīkiem, tādiem, kas speciāli ies un meklēs šos produktus, kuriem ļoti rūp daba.
Tagad situācija ir ļoti izmainījusies – dabīgā kosmētika ir kļuvusi par ikdienas meinstrīmu, sastopama visos kosmētikas tirdzniecības kanālos.
Sākumā doma bija radīt modernu un efektīvu dabīgās kosmētikas zīmolu, tādu, kas varētu tikt tirgots šajos tirdzniecības kanālos. Mums ir izdevies tirgu uzminēt, šādā virzienā tas ir arī aizgājis.
Esat teicis, ka dabiska kosmētika Eiropā ir pieprasīta un tās pārdošanas apmēri nākotnē turpinās augt. Tātad redzat nākotnē savu izaugsmi tieši šajā nišā?
Jā, pavisam noteikti dabīgā kosmētika ir mūsu kompetence un darbības segments. “Madara Cosmetics” tie ir ne tikai biznesa aspekti, bet arī pārliecība par dabīgo dzīvesveidu un ilgtspējīgu rīcību.
Tuvāko divu gadu laikā kopumā plānojam turpināt strauju izaugsmi un 2020. gadā sasniegt 15 miljonu eiro apgrozījumu. Potenciāls ir milzīgs. 92% no mūsu apgrozījuma šogad ir Eiropas Savienībā. Ja skatāmies tirgu, visās pašreizējās valstīs varam turpināt attīstīties. Tas ir arī mūsu fokuss. Nav tik būtisks valstu skaits, bet svarīgi, lai katrā valstī, kur strādājam, būtu iespējami lielāka zīmolu atpazīstamība un tirgus daļa.
Patlaban strādājat aptuveni 25 valstīs.
Jā, spēcīgākās valstis bez Latvijas ir Somija, vāciski runājošās zemes, Holande, Lielbritānija.
Patlaban Dienvideiropas valstīs – Itālijā, Spānijā – ir jūtama nordic-beauty (ziemeļvalstu skaistums – latviski), kas nāk no Ziemeļeiropas, tendence, kura patlaban ir aktuāla un jauka. To var attiecināt ne tikai uz Ziemeļeiropas kosmētiku, bet arī uz skandināvu dizainu, visu dabisko un ilgtspējas aspektiem, kas ir gan produktos, gan uzņēmumu darbībās. Tas ir arī atšķirīgais dizains, tā tīrība, mūsu dabas toņi – pelēkie, zaļie. “Madara Cosmetics” ar savu pozīciju šajā stilā iekļaujas ļoti labi.
2008. gadā SIA “Madara Cosmetics” kā finanšu investoru piesaistīja Kesenfeldu ģimeni no Liepājas, tā iegūstot apgrozāmos līdzekļus attīstībai. Bet 2017. gada sākumā pārtapāt par akciju sabiedrību, lai ieietu “Nasdaq Riga” fondu biržā. Kāpēc izvēlējāties šādu ceļu – akciju kotāciju biržā, nevis banku kredītu vai privāta investora piesaisti, lai finansētu izaugsmi?
Atskatoties uz investora piesaisti 2008. gadā, esam ļoti apmierināti, ka izvēlējāmies, ja varētu tā teikt, ģimenes, nevis riska kapitāla formātu. Pēdējais nozīmē ieiet uzņēmumā uz noteiktu laiku – līdz trīs–pieciem gadiem, bet pēc tam savas daļas realizēt. Kesenfeldu ģimenei “Madara Cosmetic” daļas pieder joprojām.
Latvijā vairāk ir redzami riska kapitāla fondi. Šis formāts nav piemērots īpašniekiem un uzņēmumiem, kas kompānijā grib strādāt ilgtermiņā. Bet mēs, uzņēmuma lielākie akcionāri, vēlamies šeit strādāt vairāk nekā 10 gadu perspektīvā.
Vienalga, vai riska kapitāla uzņēmums konkrētā uzņēmumā ir ieguvis mazākumu vai vairākumu, ne reti ir tā, ka, finansistiem ejot projām, īpašniekiem ir jāseko, jo pircējs, kuru viņi ir atraduši, grib pirkt visu uzņēmumu. Un tad ir tā: vai nu pašreizējie īpašnieki spēj izpirkt investora daļu, bet lielākoties nevar, jo uzņēmums ir audzis un visi līdzekļi ir ieguldīti attīstībā, vai ir jāiet līdzi riska kapitāla fondam. Bet to nevēlamies darīt, jo joprojām mums ir daudz ideju, kuras vēlamies realizēt. Tādējādi birža “Madara Cosmetics” pašreizējiem akcionāriem ir iedevusi ilgtermiņa perspektīvu bez nekāda spiediena.
