Nedrīkst nokārt galvu
Decembra sākumā LTRK izplatīja paziņojumu, kurā pauda neizpratni par Latvijas ekonomikas stabilizācijas un ekonomiskās izaugsmes programmas veidošanas gaitu. Kāds ir jūsu viedoklis par šo dokumentu?
Kad 22. decembrī iepazināmies ar pilnu Latvijas ekonomikas stabilizācijas un ekonomiskās izaugsmes programmas saturu, uzņēmēji vēlējās teikt divas lietas. Pirmkārt, tik svarīgiem dokumentiem, kas skar Latvijas attīstību nākamajos gados, ir jābūt apspriestiem koleģiāli – uzņēmēju, valdības un sabiedrisko organizāciju starpā. Kad Ministru kabinets paziņoja par šā plāna izskatīšanu, tie, kas bija ieradušies uz šo kabineta sēdi, programmas projektu pat lāgā nebija redzējuši. Kad nākamajā dienā piedalījos Saeimas budžeta komisijas sēdē, bija redzams, ka arī tās locekļi ar šo dokumentu vēl nebija iepazinušies. Saprotu, ka steiga bija liela, bet nākotnē tā nevajadzētu rīkoties. Jo mēs, uzņēmēji, valdībai neesam bieds un neesam nekāds drauds, bet gan intelektuālais potenciāls, partneris, kurš var palīdzēt.
"Ja valdībai nekas nav slēpjams (un ko gan viņi varētu slēpt no mums, nodokļu maksātājiem?), tad kopīgi ir jāstrādā pie visiem plāniem un projektiem un ir jāuzklausa mūsu viedoklis."
Ja valdībai nekas nav slēpjams (un ko gan viņi varētu slēpt no mums, nodokļu maksātājiem?), tad kopīgi ir jāstrādā pie visiem plāniem un projektiem un ir jāuzklausa mūsu viedoklis. Otrkārt, uzņēmēji šajā dokumentā redz pasākumus, kas nodrošina, es teikšu – ekonomikas izglābšanu, bet nekas konkrēti nav runāts par izaugsmi un tālākajām potencēm tautsaimniecības stimulēšanai. Uzņēmēji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri, tad sanāca kopā un nolēma spert soli pretī valdībai. Uzaicinājām Ivaru Godmani pie mums vizītē, un tikšanās ir noteikta 29. janvārī. Mūsu biedri piecās sadaļās veido priekšlikumus par to kas, mūsuprāt, būtu jādara ekonomikas stimulēšanai. Jo visi krīzes laiki ir labi laiki attīstībai, jaunām iespējām, un nevajag nokārt galvu, bet to visu izmantot.
Biznesa asinsrites labā
Kas iekļauts šajās sadaļās?
Pirmā sadaļa - uzņēmumu likviditāte. Viss, kas ir saistīts ar finanšu līdzekļu pieejamību. Biznesā nauda – tā ir kā asinsrites nodrošināšana cilvēka organismam. Pašlaik uzņēmēji atstāti pilnīgi bez šī dzīvības avota. Ja šādu situāciju novilcinās pārāk ilgi, būs ļoti slikti. Finanšu ministrs un ekonomikas ministrs valdības vadītājam jau iesnieguši savus priekšlikumus. Tajos jau parādās komersantiem vajadzīgi risinājumi, kurus var īstenot mēneša, divu vai trīs laikā. Bet jāatceras, ka šā gada marts uzņēmējiem to straujajā ritumā ir tikpat tālu kā trīs gadi. Vairs nevar gaidīt, biznesā procesi notiek ļoti ātri.
Tas, kas notiek uzņēmēju attiecībās ar bankām, ir ļoti bīstami. Skaidrs, ka kredītiestādes skaita savus riskus, glābj pašas sevi. Bet ir jābūt tādai politikai, kad cits citam cenšas palīdzēt, šo laipu no vieniem uz citiem laikiem tomēr pārvarēt kopā. Šī upe mums būs jāpārpeld vienā laivā – „gan kazai, gan vilkam, gan kāpostgalvai”.
Nākamais ir eksporta veicināšana. Valsts var darīt ļoti daudz, veidojot dažādus instrumentus šajā jomā. Bet ir jābūt gribai un sapratnei, kā to darīt. Arī par to būs mūsu priekšlikumi. Ļoti nopietna sfēra ir Eiropas Savienības fondu apguve. Pašlaik šeit ir ļoti augstas administratīvās barjeras. Ja, pieņemsim, mazs vai vidējs uzņēmums vēlas iegūt šo līdzfinansējumu, tad laiks, kas tam jāpatērē projekta rakstīšanai un formalitāšu kārtošanai, ievelkas ļoti garš, un beigās izrādās, ka šo valsts atbalsta naudu ņemt nemaz nav izdevīgi. Otrkārt, Eiropas Savienības fondu apguvē jau iegūta zināma pieredze, un patlaban ir laiks pārskatīt prioritātes, kur jāvirza Eiropas nauda, lai tā nestu iespējami ātrus un reālus augļus.
