VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
07. septembrī, 2016
Lasīšanai: 18 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Uzņēmējdarbība
7
7

Strādājošo vēlmes - mazāk darba stundu, bet produktīvāk

LV portālam: PRAŅĒVIČA ANTA, organizācijas “Fontes vadības konsultācijas” valdes locekle
Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Vadības konsultāciju organizācijas “Fontes vadības konsultācijas” valdes locekle Anta Praņēviča: “Tas, ko prasa amatu pretendenti, ir nevis lielāka alga, bet brīvāks darba grafiks.”

FOTO no personīgā arhīva

Ekonomikas izaugsme nenotiek tik strauji, kā cerēts, tomēr pamatalgas Latvijā strādājošajiem turpina kāpt – gada laikā vidēji par 4-5%, ikgadējā pētījumā secinājusi vadības konsultāciju organizācija “Fontes vadības konsultācijas” (“Fontes”). Komersanti atalgojumu pieaugumu plāno arī turpmāk. Darbiniekiem arvien svarīgāks kļūst elastīgs darba laiks, iespēja strādāt attālināti un sev vēlamā laikā, t.i., veiksmīgi apvienot darbu ar brīvā laika aktivitātēm. Turklāt – ir vēlme nevis birojā sēdēt astoņas stundas dienā, bet strādāt mazāk darba stundu, taču produktīvāk, uzsver valdes locekle Anta Praņēviča.
īsumā
  • Pamatalga gada laikā strādājošajiem ir palielinājusi vidēji par 4-5%.
  • Galvenais kritērijs, kāpēc paaugstina algas, ir darbinieka sniegums.
  • Šī gada pētījuma jauna tendence: uzņēmumi izvēlas samazināt garantētās prēmijas un piemaksas, to vietā ieviešot mainīgo atalgojuma daļu.
  • Mazākas darba stundas, produktīvāks darbs – tās ir strādājošo vēlmes.
  • Šobrīd visieinteresētākie atgriezties Latvijā ir augsta līmeņa vadītāji, tie, kas plāno veidot ģimeni un ir apmēram 30 un nedaudz vairāk gadus veci.

Pirms gada personālatlases speciālisti prognozēja, ka šogad algas sāks strauji kāpt uz augšu. Iespējams, cerēja, ka tautsaimniecībā aktīvāk sāks ieplūst Eiropas Savienības (ES) fondu nauda. "Fontes" katru gadu veic atalgojuma pētījumu Latvijā – ko esat secinājuši?

Šogad pētījumā, kurā analizējām datus par 236 organizācijām (gan valsts, gan privātajām organizācijām) un 53 157 darbiniekiem, secinājām, ka pamatalga gada laikā strādājošajiem ir palielinājusi vidēji par 4-5 procentiem. Svarīgi uzsvērt, ka dati ir par darbiniekiem, kas dara to pašu darbu, kuru pirms gada – nav mainījušies pienākumi, atalgojuma struktūra.

Kā darba devēji pamato algu kāpumu?

Galvenais kritērijs, kāpēc paaugstina algas, ir darbinieka sniegums. Protams, arī konkurence par strādājošajiem darba tirgū. Šobrīd ir ļoti liela cīņa par IT speciālistiem.

Kādu prognozējat atalgojumu vēl pēc gada?

Veicot ikgadējo pētījumu, šādu jautājumu uzdodam katru gadu. Un atbildes, kā paši nedaudz ironizējam, vairākus pēdējos gadus ir diezgan garlaicīgas. Organizācijas Latvijā plāno mēneša pamatalgas palielinājumu 3,6% , gada kopējās algas pieaugumu – 3,9 procenti. Visi jau skatās ekonomikas prognozes, kas ir piebremzējušās. Iespējams, nākamgad Latvijā vairāk ieplūdīs ES fondu līdzekļi un algas kāps.