Ar biržu tika sasniegti arī citi aspekti, kas “Madara Cosmetics” bija svarīgi. Pie būtiskiem principiem ir uzņēmuma atvērtība. Iešana biržā bija nākamais solis, kļūstot vēl caurskatāmākiem. Tiek uzskatīts, ka biržas uzņēmumi ir vairāk uzticami, ir sakārtota korporatīvā pārvaldība. Viens no aspektiem bija reputācija, ko dod kotēšanās biržā. Sevi prezentējot lielākiem un nozīmīgākiem klientiem, tas viņiem arī dod lielāku komfortu un uzticēšanos.
Ar biržu varējām arī piedāvāt kļūt par uzņēmuma akcionāriem tiem, kuriem šis uzņēmuma stāsts patīk un kuri vēlētos savu dalību tajā padziļināt, kļūstot par akcionāriem. Līdz ar publisko piedāvājumu uzņēmumā ir ienākuši vairāk nekā 700 privātie investori no Latvijas un Igaunijas.
Teju vai visi uzņēmuma darbinieki ir līdzīpašnieki. Tas ir arī viens no Skandināvijas uzņēmumu biznesa principiem – dot iespēju akcijas iegādāties uzņēmuma darbiniekiem. Vai tas ir mainījis darbinieku attieksmi pret pienākumiem, darba vidi uzņēmumā?
Tas bija viens no pārsteigumiem, kuru negaidījām, ka tas būs tik izteikti. Darbiniekiem kļūstot par akcionāriem, bija jūtama attieksmes maiņa. Lielai daļai kolēģu, kas kļuva par akcionāriem, ir mainījusies piederības sajūta uzņēmumam. Ne tikai katrs dara savu lietu, bet cilvēki arī iedziļinās un seko līdzi, kas ar kompāniju notiek kopumā. Iesaiste pārsteidzoši palielinājās.
“Madara Cosmetics” 2017. gadā bija tikai 2,3% personāla mainība, t.i., visos grupas uzņēmumos esam ap 130, un tas nozīmē, ka gada laikā nomainījās tikai trīs cilvēki. No šodienas un potenciālo darbinieku piesaistes viedokļa biržas reputācija ir tikai palīdzējusi. “Madara Cosmetics” līdz šim nav saskārusies ar valstī bieži vien dzirdētajām problēmām, ka nevar atrast speciālistus. Mēdz būt specifiskas pozīcijas, kur vajadzīgs ilgāks laiks, lai varētu atrast atbilstošu darbinieku, bet lielākoties spējam ļoti ātri pieņemt darbā kompetentus cilvēkus.
Līdz ar to uzņēmuma apgrozījums aug vidēji par 30% gadā, katru gadu palielinās arī darbinieku skaits. Tādēļ vakances ir gandrīz vienmēr.
Pastāstiet, kā izdomājat un radāt produktus? Vai sadarbojaties ar mūsu zinātniekiem?
Ikdienā lasām diezgan daudz dažādas informācijas par tendencēm kosmētikas jomā. To dara ne tikai augstākā, bet arī otrā, struktūrlīmeņa, vadītāji. Tā spējam redzēt un prognozēt, kas aktuāls ir pasaulē kosmētikas jomā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere ir produktu izstrādes vizionāre. Viņa spēj no šīm tendencēm salikt vīziju tam, kādi produkti “Madara Cosmetics” būtu nepieciešami. Kad esam par to vienojušies, sākas produktu izstrāde, kur mūsu speciālisti sadarbojas ar Latvijas Universitātes zinātniekiem, ārvalstu piegādātāju laboratorijām un ekspertiem.
Produktu ražošanā izmantojam ne tikai augu ekstraktus, bet arī minerālus. Šādos gadījumos sadarbojamies ar Rīgas Tehniskās universitātes Biomateriālu un inovāciju centru.