Pašlaik programmas ļoti virzītas tieši inovācijas veicināšanai. Ko par to domājat jūs?
Šis temats ir mūsu plāna ceturtā sadaļa. Krīzes laikā inovācijas rodas pašas no sevis! Ja tev nekā nav, tu sāc domāt, ko darīt citādi, ko jaunu uzsākt. Ja vēl valsts to dažādi veicina, tad varam paredzēt apbrīnojamus izgudrojumus, ko tik ļoti gaidām. Bet pašreizējās valsts atbalsta programmas ir mazliet „klibas”, un klibums ir tajā, ka pati programma ir smagnēja, tā nav inovatīva. Inovācija ir ātrs un straujš process, un tā pazīst nevis vakardienu, bet rītdienu. Viss, kas dokumentos sarakstīts, būtībā ir vakardiena.
Vienā jomā mēs allaž esam pirmie – Eiropas Savienības direktīvu prasību skrupulozā ieviešanā un dažādu ierobežojumu akceptēšanā. Bet vajadzētu būt pretēji – visur citur būt pirmajiem, bet šajā laukā tomēr aizstāvēt Latvijas intereses un nosacījumus veidot atbilstoši tām. Katru reizi, kad izskatām šādu dokumentu, to desmit reižu vajadzētu apgrozīt, lai izprastu – kur ir labums mūsu valstij? Tam ir jākļūst par domāšanas veidu, un, ja mēs ar to tiksim galā, klāsies daudz vieglāk.
"Biznesā nauda – tā ir kā asinsrites nodrošināšana cilvēka organismam. Pašlaik uzņēmēji atstāti pilnīgi bez šī dzīvības avota."
Un beidzamais, kas uzņēmējus ārkārtīgi uztrauc – valsts pārvaldes efektivitāte. Kad sākās sarunas par Latvijas valsts budžetu, tika jautāts, cik daudz samazināt valsts iestāžu finansējumu, un parādījās dažādi skaitļi – par 15 procentiem un pat par ceturtdaļu. Bet šāda mehāniska samazināšana bez radošas pieejas var nodarīt daudz ļauna. Piemēram, tās ministrijas, kuras darbojušās efektīvi un godīgi, nav „uzpūtušas” darbinieku štatus, šodien nonākušas neapskaužamā lomā, jo tām samazina jau tā pašu taupīto. Šeit rodas morāle – turpmāk vairs tā nerīkosimies! Bet tām, kuras uzpūtušās kā burbuļi, līdzekļus var noņemt bez lielām sāpēm. Nav izvērtēts pēc būtības, kādas funkcijas katra iestāde veic un kā tās tiek pildītas. Tas cilvēkiem laupa motivāciju censties.
LTRK valdībai iesniegs savus priekšlikumus arī par pasākumiem publiskās pārvaldes efektivitātes celšanai un kvalitātes uzlabošanai. Jo efektivitāte valsts pārvaldē ir lieta numur viens. Tā ir nevis pārvaldes mehānisma „nociršana”, bet gan darba organizēšana kā kārtīgam saimniekam. Ar atbildību par savas rīcības maksimālo atdevi, iegūstamo labumu savai saimniecībai – valstij. Tad uz dokumentiem nebūs desmit parakstu, tad klienti tiks apkalpoti maksimāli ātri un laipni.
Piemēram, daudz diskutēts par būvatļauju saņemšanas procedūru. Nereti uzņēmējam, lai saņemtu šo dokumentu, jāgaida pusgads. Bet, lai ierēdnis izrakstītu būvatļauju, reāli vajadzīgas piecas līdz astoņas stundas. Ar nosacījumu - ja ierēdņi to darītu godprātīgi, ātri, negaidot nekādus papildu stimulus. Nākamais, par ko mēs noteikti iestāsimies - pērn 1. jūnijā Eiropas Savienība izdeva tā dēvēto Mazā biznesa aktu (Small Business Act), kurš nosaka: mazajiem un sīkajiem uzņēmumiem tiks samazinātas administratīvās barjeras. Tas nozīmē, ka šie uzņēmumi daudz vienkāršāk kārtotu attiecības ar Valsts ieņēmumu dienestu.