Interesanta ir situācija Lietuvā. Šogad kaimiņvalstī divreiz – janvārī un jūlijā - pacēla minimālo algu. 2015. gadā ieviesa arī eiro. Līdz ar to gada kopējā alga (ar bonusiem, prēmijām) pieauga par 8,5% (tiem pašiem darbiniekiem ieņemot amatu, kura loma un pienākumi nav būtiski mainījušies). Kāds tam ir iemesls? Lietuvā skats uz dzīvi šobrīd ir daudz optimistiskāks. Viļņa tika atzīta par labāko vietu Austrumeiropā, kur atvērt pakalpojumu centrus – gan "Barclays", gan vairākas bankas atvēra savus birojus. Ja mēnesī ir 300 jaunas darba vietas, tas atstāj iespaidu uz darba tirgu! Lietuvā veiksmīgi tiek izmantoti ES fondi, ļoti sekmīgi tiek attīstīts biotehnoloģiju sektors. Šie visi komponenti atstāj ietekmi uz atalgojuma pieaugumu.

Pētāt atalgojuma izmaiņas kopumā Baltijā. Kur maksā vislielāko atalgojumu? Igaunijā?

Te būtu jāprecizē, vai runājam par bruto vai neto algu. Ja skatāmies uz bruto gada kopējo algu, tad jaunākiem speciālistiem un mazkvalificētiem darbiniekiem Igaunijā ir augstākās algas Baltijā. Ja vērtējam vadītāju atalgojumu, tad Igaunijā ir viszemākās bruto algas. Savukārt Lietuvā mazkvalificētiem darbiniekiem un jaunākajiem speciālistiem ir viszemākās bruto algas, bet vadītājiem - zemākas nekā Latvijā. Skatoties uz neto darba algu – aizvien mazkvalificētiem darbiniekiem un speciālistiem algas augstākas ir Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tās ir ļoti līdzīgas. Bet vadītājiem neto alga visaugstākā ir Lietuvā, bet zemākā - Igaunijā.

Igaunijā vidējais atalgojums ir vislielākais Baltijā, nav tik liela starpība starp mazkvalificētu un augsta līmeņa vadītāja atalgojumu – tā ir lielākā atšķirība no Latvijas un Lietuvas.

Tomēr, ja paskatās kopējo visu trīs valstu atalgojuma līkni, tām augšupejoša tendence ir diezgan līdzīga.

Arvien būtiskāka darba tirgū Latvijā kļūst atalgojuma mainīgā daļa – no kā tā veidojas, cik procentus tā veido no darba algas?

Pateikt, cik procentuāli vidēji ir mainīgā daļa, ir grūti – tas ir atkarīgs no konkrētās specialitātes un organizācijas. Mainīgā daļa lielā mērā ir atkarīga no uzņēmuma atalgojuma politikas. Ir organizācijas, kuras izvēlas zemas pamatalgas un lielus bonusus, un ir tādas, kur maksā augstākas pamatalgas un zemus bonusus. Kad salīdzina atalgojumu gada griezumā, var iznākt, ka kopējie ienākumi strādājošajam abos atšķirīgajos uzņēmumos ir vienādi.

Mainīgai daļai būtiska loma ir pārdošanas speciālistu atalgojumā. Viņiem mainīgā daļa būs augstāka, grāmatvežiem – zemāka.

Vai var teikt, ka mainīgā atalgojuma daļa sāk ieņemt arvien būtiskāku lomu kopējā atalgojuma politikā?

Jā, var teikt, ka mainīgā daļa ir svarīga. Šī gada pētījumā kā jaunu tendenci novērojām, ka uzņēmumi izvēlas samazināt garantētās prēmijas un piemaksas, to vietā izvēloties ieviest mainīgo atalgojuma daļu. Mainīgā atalgojuma daļa ir līdzeklis, kā panākt, lai darbinieks strādā saskaņā ar uzņēmuma vērtībām vai pēc tiem principiem, pēc kādiem vēlētos darba devējs, piemēram, efektīvi, labi apkalpot klientu. Katrā uzņēmumā kritēriji būs atšķirīgi – mainīgā daļa tiek piešķirta pēc konkrētiem rezultātiem, par konkrētu darbu.

