Taču te der atzīmēt, ka tikai dažas stundas pirms tam, kad ES līderi publiskoja minēto lēmumu, Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs, uzstājoties Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā, atklāja, ka Gruzijas konflikts parādījis Krievijas jauno pieeju ārlietām, un solīja, ka Kremlis arī turpmāk "stingri, bet bez konfrontācijas" turpinās šādu ārpolitiku. Ja Eiropas līderi savu lēmumu pārtraukt sarunas ar Maskavu par stratēģisko partnerattiecību pieņēma, esot informēti par minēto Lavrova paziņojumu, tad jēdziens "bardzība" šī paziņojuma sakarā jau iegūst ironisku nokrāsu.
Krievijas nopietnību mainīt savu līdzšinējo ārpolitiku apliecina atbilstoša pārkārtošanās arī iekšpolitikas laukā. Lai gan jau pašlaik, kontrolējot teju visu publisko informāciju, Kremlis gandrīz pilnībā veido sabiedrisko domu, nupat tas ķēries klāt arī totālai vēstures interpretēšanai. Krievijas laikraksts "Vremja Novostei" vēsta, ka augustā Krievijas Izglītības darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas akadēmijas sanāksmes laikā doti ieteikumi jaunāko laiku vēstures mācīšanai skolās. Atbilstoši tiem, 1939. gada 23. augusta Molotova-Ribentropa pakts, kas sadalīja Eiropu Vācijas un PSRS starpā, uzskatāms vien par padomju valsts atbildi uz 1938. gada rudenī notikušo Minhenes vienošanos starp Vāciju un rietumvalstīm, kura pirmajai ļāva sagrābt Čehoslovakiju. Tātad fakts, ka tādējādi tika pavērtas durvis Otrajam pasaules karam, kurā teju divus gadus PSRS un hitleriskā Vācija rīkojās kā sabiedrotās, skolēniem Krievijā turpmāk netiks uzsvērts. Attaisnota līdz ar to tiek arī rīcība, kad kāda lielāka valsts okupē mazāku, ja vien šai lielvalstij ir attiecīgas intereses. Vēstures skolotājiem dots uzdevums "izskaidrot varas rīcības motīvus un loģiku", vēsta "Vremaja Novostei". Atbilstoši tam, PSRS nav bijusi totalitāra valsts, bet Staļins darbojies "racionāli konkrētā vēsturiski politiskajā situācijā". Jaunums ir arī "taisnīgas atriebības" jēdziens, kurš lietots, piemēram, izskaidrojot, kāpēc 1940. gadā Katiņā padomju čekisti apšāva tūkstošiem poļu virsnieku.
Nesaskatot nepārprotamas tendences Kremļa jaunajā politikā un atbilstoši nereaģējot, Eiropa sāk arvien vairāk izskatīties pēc diviem bezrūpīgajiem brāļiem no pazīstamās pasakas par trim sivēntiņiem. Diemžēl iespējamība, ka trešais brālis - ASV - arī šoreiz visu nokārtos, vairs nav tik droša.
Krievijas nopietnību mainīt savu līdzšinējo ārpolitiku apliecina atbilstoša pārkārtošanās arī iekšpolitikas laukā. Lai gan jau pašlaik, kontrolējot teju visu publisko informāciju, Kremlis gandrīz pilnībā veido sabiedrisko domu, nupat tas ķēries klāt arī totālai vēstures interpretēšanai. Krievijas laikraksts "Vremja Novostei" vēsta, ka augustā Krievijas Izglītības darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas akadēmijas sanāksmes laikā doti ieteikumi jaunāko laiku vēstures mācīšanai skolās. Atbilstoši tiem, 1939. gada 23. augusta Molotova-Ribentropa pakts, kas sadalīja Eiropu Vācijas un PSRS starpā, uzskatāms vien par padomju valsts atbildi uz 1938. gada rudenī notikušo Minhenes vienošanos starp Vāciju un rietumvalstīm, kura pirmajai ļāva sagrābt Čehoslovakiju. Tātad fakts, ka tādējādi tika pavērtas durvis Otrajam pasaules karam, kurā teju divus gadus PSRS un hitleriskā Vācija rīkojās kā sabiedrotās, skolēniem Krievijā turpmāk netiks uzsvērts. Attaisnota līdz ar to tiek arī rīcība, kad kāda lielāka valsts okupē mazāku, ja vien šai lielvalstij ir attiecīgas intereses. Vēstures skolotājiem dots uzdevums "izskaidrot varas rīcības motīvus un loģiku", vēsta "Vremaja Novostei". Atbilstoši tam, PSRS nav bijusi totalitāra valsts, bet Staļins darbojies "racionāli konkrētā vēsturiski politiskajā situācijā". Jaunums ir arī "taisnīgas atriebības" jēdziens, kurš lietots, piemēram, izskaidrojot, kāpēc 1940. gadā Katiņā padomju čekisti apšāva tūkstošiem poļu virsnieku.
Nesaskatot nepārprotamas tendences Kremļa jaunajā politikā un atbilstoši nereaģējot, Eiropa sāk arvien vairāk izskatīties pēc diviem bezrūpīgajiem brāļiem no pazīstamās pasakas par trim sivēntiņiem. Diemžēl iespējamība, ka trešais brālis - ASV - arī šoreiz visu nokārtos, vairs nav tik droša.