Mūsu pozīcija ir būt pašiem inovatīvākajiem dabīgās kosmētikas ražotājiem Eiropā. Ja lielākie spēlētāji ir ar 200 miljonu apgrozījumu, tad “Madara Cosmetics” ar 10 miljoniem eiro ieiet vidējo spēlētāju segmentā. Ir ļoti daudz mazo uzņēmumu, Eiropā – tūkstošiem, kas varētu kvalificēties kā dabīgās kosmētikas ražotāji, kuru apgrozījums nepārsniedz miljonu eiro. Vidēja un liela izmēra spēlētāju nemaz tik daudz nav – kādi 50. Mūsu priekšrocība attiecībā pret lielajiem uzņēmumiem ir tāda: lielie ir diezgan lēni, bet kosmētikas tirgus ir ļoti dinamisks.
Visi ražotāji katru gadu strādā pie jauniem, uzlabotiem produktiem, tirgus to arī sagaida. Lielie uzņēmumi ir arī daudz konservatīvāki, tie nespēj būt tik dinamiski. “Madara Cosmetics” ir integrēta produktu izstrāde, ir pašiem sava ražošana (ir kosmētikas ražotāji, kuriem nav savas ražotnes). Tā ir priekšrocība, ka izstrādājam tādus produktu, kurus varēsim arī paši saražot.
Uzņēmumam unikāls ir arī mārketinga departaments. Divas no uzņēmuma dibinātājām – Liene Drāzniece un Zane Tamane – nāk no mārketinga aģentūras. Līdz ar to šis departaments funkcionē pēc aģentūras principiem, t.i., ir savi dizaineri, reklāmas rakstītāji, projektu vadītāji. Respektīvi, zīmolvadības, mārketinga un vizuālais saturs tiek radīts pašā uzņēmumā. Pie tā tiek sākts strādāt tajā brīdī, kad sākam produkta izstrādi. Tā kā šie procesi ir integrēti uzņēmumā, varam ātri produktu sākt ražot. Tā ir viena no mūsu konkurētspējas priekšrocībām.
Cik ātri varat sākt ražot jaunu produktu?
Tas atkarīgs no tā, kāds produkts ir jāizstrādā. Ja runājam, piemēram, par saules aizsardzības produktiem, to izstrāde prasīja piecus gadus. Neskaitāmas reizes atdūrāmies pret neveiksmīgiem rezultātiem. Tas, šķiet, ir uzņēmuma vēsturē visilgāk izstrādātais produkts.
Citos gadījumos no idejas ģenerēšanas līdz produkta ražošanai un laišanai tirgū paiet apmēram seši mēneši.
Kādā intervijā esat teicis: “Saistībā ar uzņēmuma attīstību ir bijuši gadījumi, kad šķiet – esi nonācis tādā strupceļā, ka pat nevari iedomāties, kā tiksi ārā.” Kāda ir bijusi lielākā dzīves mācība šajos 12 uzņēmuma attīstības gados?
Dzīves mācība ir tāda, ka kritiskajos momentos ir jāsaglabā miers, jo pieredze rāda, ka, jautājumu risinot, pasaule pagriežas un ļauj iet tālāk. Uzņēmēji vispār sākumposmā saskaras ar lieliem izaicinājumiem – un šķiet, ka tālāk netiek. Tad mans ierosinājums ir turpināt ar šo problēmu strādāt. Mūsu pieredze bijusi tāda, ka visi šķietamie strupceļi pēc kāda laika atveras un tiekam cauri un tālāk. Un pēc dažiem mēnešiem esam aizmirsuši, kas tur vispār bija. Tā ir uzņēmēja ikdiena – cīnīties ar neskaitāmiem izaicinājumiem.
Uzņēmējdarbību studēju Banku augstskolā. Jūtos augstskolai pateicīgs, jo atšķirībā no finansistiem mums vairāk mācīja uzņēmēja domāšanu. Gribētos, lai Latvijā uzņēmēja gars būtu lielāks. Nekad neesmu strādājis algotu darbu. Mēdzu satikties ar cilvēkiem un pārspriest dažādas biznesa idejas. Kad nonākam līdz uzņēmuma dibināšanai, daudziem šķiet, ka tas ir pārāk riskanti. Cilvēki ir pārāk piesardzīgi: ir konkurence, ko mēs tur varēsim... Man ir diezgan daudz ideju, kuras neesmu spējis realizēt, jo neesmu atradis pareizos cilvēkus, kuri gribētu darīt, kuriem deg acis no uzņēmējdarbības viedokļa. Skaidrs, ka nebūs viegli, bet, ja sanāks, būs pavisam citā līmenī, nekā strādājot algotu darbu.
