Skaitļi un fakti
XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, kas norisinājās Rīgā no 5. līdz 12.jūlijam, šogad aizritējuši Latvijas neatkarības 90. gadskārtas zīmē. 8 dienās notika 39 dažādi koncerti un pasākumi, no tiem puse bija pieejami par brīvu, vēsta KM sagatavotā svētku statistikas dienasgrāmata.
Pirmo reizi svētku vēsturē
2008.gada Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir pirmie kopš tradīcijas iekļaušanas UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā.
Dziesmusvētku dalībnieki ir vokālie ansambļi. Šajos svētkos ir lielākais dalībnieku skaits un garākais svētku gājiens – 7 stundu garumā. Pēc Noslēguma koncerta notiek sadziedāšanās, kas ilgst līdz pat plkst. 6 no rīta. Pūtēju orķestru Dižkoncerts pirmo reizi Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos ilgst 11 stundas. Amatierteātriem veltīta diena Vērmanes dārzā.Mazākumtautību festivāls "Latvijas vainags" pirmo reizi notiek veselu dienu Vērmanes dārzā. Amatnieku gadatirgus ir nedēļas garumā Rīgas centrā Vērmanes dārzā.
Lielākais privātā sektora atbalsts – ¼ daļa no visa svētku budžeta, kopumā 1 miljons latu no "Latvijas Krājbankas", "Aldara" un "Latvijas mobilā telefona". Atbalsts arī no "Statoil", "Nissan Motorcentrs", "Merks", "Latvijas dzelzceļš", "Lango".
Interaktīvie Dziesmu un deju svētki
Uz lielizmēra ekrāna Doma laukumā nedēļas garumā tika translēti lielākie svētku koncerti, LTV veidoti sižeti par Dziesmu un deju svētku vēsturi, ieraksti no iepriekšējiem svētkiem.
Mājaslapa www.dziesmusvetki2008.lv
Interneta mājaslapu no 3. jūlija līdz 13. jūlijam apmeklēja 136,417 reizes 89 pasaules valstu un teritoriju iedzīvotāji. Vidēji dienā – 12,401 apmeklētājs. Maksimālais apmeklētāju skaits tika sasniegts 7. jūlijā ar 18 610 apmeklējumiem. Apmeklētāju skaits pa valstīm (pirmās 10):
1. Latvija 122,858
2. ASV 2,518
3. Lielbritānija 1,773
4. Vācija 1,548
5. Krievija 995
6. Zviedrija 697
7. Kanāda 654
8. Īrija 519
9. Austrālija 489
10. Somija 486
Interneta tiešraides ar stereo skaņas kvalitāti www.dziesmusvetki2008.lv
Tiešraides konsoli internetā skatījās 6503 cilvēki 56 pasaules valstīs. Pirmais desmits:
1. Latvija
2. ASV
3. Lielbritānija
4. Vācija
5. Īrija
6. Zviedrija
7. Kanāda
8. Norvēģija
9. Čehija
10. Austrālija
Mājaslapas interaktīvās kartes
Dziesmu svētku dalībnieku naktsmītņu karte skatīta 165,109 reizes; Dziesmu svētku norišu karte ar pasākumiem – 188,449 reizes.
Mājaslapā bija ievietotas 3,290 brīvi lejuplādējamas Dziesmu un deju svētku fotogrāfu Aivara Liepiņa un Ilmāra Znotiņa fotogrāfijas, un līdz 13. jūlijam tās tika aplūkotas kopumā 556,215 reizes. 13. jūlijā vien fotogalerija tika skatīta 150 580 reizes.
Mājaslapā tika publicētas Latvijas Televīzijai nosūtītās cilvēku vēstules rokrakstā akcijas "Mans Dziesmusvētku stāsts" ietvaros. Vēstuļu autori dalījās savas dzīves piedzīvotajos stāstos par to, kā Dziesmu svētki ir ietekmējuši viņu likteni, kādi interesanti gadījumi svētkos notikuši.
Svētkos piedalījās
Rekordliels dalībnieku skaits – 38 601 dalībnieks, 48 virsdiriģenti un virsvadītāji, tajā skaitā – 17 goda virsdiriģenti un virsvadītāji; 394 kori un 54 vokālie ansambļi (tajā skaitā – mazākumtautību ansambļi), kopā 18 464 dziedātāju (salīdzinājumam – I Dziesmu svētkos 1873.gadā piedalījās 212 koristes un 791 korists); 544 deju kolektīvi, 13 700 dejotāji; 55 pūtēju orķestri; 5 profesionālie orķestri.
Svētku ietvaros 913 meistari no 105 lietišķās mākslas studijām Dzelzceļa vēstures muzejā izrādīja 2942 lietišķās mākslas darbus.
Lielajā Ģildē vienkopus Kokļu koncertā spēlēja 120 kokles. Pirmo reizi spēlēja arī puišu-koklētāju ansamblis.
Festivālā "Latvijas vainags" 10. jūlijā Vērmanes dārzā piedalījās 940 pārstāvji no Rīgas un Latvijas reģionu mazākumtautību kolektīviem. Kopā festivālā vērojām 55 radošos kolektīvus, kurus pārstāvēja 15 etniskās grupas.
Pašmāju dalībniekiem piepulcējās arī ap 600 dalībnieku no 19 valstīm (kori, orķestri, deju grupas) – Vācijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Īrijas, Sicīlijas Itālijā, Austrijas, Nīderlandes, Rumānijas.
Noslēguma koncertā spēlēja līdz šim lielākais dūdu spēlētāju skaits Latvijā – 26.
2008. gada Dziesmu un deju svētku karogu pēc Aigara Ozoliņa skices darināja māksliniece Rudīte Grasberga, izšujot Dziesmu un deju svētku logo zīmē iekļautos 103 dažāda lieluma punktus. Zīmē ir attēlota saule, veidota no nevienāda lieluma punktiem, kas simbolizē katru no dalībniekiem, kuri visi kopā rada īpašo Dziesmu un deju svētku gaisotni un vienotību.
"Šie bija vieni no skaistākajiem svētkiem, kādus es personīgi esmu piedzīvojis. Ar ļoti skaistu izpildītāju māksliniecisko veikumu."
J. Karlsons
Valsts aģentūras ,,Tautas mākslas centrs" izdevumā ,,XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki" publicēti šo svētku dalībnieku vārdi, tādējādi ar šo sarakstu atjaunojot pēdējo reizi 1938. gadā IX Dziesmu svētkos īstenoto tradīciju – iepazīstināt lasītāju ar visiem svētku dalībniekiem, kas kopā veido svētku vēsturi.
Gatavojoties svētkiem, notikušas 12 Mākslinieciskās padomes sēdes profesora Jura Karlsona vadībā.
Daudziem koncertiem ir zīmīgi nosaukumi – "Dziedot dzimu, dziedot augu" (paaudžu vienotība Dziesmu svētku tradīcijā), "Izdejot laiku" (laiku, cilvēku un garīgo spēku savienošana dejā), "No sirsniņas sirsniņai" (iecienītu ziņģu un latviešu kinofilmu kadru stāsts dejā par lauku puiša mīlestību), "Latvija – Saules zeme" (saule kā vienotības simbols, aranžētu saules tautasdziesmu cikls), "Deju svētkiem – 60" (spilgtākās latviešu tautas dejas kā veltījums Deju svētku 60.gadskārtai), "Rīgas kalnu noslēpumi" (bērna ceļojums Rīgā), "Gaismas istaba" (tautas mūzikas gaišās noskaņas), "Veltījums tautasdziesmai" (tautasdziesmu džeza aranžējumi), "Kalnā", "Mīlestības dziesma" (mīlestības jūtu izdziedāšana no romantiskas apjūsmošanas līdz pat kautiņam dziesmā).
Dziesmu karos 8. jūlijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā piedalās 36 Latvijas kori. Uzvarētāji jaukto koru grupā: 1. Kamēr... 2. Austrums 3. Sola 3. Balsis. Sieviešu koru grupā: 1. Spīgo 2. Minjona 3. Sapnis 3. Balta. Vīru koru grupā: 1. – 2. Gaudeamus 2. Frachori 3. Jaunais Rīgas vīru koris.
No 2008. gada janvāra līdz Jāņiem notiek Latvijas radio 1 „Koru kari”, kuru finālā dziesmām cīkstējās Rīgas Latviešu biedrības nama sieviešu koris „Ausma” un jauniešu koris no Liepājas „Intis”. Uzvarētāja gods un tiesības 6 stundu garam ierakstam Latvijas Radio 1 studijā ieguva liepājnieki.
Kokļu ansambļu konkursā piedalījās 16 ansambļi. Uzvarētājs jaunākajā grupā (dalībnieku skaits līdz 5) – Valmieras mūzikas skolas koklētāju ansamblis, jaunākajā grupā (dalībnieku skaits 6 un vairāk) – „Atbalsis”, vecākajā grupā (dalībnieku skaits līdz 5) – „Kārta”, vecākajā grupā (dalībnieku skaits 6 un vairāk) – „Dzītari”, vokāli instrumentālo kokļu ansambļu grupā – „Dzītari”.
Pūtēju orķestru konkursā 8. jūlijā piedalījās 25 orķestri, kas sacentās četrās grūtības pakāpes grupās. Uzvarētāji 1. grupā: 1. jauniešu pūtēju orķestris „Auseklītis”, 2. „Fanfara”, 3. „Jūrmala”. 2. grupā: 1. „Balvi”, 2. Rīgas 6. vidusskolas pūtēju orķestris, 3. „Saldus”, 3. Madonas pilsētas Kultūras nama pūtēju orķestris, 3. grupā: 1. Strenču orķestris, 2. Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris, 3. „Tukums”. 4. grupā: 1. Salaspils novada domes pūtēju orķestris, 2. Kokneses pagasta pūtēju orķestris, 3. Kazdangas pagasta pūtēju orķestris.
Koncertā „Deju svētkiem 60” izdejotas 27 dejas no līdzšinējo deju svētku „zelta repertuāra”.
Dziesmu un deju svētku dažādos koncertos izskanēja 124 jaundarbi – skaņdarbi un aranžējumi. No tiem: Sakrālās mūzikas koncertā – 5, Simfoniskās mūzikas koncertā – 3, trijos vokālo ansambļu koncertos – 7, Pūtēju orķestru dižkoncertā – 26, Kokļu mūzikas koncertā – 3, Noslēguma koncertā – 8, Atklāšanas koncertā – 11, Tautas mūzikas koncertā – 2, koncertā „No sirsniņas sirsniņai” – 15, koncertā „Veltījums tautasdziesmai” – 28;
Tautas tērpu skatei pieteicās 30 kori, 52 deju kolektīvi, 9 folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi un koklētāju ansambļi, 51 individuālais pretendents.
Saskaņā ar režisores Māras Ķimeles sacīto Deju lieluzveduma „Izdejot laiku” kulminācijā – Uguns rituālā – piedalījās 48 „tautas spēka un padoma sargi”: Vaira Vīķe-Freiberga, Imants Ziedonis, Māra Zālīte, Imants Kokars, Gido Kokars, Jānis Streičs, Janīna Kursīte, Ēriks Hānbergs, Jānis Stradiņš, Helmī Stalte, Dainis Stalts, Ingrīda Saulīte, Uldis Žagata, Pēteris Vasks, Dzintra Geka, Vilis Ozols, Vera Ozola, Imants Magone, Osvalds Strauss, Rasma Rozīte, Valdis Celms, Ojārs Rode, Māris Sirmais, Ēriks Ešenvalds, Oļģerts Grāvītis, Anna Žīgure, Dina Kuple, Uldis Dumpis, Velta Līne, Taisa Aruma, Marga Apsīte, Ojārs Grasis, Zigurds Miezītis, Gaida Venta, Uldis Rikmanis, Feodosija Utināne, Baiba Šteina, Olga Freiberga, Audiona Līventāle, Uldis Šteins, Andris Ezeriņš, Daina Štāla, Kornēlija Reisnere, Kārlis Vents, Ilze Mažāne, Dailonis Rudovičs, Ieva Adāviča, Vaira Dundure.
Svētku Noslēguma koncertu klātienē piedzīvoja Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess ar ģimeni, Somijas prezidente Tarja Halonena ar kungu Penti Arajarvi, UNESCO ģenerāldirektora biroja izpilddirektore Elizabete Longvorta.
Svētkos piedalījās 259 brīvprātīgie un 20 Nacionālo bruņoto spēku karavīri.
Policija svētku laikā konstatējusi tikai atsevišķus negadījumus – kāds motociklists uzbraucis svētku dalībniekam no Balvu rajona, aizturēti divi iereibuši autobusu vadītāji.
Dziesmu svētku laikā palīdzības sniegšanā bija iesaistīti vairāk nekā 100 mediķi no Rīgas un citām pilsētām, tikpat pirmās palīdzības sniedzēju bija no Latvijas Sarkanā Krusta. Pie mediķiem vērsušies gandrīz 2000 dalībnieku un skatītāju. Hospitalizācija bija nepieciešama 55 cilvēkiem, no kuriem lielākai daļai tika veiktas nopietnākas pārbaudes. 30 reizes pie dalībniekiem tika izsaukta ātrā medicīniskā palīdzība, taču kopumā situācija bijusi ļoti laba, secinājusi Katastrofu medicīnas centra vadība. Sūdzības mediķi galvenokārt saņēmuši par tulznām, sasitumiem, saules apdegumiem, ģīboņiem, divi cilvēki vērsušies pēc palīdzības ērču piesūkšanās gadījumos.
Dalībniekiem svētku nedēļas laikā izdalīts 300 000 litru ūdens.
Doma laukuma estrādes, kur notika Pūtēju orķestru dižkoncerts, viesu grupu un senioru kolektīvu koncerti, pušķošanai izmantots ap 2000 grieztu ziedu, 40 dažāda lieluma puķu podu un neskaitāms daudzums stīgu, vītņu, lapu.
Finanšu un Kultūras ministriju atvēlētā dotācija Dziesmu un deju svētku norisēm – 2,4 miljoni, ieņēmumi 1 250 000 latu apmērā (svētku preču zīmes lietošanas tiesību izsole, tirdzniecības vietu licences izsole, biļešu ieņēmumi), no tiem – 750 tūkstoši latu no galvenajiem atbalstītājiem novirzīti svētku mākslinieciskās koncepcijas īstenošanai. Papildus tam – 1 050 000 latu dalībnieku ēdināšanai tika novirzīti pašvaldībām.
Uz svētku koncertiem pārdots 116 000 biļešu.
Viedokļi un komentāri
Helēna Demakova, kultūras ministre: Pašā vasaras plaukumā, laikā, kad iedzīvotājus nomāc ekonomiskās grūtības, aizvadīti vieni no skaistākajiem Dziesmu un deju svētkiem. Kultūras ministrijā valda laba noskaņa, jo no iedzīvotājiem saņemam telefona zvanus par svētkiem, kas viņiem devuši dzīvotprieku.
Kultūras ministre preses konferencē norādīja, ka turpmāk jābūvē jauna Mežaparka estrāde. Ir noslēdzies Rīgas domes rīkotais konkurss, kurā uzvarējis „Arhitekta J. Pogas birojs”. Estrādei jābūt ar tādu pašu starojumu, ar kādu izskanēja Dziesmu svētku noslēguma koncerta dziesmas.
Ministru kabinets ir apstiprinājis apbalvojumus virsdiriģentiem un virsvadītājiem, kas iznesuši lielāko darba smagumu, padarīdami svētkus neaizmirstamus, sacīja H. Demakova. Dziesmu svētku biroja vadītājs Romāns Vanags šobrīd ir devies uz Grācu pieteikt kori „Kamēr” Pasaules koru olimpiādei. Jau pienākusi ziņa, ka Grācā apstiprināts, ka 2014. gadā Rīga varētu rīkot Pasaules koru olimpiādi.
Lai atrisinātu Dziesmu un deju svētku ielūgumu sadales jautājumu, ir jāpārskata Dziesmu un deju svētku likums. Kultūras ministrija atbalsta pašvaldību ierosinājumu sadalīt ielūgumus pašvaldībām atbilstoši kolektīvu skaitam – jo vairāk kolektīvu, jo vairāk ielūgumu. Kultūras ministre pateicās mākslinieciskajai vadībai par priekšnesumu māksliniecisko kvalitāti, kā arī brīvprātīgajiem, dažāda vecuma un profesiju cilvēkiem, kas, labas gribas vadīti, bez piespiešanas alka palīdzēt svētkos.
Ministrei kļuvušas zināmas arī dīvainas šo svētku parādības, kā, piemēram, alus tirgošana pie Mežaparka estrādes.
Juris Karlsons, Dziesmu svētku Mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs, novērtēja Mākslinieciskās padomes darbu kā godprātīgu un pateicās kolēģiem. Viņš uzsvēra, ka padomes galvenais uzdevums ir uzticēties pasākuma koncepcijas autoriem un ar savu pieredzi palīdzēt viņiem atrast labāko variantu. Tāpat viņš norādīja uz pārmērīgo birokrātiju, kā piemēru minot Dziesmu svētku gājienu, kura dokumentu kārtošanā uzrakstītas 2400 lappuses! Mums trūkst fundamentālas Dziesmu svētku zinātniskās izpētes, jo katastrofāli ir samazināts finansējums zinātnei. Šāds pētījums varētu vērst šos svētkus vēl žilbinošākus ne tikai Latvijā, bet pasaulē. J. Karlsons šā gada Dziesmu un deju svētkus nosauca par „sirds un sirdsapziņas svētkiem”, jo tika strādāts no sirds un ar tīru sirdsapziņu. „Šie bija vieni no skaistākajiem svētkiem, kādus es personīgi esmu piedzīvojis. Ar ļoti skaistu izpildītāju māksliniecisko veikumu,” sacīja komponists.
Vislielāko paldies visiem koru diriģentiem, kuri līdz saknēm bija mākslinieciskajā procesā un uzticējās virsdiriģentiem, pauda Māris Sirmais, Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs. Kopkora skanējums bija ļoti izlīdzināts, un tas liecina par diriģentu pašaizliedzīgo darbu. Lai arī sākumā bija bažas par disciplīnu, tautas sadziedāšanās arī ir simtprocentīgi attaisnojusies. Tāpat M. Sirmais atzīmēja Antras Purviņas lielo ieguldījumu, izsakot cerību, ka Dziesmu svētku birojs radīs iespēju prēmēt viņu.
KM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa klātesošajiem skaidroja par finanšu izlietojumu, norādot, ka svētku sagatavošanā ir noslēgti 2000 līgumu. Puse no tiem jau ir apmaksāta, bet vēl jāveic gala maksājumi, tādēļ kopsavilkums par KM finanšu līdzekļu izlietojumu šajos Dziesmu un deju svētkos būs pieejams pēc mēneša.