Arvien vairāk strādājošie izvēlas, lai būtu balanss starp privāto un darba dzīvi. Populārs kļūst darbs ārpus biroja. Kas strādājošajam paliek arvien svarīgāks?

Arvien svarīgāk kļūst paspēt apvienot pilnīgi visu.

Neiespējami.

Bet uz to virzās modernais modelis. Tas saistās ar Y paaudzes (tie, kuri dzimuši pēc 1981. gada) ienākšanu darba tirgū. Viņiem atšķirībā no iepriekšējām paaudzēm raksturīga nepārtraukta darbošanās tiešsaistē internetā.  Viņi nepārtraukti ir pieejami. Līdz ar to var strādāt tikpat labi no mājas, kā no vasarnīcas, viņi var atbildēt uz e-pastu vienpadsmitos vakarā vai tikt pie darba failiem sestdienās, svētdienās. Līdz ar to viņiem nav tik svarīgi pavadīt birojā noteiktas stundas - no astoņiem rītā līdz pieciem vakarā. Viņi darbu var izdarīt jebkurā citā laikā un jebkurā citā vietā.

Turklāt šai paaudzei ir raksturīgi, ka viņi vēlas daudz vairāk no dzīves –  paspēt ceļot, pavadīt laiku ar ģimeni, nodoties saviem hobijiem. Ne vienmēr papildus brīvais laiks ir vajadzīgs tikai ģimenes cilvēkiem. Kas ir svarīgi? Y paaudzei ir vajadzīgas citas aktivitātes ārpus darba. Viņiem liekas cilvēcīgi, ja darbu var sākt pusstundu agrāk vai vēlāk, tas atkarīgs no tā, vai viņiem darbs ir jāsavieno ar mācībām vai ātrāk jāaiziet uz treniņu, vai vajag paņemt garāku pusdienu pārtraukumu.

Ir arī daudzi darbinieki, kuri saka, ka vēlētos strādāt četras darbdienas nedēļā un piekto darbdienu paņemt brīvu.

Vai četrās darbdienās viņi vēlas strādāt astoņas stundas dienā?

Jā, tās būtu astoņas stundas dienā. Viņi saka: vērtējiet manus darba rezultātus! Tas būtu maksimāli efektīvs darba laiks. Strādājošie ir gatavi, piemēram, mazāk laika pavadīt kafijas pauzēs.

Mazāk darba stundu, produktīvāks darbs – tās ir strādājošo vēlmes, tendence, ar kuru darba intervijās saskaras mūsu māsasuzņēmums. Tas, ko prasa amatu pretendenti, ir nevis lielāka alga, bet brīvāks darba grafiks.

Vai tas nozīmē, ka ir tendence strādāt mazāk stundas? Ka kaut kad gaidāmas izmaiņas likumdošanā?

Nezinu, vai gaidāmas izmaiņas likumdošanā, bet tā ir tendence privātajā sektorā. Dānijā jau šobrīd ir liela daļa darbinieku, kas strādā pusslodzi - viņus tas pilnībā apmierina.

Dānijā gan ir cita darba samaksa un labklājības līmenis. Bet kā Latvijā kopumā darba devēji reaģē uz strādājošo vēlmi efektīvi strādāt, piemēram, mazāk darba dienu vai sešas stundas dienā, nevis vilkt gumiju astoņu stundu garumā? Vai ir tādi uzņēmumi jau tagad?

Pati zinu konkrētu organizāciju, kurā darbinieki strādā septiņas stundas dienā. Tā ir viņu politika.

Zinu arī uzņēmumu, kurā daži darbinieki strādā četras dienas nedēļā. Ir darbinieki, kas strādā attālināti no mājām.

Vispopulārākais veids, kā dot darbiniekam papildu brīvību, ir tāds, ka strādājošam nav noteikts, cikos tieši ir jāierodas darbā un cikos ir jādodas prom. Atkarībā no tā, kā pats grib saplānot savu dienu, var ierasties darbā no rīta laika posmā no astoņiem līdz desmitiem un doties prom no pieciem līdz septiņiem vakarā. Viņam ir jāpadara savs darbs.