Tas ir saistīts ar uzņēmumu ienākuma nodokļa fiksētās likmes ieviešanu?
Ne tikai, šajā aktā iekļauta vesela pasākumu pakete. Bet es ieteiktu: tai ministrijai, kas atbildīga par šā Mazā biznesa akta ieviešanu, tūlīt skriešus to darīt – nekavējoties! Jo visā, ko mēs administratīvi varam darīt mazāk, bet vairāk attīstīt uzņēmējdarbību, mums jābūt līderiem. Mums kā mazai valstij ir tikai viena priekšrocība: varam rīkoties ātri, jo esam mazi. Mums šādu priekšrocību ir ļoti, ļoti maz. Viena no tām vēl ir mūsu cilvēki, kam nemitīgi jādomā par savu profesionālo attīstību, zināšanu vairošanu, tātad mūžizglītību. Mums ir vieta – mūsu zeme, uz kuru jāaicina investori un jāpārliecina, ka šeit ir vislabāk, visizdevīgāk. Tam vēl var pieskaitīt skaistu un nesagandētu dabu, un tas arī būtībā viss. Jā, vēl arī kultūra.
Uzņēmēji vēlas līdzdarboties
Cik liela ir uzņēmēju atsaucība šā plāna veidošanā?
Ļoti liela. Var teikt, ka uzņēmēji ir izslāpuši pēc sadarbošanās, savu domu izteikšanas un viņi vēlas tikt uzklausīti. Un es mazliet baidos – ja šie uzņēmēju sagatavotie dokumenti netiks ņemti vērā, viņi atsals pret šādu līdzdarbību. Jo gandarījums un darba jēga būs tikai tad, ja valdība šo intelektuālo ieguldījumu un pūliņus ar cieņu pieņems un īstenos tās lietas, kas ir loģiskas, saprotamas un atbilst Latvijas valsts interesēm. Ja notiks kvalitatīvs dialogs un sadarbība starp abām pusēm. Tieši tas mums pietrūcis gadiem ilgi.
Taču mums ir Trīspusējās sadarbības padome, valdība risina sarunas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, ar uzņēmējdarbībai svarīgiem plāniem Ekonomikas ministrijā tiek iepazīstināta Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvā padome, kurā darbojas arī LTRK valdes pārstāvis... Un tas vēl nav viss.
Te jārunā par attieksmi. Man ir bijušas vairākas tikšanās ar valdību, un sajūta valdības sēdēs nav tāda, ka es būtu ļoti daudzu nodokļu maksātāju pārstāve, kuras viedoklis jāuzklausa. Gluži pretēji – it kā būtu ieradusies lūdzēja, nabadze, kuras klātbūtne kaut kā jāpiecieš. Šī domāšana jāapvērš otrādi. Valdībai jāpriecājas, ka uzņēmēji pie tās ir atnākuši. Tad arī saruna veidosies gluži citādi.
"Uzņēmēji ir izslāpuši pēc sadarbošanās, savu domu izteikšanas, un viņi vēlas tikt uzklausīti."
Kā LTRK rīkojas, lai varas gaiteņos uzņēmēju balss tiktu sadzirdēta?
Pagājušā gada nogalē pirmo reizi mūsu pastāvēšanas vēsturē sanācām kopā trīs organizācijas – LTRK, Latvijas Darba devēju konfederācija un Ārvalstu investoru padome, lai vienotos par to, ka biznesa videi svarīgi jautājumi risināmi kopā, pat ja dažos jautājumos viedokļi atšķiras. Pirmā sanāksme bija decembrī, nākamā – janvārī, kad spriedām par Publisko iepirkumu likumu. Tas, ka uzņēmēji tiek atbrīvoti no administratīvajām barjerām, ir labi, bet mūs neapmierina, ka likumā nav iestrādāts mehānisms, kā atlasīt profesionālākos piedāvājumus, jo draugu, radu un „kukuļu” būšana nogalina profesionalitāti. Savus ierosinājumus par caurskatāmības ieviešanu iepirkuma procedūrā nule iesniedzām KNAB vērtējumam. Domāju, ka internets ir ļoti piemērota vide, kurā šo pārskatāmību nodrošināt.
Perfekti strādā Inguna Sudraba un Valsts kontrole – šī iestāde devusi tik daudz vērtīgu atzinumu, kā uzlabot publiskā sektora darbību, bet, izrādās – valsts iestādēm tie nemaz nav jāpilda, tiem ir tikai rekomendējoša nozīme, ko var ņemt un var neņemt vērā. Uzņēmējiem audita atzinumi ir obligāti, un šajos laikos, kad svarīgs katrs solis, jābūt tā, ka valsts iestādēm Valsts kontroles audita atzinumi ir jāpilda obligāti.