Saeima ir ievēlēta, jaunas valdības joprojām nav. Kādu redzat politisko un ekonomisko vidi Latvijā? Jūsu uzņēmuma līdzīpašnieki ir izteikušies, ka katram pašam jāsāk ar sevi, ka nav ko žēloties.
Tā arī ir mūsu pozīcija. Ir skaidrs, ka šajā valstī ir daudzas lietas, kuras vajadzētu uzlabot un sakārtot. Tas, ka Latvijā ir ievēlēta Saeima un vēl nav izveidojusies valdība, – šos procesus nevilktu kopā ar ekonomiku, jo bizness dzīvo pats savu dzīvi un ir diezgan vienalga, kurš būs Ministru prezidents. Ja vien neizdomās kaut ko šausmīgu, visdrīzāk, mūsu dzīve nemainīsies.
Kopumā domāju, ka Latvija ir uz pareizā ceļa. Mūsu valstij vēl nav pagājis pietiekami ilgs laiks, lai spētu nokļūt tur, kur katrs gribētu un kādu šo valsti vēlētos redzēt.
Reiz, pirms vairākiem gadiem, kad ar somu partneriem braukājām pa Latviju, bija komentārs: “Mums Latvija atgādina Somiju pēc kara.” Tātad mums nav bijis vēl pietiekami daudz laika, lai visu spētu izdarīt. Līdzīgi, kā bija pirms kara, kad Somija savā ziņā bija ceturtā Baltijas valsts, varam salīdzināt, kur tā ir tagad. Latvijai ir arī visas iespējas tur nokļūt, bet mums vajag laiku. Tas ir līdzīgi kā uzņēmējdarbības attīstībā – ikdienā strādājam pie neskaitāmām attīstības darbībām un mums liekas: jā, tik daudz darbību, ka varētu augt un desmitkāršot apgrozījumu gada laikā, bet tas tā nenotiek. Tie mehānismi ir tādi, ka attīstībai vajag laiku. Un tas tā ir arī valsts kontekstā. Tāda žēlošanās un gaidīšana no valsts, ka valstij būtu kaut kas jādod un jānodrošina, – šo domāšanu ir grūti pieņemt. Cilvēkam pašam arī kaut kas ir jādara.
Ne reti uzņēmēji saka, ka neredz pamatu godīgi maksāt nodokļus, jo tie tiek nelietderīgi izlietoti, izšķērdēti.
Ja nodokļus nemaksās, no kurienes valstij radīsies nauda, lai uzbūvētu jaunu skolu vai noasfaltētu ceļu? Nodokļu jautājumā vienmēr esam bijuši ļoti disciplinēti. Tā ir mūsu atbildība pret valsti: godīgi maksāt nodokļus. Protams, ir sajūta, ka ne vienmēr nodokļi tiek optimāli un efektīvi izmantoti, bet, no otras puses, – nav jau cita ceļa.
Dzirdam spriedumus, ka nodokļu dēļ ražošana jāpārceļ uz citu valsti.
Nezinu, iespējams, ir nozares, kur tas ir citādi. Bet no mūsu perspektīvas nodokļu slogs Latvijā nav ievērojami lielāks kā citās Eiropas valstīs. “Madara Cosmetics” ir arī meitasuzņēmums Vācijā. Es pats šajā uzņēmumā esmu valdes loceklis un kārtoju administrācijas lietas. Tas, ko tur redzu: sadarbība ar Vācijas ieņēmumu dienestu galīgi nav vienkāršāka, atskaites, kas ir jāsniedz, ir vajadzīgas daudz detalizētākas un vairāk. No nodokļu aspekta, ja skatāmies algas nodokļus, tad mazāks slogs ir tiem, kas ir jauni cilvēki un kuriem ir mazāki ienākumi. Tajā brīdī, kad ir sasniegts noteikts vecums un ģimenes stāvoklis, nodokļi ir tieši tādi paši. Turklāt Vācijas ieņēmumu dienests ir daudz stingrāks attiecībā pret termiņu nokavēšanu.
Latvija ir uz pareizā ceļa un pa to iet, tas ir attīstības posms – nomest visu lieko, nelāgo, tam vajag laiku. Ticu, ka ejam pareizā virzienā – kļūstam par demokrātisku, labāk pārvaldītu valsti. Uzskatu, ka viss būs labi. 20–30 gadu periodā mums ir iespējas iedzīt tādu valsti kā Somija. Par Latvijas nākotni esmu noskaņots optimistiski.