Līdzīgi ir arī Valsts ieņēmumu dienestā (VID) – darbā var ierasties kaut septiņos rītā, taču līdz pusdeviņiem noteikti ir jābūt pie sava darbgalda. Ierodoties ātrāk, pēcpusdienā var laicīgi doties prom.

Elastīgs darba grafiks paliek arvien populārāks un populārāks. Man ar to nācās saskarties arī pašai: tajā brīdī, kad atlasīju kandidātus mūsu komandai, visu potenciālo darbinieku pirmais jautājums bija – kāds ir darbalaiks?

Neviens negrib to ārkārtīgi stingro darbalaiku kā rūpnīcā, kur pie ieejas noskenē caurlaidi un noteiktā laikā palaiž konveijera lenti.

Nē, negrib gan. Bet tas ir atkarīgs no uzņēmuma tipa un katra individuālajām vajadzībām. Bet tāpat vienam būs bērns, kas ir jāaizved vai jāizņem no bērnudārza, citam pa dienu jātiek pie daktera, citam vēl kas cits.

Nesen lasīju rakstu par Zviedrijas darba tirgu – tur neviens nebrīnās, ja trijos aizej no darba, jo ir nepieciešams būt ar bērnu. Bet Latvijā?

Arvien vairāk ir uzņēmumu, kur šāda aiziešana pēc bērna darba laikā tiek uzskatīta par normālu parādību.

Kādi vēl ir bonusi strādājošajiem pie darba algas?

Tās ir papildu apmaksātas brīvdienas, piemēram, saistībā ar darba stāžu uzņēmumā, vai organizācija tā izvēlas darbiniekiem pateikt paldies, piemēram, starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu visiem piešķirot brīvdienas.

Kādi darbinieki visvairāk trūkst, kāpēc?

Trūkst IT speciālistu. Jau gadus astoņus trūkst labu pārdošanas speciālistu. Pārdošanā ir vajadzīga drosme un ļoti labas cilvēku saskarsmes spējas. Tas patiesībā ir samērā izaicinošs darbs. Labs pārdošanas speciālists ienes uzņēmumam naudu – līdz ar to viņš vienmēr tiks atalgots.

Kāpēc Latvijā jau daudzus gadus trūkst pārdošanas speciālistu?

Tas ir labs jautājums. Domāju, ka ne katrs var to darīt, ne katrs var kļūt par labu pārdošanas speciālistu. Pārdevējam ir ļoti jāpatīk darbam, ko viņš dara, un produktam, ko pārdod. Jātic produktam un pakalpojumam. Jābūt kā māksliniekam, ar talantu.

Tikko, augusta beigās, nācāt klajā ar atalgojumu pētījumu valsts pārvaldē, ko izstrādājāt pēc Valsts kancelejas pasūtījuma. Secinājāt, ka 90% nodarbināto saņem ievērojami zemāku atalgojumu nekā attiecīgā līmeņa speciālisti privātajā sektorā, ar tendenci - jo augstāka pozīcija, jo lielāka atalgojuma starpība.

Svarīgi piezīmēt, ka nepētījām valsts pārvaldes atalgojuma politiku, bet gan salīdzinājām algas privātajā un valsts sektorā. Secinājām, ka atalgojums valsts pārvaldē (analizējām 34 447 darbinieku atalgojumu) ir krietni zemāks par valsts pārvaldē noteikto mērķa atalgojumu – vidējais privātā sektora atalgojums mīnus 20 procenti. Liela atšķirība ir augstākā un vidējā līmeņa vadītāju atalgojumā.

Cik esmu sapratusi no Latvijas valsts pārvaldes atalgojuma politikas, valsts pārvaldē atalgojumam vajadzētu būt zemākam, taču ir lielākas sociālās garantijas – papildatvaļinājums, veselības apdrošināšanas polise, kur privātais uzņēmējs varbūt nav tik devīgs.