Cik daudz uzņēmēju jums izteikuši priekšlikumus iekļaušanai plānā?
Mazu vēstījumu ir pāris simtu. LTRK atbilstoši plāna sadaļām ir izveidotas piecas darba grupas, kurām ir savi vadītāji. Piemēram, par priekšlikumu izstrādi saistībā ar valsts pārvaldes efektivitātes paaugstināšanu atbild Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs un augstskolas „Turība” valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Bet katrā darba grupā ir vēl vismaz desmit cilvēku, kuri strādā ar uzņēmēju priekšlikumiem. Turklāt šajās grupās esam iesaistījuši ne tikai uzņēmējus, bet arī ministriju pārstāvjus, lai darbs jau sākotnēji norisinātos kopīgi. Jo līdz šim bija izveidojušās it kā divas pasaules: ja ierēdnis sapratīs, ka uzņēmējs ir viņa klients, ka viņa alga veidojas tieši no komersanta panākumiem, attieksme būs cita. Uzņēmēji pašlaik strādā desmit, divpadsmit un vairāk stundu dienā, lai rastu risinājumus krīzes apstākļos. Viņiem nav darba laika, viņiem ir darbs, kas jāpadara. Es vēlētos līdzīgu attieksmi arī no ierēdņiem, jo, kā jau minēju, pašlaik visi esam vienā laivā.
Vajadzīga virzības stratēģija
Plāns vēl nav publiskojams, tomēr vēlos dzirdēt, kādus pasākumus jūs vērtējat par valdībai prioritāri jau veicamiem, lai palīdzētu uzņēmējiem?
Kā uzņēmēja esmu pieredzējusi, ka stratēģiskajai plānošanai ir milzīga nozīme attīstībā. Tieši šī joma Latvijā „klibo”, es neredzu, ka mums būtu vienots, uz valsts interesēm balstīts attīstības plāns. Ja es būtu Godmanis, es jau vakar būtu saaicinājusi kopā Latvijas gudrākos prātus, atbrīvojusi no citiem pienākumiem, lai tiktu radīta krīzes situācijai atbilstoša stratēģija. Ja jāteic godīgi, es īsti nesaprotu, kurš vada mūsu valsti. Visu cieņu Ivaram Godmanim, es viņu cienu kā cilvēku, kurš visu panes, iznes, un viņš ir pelnījis visas tautas pateicību par to, ka stāv kā klints un dara visu, ko spēj un māk. Bet viņam blakus vajadzīga gudru līdzgaitnieku – ekspertu – komanda, kuru patlaban neredzam. Viena no mūsu „augšanas grūtībām” ir tā, ka premjers faktiski pilda valdošās koalīcijas uzdevumu un mēs neesam informēti par tās (un katras partijas) uzstādījumiem. Līdzšinējā pieredze par to vieš šaubas. Ir vajadzīga komanda, kura šajā brīdī domā tikai par Latvijas interesēm. Visi runā par uzticības krīzi. Bet tā taču ir: ja divi cilvēki dzīvo kopā un viens visus laiku melo vai vienkārši nesaka taisnību, tad otrs vairs netic arī tad, kad krāpšanās nav. Ja mūsu tā dēvētie oligarhi joprojām vēlas papildināt savus miljonus uz kāda rēķina, lai viņi dodas projām uz kādu citu valsti. Tādas ir manas domas.
"Viena no mūsu „augšanas grūtībām” ir tā, ka premjers faktiski pilda valdošās koalīcijas uzdevumu, un mēs neesam informēti par tās (un katras partijas) uzstādījumiem."
Pozitīvā ziņa ir tā, ka es aptuveni gadu strādāju stratēģijas veidošanā saistībā ar Latvijas vērtībām. Secinājums: latviešiem ļoti raksturīga viena īpašība – viņi vienmēr prot iziet no visu veidu nepatikšanām. Pēdējā brīdī sanāk kopā, saņemas un izdara. Tā bija ar strēlniekiem, jaunlatviešiem, Tautas fronti un daudz ko citu. Es aicinu – šis ir tāds pats brīdis, tikai citā līmenī, un mums atkal ir jāsanāk kopā un „jāsavācas”. Ir jāsaprot, ka smags darbs, efektivitāte, inovācija ir tas ceļš, pa kuru mums jāiet. Un stratēģija ir viena – Latvijas interesēs.