Izvērtējot savus ikgadējos pētījumus, nākas secināt, ka šobrīd privātais sektors papildu bonusu ziņā ir gana devīgs. Darbiniekiem ir gan papildu atvaļinājumi un sociālās garantijas, gan veselības un dzīvības apdrošināšana.

Vai sanāk tā, ka nav nekādas starpības, vai strādāju valsts vai privātajā sektorā, tikai valsts sektorā būs zemāka alga?

Iespējams, "Fontes" ikgadējos atalgojuma pētījumos izmanto lielu, stabilu, godprātīgu privāto uzņēmumu datus. Šajās kompānijās darbiniekiem ir sociālās garantijas, ir iekārtota jauka darba vide. Iespējams, ir vēl kāds cits sektors, par kuru pašreiz nerunājam, kur dzīve nav tik rožaina.

Atalgojums un personālvadības politika valsts pārvaldē Latvijā – šie jautājumi īpaši saasinājušies līdz ar jaunā VID ģenerāldirektora meklējumiem. "Lattelecom" vadītāja Jura Gulbja atalgojums pērn pārsniedza pusmiljonu eiro, "airBaltic" vadītāja Martina Gausa atalgojums – 935 200 eiro, VID vadītāja – ap 45 600  eiro gadā. Man šie dažādie skaitļi raisa izbrīnu.

Kā jau teicu, mēs šoreiz valsts atalgojuma politiku nepētījām. 

Skandināvijā, cik esmu lasījusi, publiskā sektora algas īpaši neatšķiras no privātajām. Latvijā – pavisam cita aina: jābūt 80% no privātā atalgojuma līmeņa. Kā vispār vajadzētu būt, par ko liecina pasaules pieredze?

Runāju ar kolēģiem Somijā, kuri teica, ka lielākā daļa organizāciju, kas piedalās atalgojuma pētījumā (neizdalot atsevišķi valsts vai privātās) mērķa atalgojuma apjoms ir tirgus mediāna. Dažām valsts organizācijām, kuras piedalās pētījumā, mērķa atalgojums ir nedaudz zem mediānas. Bet tas atkarīgs no tā, kādā industrijā organizācija darbojas.

Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā atalgojumu pētījumi valsts pārvaldē tiek veikti regulāri. Ministrijas veic salīdzinājumu savā starpā, kā arī pret vispārējo darba tirgu. Parasti viņu atalgojuma līmenis ir ap 15% zemāks nekā vidēji privātajā sektorā, tomēr vairākas ministrijas ir jau sākušas pielīdzināt algas privātā sektora mediānai.

Valsts kancelejas pasūtītajā pētījumā arī esat secinājuši, ka daudzi no valsts pārvaldē zemāk atalgotajiem amatiem ir pieprasītākie darba tirgū un augstāk atalgoti - IT speciālisti, inženieri, pieredzējuši vadītāji.

Privātais sektors par šie amatiem šobrīd maksā vairāk, nekā tas būtu pēc iekšējā taisnīguma vai amata vērtības. Pētījumā esam secinājuši: pastāv risks, ka labākie darbinieki var aizplūst no darba valsts sektorā. Bet darba alga ir tikai viens no motivācijas faktoriem, kāpēc cilvēks iet uz darbu – svarīga ir stabilitāte, sociālās garantijas.

Ļoti svarīgi ir arī, kā darbinieks var sastrādāties ar vadītāju, cik darbs viņam liekas interesants un jēgpilns, cik labi viņš iederas kolektīvā. Nav mazsvarīgs faktors, cik tuvu darbavieta atrodas mājām.

Esmu dzirdējusi arī viedokli, ka valsts pārvalde ir interesanta ar savu darba laiku, jo nav jāstrādā tik daudz virsstundu, kā tas, iespējams, būtu privātajā sektorā.

Situācijas droši vien ir dažādas, un tas atkarīgs no konkrētās institūcijas un konkrēta darbinieka. Katrā darba vietā ir savi plusi un savi mīnusi.

IT un banku sektors jau ilgu laiku ir vienas no vislabāk apmaksātām nozarēm Latvijā.

Jā, un šīs sfēras darbinieku algas turpina augt katru gadu.

No 2017. gada 1. janvāra likums paredz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo līmeni minimālās algas apmērā. Kā tas ietekmēs pusslodzes, stundu darbu?

Šo jautājumu vēl neesam izpētījuši.

Latvijas Institūts iniciējis kustību "#GribuTeviAtpakaļ". Ko liecina jūsu uzņēmumu prakse – vai cilvēki no ārzemēm grib atgriezties Latvijā?

Šobrīd visieinteresētākie atgriezties ir augsta līmeņa vadītāji, tie, kas plāno veidot ģimeni un ir apmēram 30 un nedaudz vairāk gadus veci ("Fontes" grupas uzņēmums "Fontes Executive Search" piedāvā augsta līmeņa vadītāju atlases, novērtēšanas un koučinga pakalpojumus - red.). Tiesa, nedomāju gan, ka tā ir lielākā daļa, kas aizbraukuši strādāt uz ārzemēm.

No manu paziņu loka tie ir cilvēki, kas Latvijā iepriekš strādāja mazkvalificētu vai mazatalgotu darbu – tagad viņi Rietumeiropā viesnīcās sakopj istabas, naktīs cep maizi, strādā lauksaimniecībā.

No manas pieredzes tie ir studiju biedri, kas ir aizbraukuši, lai veidotu starptautisku karjeru. Viņi parasti izvēlas izaicinošu darbu lielos, starptautiskos uzņēmumos.

Nesen kāda bijusī kolēģe ieminējās, ka Latvijā ir zemi karjeras griesti, ātri tos var sasniegt un nav kur tālāk augt. Tāpēc arī jāskatās uz ES institūcijām, starptautiskiem uzņēmumiem, arī atalgojums tad ir krietni labāks. Vai "Fontes" ir nācies saskarties ar šādiem argumentiem?

Droši vien būtu skaidri jādefinē, ko nozīmē labi nopelnīt.

Atalgojums varētu būt tāds, kādu privātajā sektorā Latvijā nopelna vidējā līmeņa vadītājs – no 3000 līdz 4000 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Latvijā ar diviem miljoniem iedzīvotāju, protams, iespējas ir mazākas nekā Rietumeiropā, kur ir daudz vairāk iedzīvotāju (tas nozīmē, ka ir lielāks tirgus) un uzņēmumu. Ja vien Latvijā negrib dibināt savu uzņēmumu un izsisties no starta pozīcijas, lai iekarotu visu pasauli, tad, jā, – iespējas ir ierobežotākas nekā Rietumeiropā, Āzijā vai ASV.

Bet uzņēmēji varot būt tikai neliels procents cilvēku.

Tāpat kā vadītāji. Runājot no personīgās pieredzes – maģistra grādu ieguvu Francijā, atgriezos Latvijā un man likās - te ir visas iespējas iet un darīt, tik daudz iespēju, tik daudz vēl neizdarītu lietu! Šeit sevi pierādīt šķita vieglāk nekā Rietumeiropā, kur konkurence darba tirgū ir daudz lielāka.

Latvija man likās kā lielo iespēju zeme, daudz interesantāka. Francijā minimālā alga ir 1000 eiro, no kuras nodokļi nav jāmaksā. Latvijā – 370 eiro, turklāt vēl jāmaksā nodokļi. Bet dzīves kvalitāte, ko piedāvā Latvija un Francija, ir divas dažādas lietas. Latvijā šobrīd ir foršāk – no visiem aspektiem. Tas ir ļoti subjektīvs viedoklis un balstīts vienīgi uz manu personīgo pieredzi. Man šķiet, ka Latvijā šobrīd ir lielākas iespējas izsisties, sevi pierādīt.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
7
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI