NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
03. jūnijā, 2010
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Kultūra
3
3

Dziesma un deja abās Daugav’s malās

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Lai arī reģionālie pasākumi nevar mēroties ar Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, tomēr šoreiz novados pulcēsies visai iespaidīgs dalībnieku skaits. Nedēļas nogales pasākumos piedalīsies apmēram divas trešdaļas no visiem Latvijas pieaugušo koriem.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Jau šajā sestdienā, 5. jūnijā, gaidāmas gada lielākās Latvijas dejošanas un dziedāšanas svinības. Valmiera aicina uz VII vidējās paaudzes dejotāju svētkiem „Līklocis”, Dobele – uz Kurzemes Dziesmu svētkiem un Daugavpils – uz Latgales Dziesmu svētkiem.

Pirmo reizi vidējās paaudzes dejotāju svētku vēsturē tajos piedalīsies rekordliels dalībnieku skaits, stāsta Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras (NKMVA), kas ir svētku rīkotāja, tautas dejas mākslas eksperte Maruta Alpa. „Pirmajos svētkos, kas norisa 1994. gadā Talsos, Saules kalna estrādē, bija aptuveni 30 kolektīvu, turpretī šogad septītajos to ir 211 – apmēram 4600 dalībnieku. Tas ir gandrīz tikpat daudz, cik Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos,” saka M.Alpa, piebilstot, ka dejotāju svētki ir vienīgais tik liela mēroga pasākums kolektīviem laikā starp visas Latvijas svētkiem, un tāds notiek reizi piecos gados kādā Latvijas vietā. Šoreiz – Valmierā. Piedalīties bija aicināta ikviena danču apvienība, kas ir iemācījusies koncertam paredzēto repertuāru un godam izturējusi novadu skati.

Novadu vizītkartes

Notikumam NKMVA kopā ar novadu virsvadītājiem sāka gatavoties jau pērn oktobrī, kad tika izveidots repertuārs un pie tā mācīšanās ķērās klāt dejotāji. Skatītājiem Valmieras Jāņa Daliņa stadionā būs iespēja nolūkoties Latvijas reģioniem raksturīgākajās dejās – vizītkartēs. Repertuārs tika atlasīts tā, lai Latgales, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes, Rīgas un tās apkārtnes kolektīvi izpildītu pa četrām pašu izvēlētām dejām.

"Šis ir vienīgais tik liela mēroga pasākums kolektīviem laikā starp Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem."

 „Pārsvarā novadu virsvadītāji izvēlējušies dančus, kuri vietējiem kolektīviem ļoti patīk, ir labi iedejoti un kurus ir liels gods izpildīt. Piemēram, Vidzeme rādīs Jāņa Purvīša „Nāc man līdzi uz Vidzemi,”” stāsta M.Alpa un papildina, ka koncerta apmeklētāji varēs ar acīm baudīt gan tautas deju zelta fonda krājumus, gan arī pilnīgi jaunus dančus. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šoreiz dejotāju sniegumu papildinās un bagātinās arī pūtēju orķestru priekšnesumi.

Kopā ar Raimondu Paulu

Tāpat arī dziesmu koncerti solās klausītāju lutināt gan ar klasiskām tautas vērtībām no zelta fonda, gan arī ar svaigām vēsmām – ar tautas dziesmu apdaru un oriģinālmūzikas pirmatskaņojumiem, zina stāstīt NKMVA koru un vokālo ansambļu eksperts Lauris Goss. „Latgales Dziesmu svētku programmā liels uzsvars likts uz Latgales komponistiem un latgaliešu valodu. Savukārt Kurzemes Dziesmu svētku repertuārs veidots tā, lai pēc iespējas parādītu no šī reģiona nākušos mūsdienu komponistus, tādus kā Jāni Lūsēnu, Uldi Marhilēviču, Zigmaru Liepiņu, Ēriku Ešenvaldu, Juri Kulakovu,” pasākumu programmas raksturo L.Goss.

Kā Daugavpils Ķestermeža estrādē, tā arī Daugavpilī Stropu estrādē koru priekšnesumiem pievienosies arī pūtēju orķestru numuri, bet vizuāli krāšņāku notikumu padarīs vietējie deju kolektīvi. L.Goss arī teic, ka ar savu klātbūtni pasākuma dalībniekus un viesus pagodinās ievērojami komponisti un dziedātāji. Piemēram, uz Dobeles pasākumu ierasties apsolījis Juris Kulakovs un Uldis Marhilēvičs, uz Daugavpili brauks Raimonds Pauls un „Baltie Lāči” solists Arnis Baltacis, kurš izpildīs latgaliešu tautasdziesmu „Skaidra volūda”.

Abās Daugavas pusēs

Lai arī reģionālie dziesmu un deju pasākumi nevar mēroties ar Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, tomēr šoreiz novados pulcēsies visai iespaidīgs dalībnieku skaits, akcentē L.Goss. Daugavpils Dziesmu svētkiem pieteikušies 90 kori, un Dobeles – 125 kori. Nedēļas nogales pasākumos piedalīsies apmēram divas trešdaļas no visiem Latvijas pieaugušo koriem. Kopš Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem 2008. gadā novadu svētki ir pirmā dziedātāju iespēja piedalīties valsts mēroga notikumā.

 „Mūsu iecere bija, lai abās Daugavas pusēs ir pa svētkiem un lai tajos iesaistās un skatīties brauc attiecīgajā upes krastā dzīvojošie. Tā kā interese ir tik liela, tad arī nākamgad rīkosim ko līdzīgu – visticamāk, Vidzemes reģionā,” NKMVA ieceres ieskicē L.Goss.

"Pārsvarā novadu virsvadītāji izvēlējušies dančus, kuri vietējiem kolektīviem ļoti patīk, ir labi iedejoti un kurus ir liels gods izpildīt."

Viņaprāt, vērtīgākais novadu pasākumos ir iespēja sadziedāties, pieskandināt skatuvi un izjust kopību. Turklāt šis ir arī sezonas noslēgums un kulminācija, kad beidzot var parādīt kopš septembra apgūtās un kopmēģinājumos dziedātās dziesmas.

Tikmēr tiem, kas veido Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku repertuāru, novados pieredzētais ļaus spriest, kādas jaunas kompozīcijas un dančus iekļaut vai neiekļaut 2013. gada programmā. M.Alpa no pieredzes secinājusi, ka liela mēroga pasākumi ir svarīgi vēl viena iemesla dēļ: „Sadejošanās laikā satiekas un viens otru redz dažāda līmeņa kolektīvi. Pašdarbnieku deju kopas, vērojot Latvijā labāko kolektīvu sniegumu, gūst iedvesmu un motivāciju strādāt vēl centīgāk. Tiek celts kopējais Latvijas tautas deju izpildījuma līmenis.”

Zināšanai

  • Kurzemes Dziesmu svētki 2010 Dobelē pilsētas Ķestermeža estrādē sāksies pulksten 21. Tie norisināsies, atzīmējot 1870. gadā Dobelē notikušo pirmo Kurzemes Dziesmu svētku gadadienu.

Koncertā piedalīsies 125 kori no Kurzemes, Zemgales un Vidzemes novadiem, Kurzemes un Zemgales pūtēju orķestri, Dobeles pilsētas kultūras nama jauniešu deju kolektīvs „Drīziņš”.

Koncerta virsdiriģenti: Jānis Zirnis, Gints Ceplenieks, Ints Teterovskis, Edgars Račevskis, Juris Kļaviņš, Ilze Valce, Ivars Cinkuss, Jēkabs Ozoliņš, Romāns Vanags, Gunta Vite, Jānis Petrovskis. Svētku mākslinieciskais vadītājs – Jānis Zirnis, pūtēju orķestru virsdiriģents – Artūrs Maculēvičs, režisors – Uģis Brikmanis, balādes teksta autore – Inese Zandere.

"Dziesmu koncerti solās klausītājus lutināt gan ar klasiskām tautas vērtībām no zelta fonda, gan ar svaigām vēsmām."

  •  Latgales Dziesmu svētkiem Daugavpils Stropu estrādē tiks svinēta 70 gadu jubileja, kopš notikuši pirmie Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī 1940. gada 15. un 16. jūnijā. Tie kļuva par liktenīgajiem pēdējiem Dziesmu svētkiem brīvajā Latvijā. Pasākums sāksies pulksten 19.30.

Svētkos piedalīsies 92 kori no Zemgales, Vidzemes un Latgales novadiem, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku orķestris un pūtēju orķestris „Daugava”, Daugavpils pilsētas un novada deju kolektīvi, folkloras kopa „Svārta”.

Svētku virsdiriģenti: Terēzija Broka, Aira Birziņa, Pauls Kvelde, Agita Ikauniece, Anda Lipska, Rita Andrējeva, Jevgeņijs Ustinskovs, Andrejs Mūrnieks, Roberts Liepiņš, Edgars Znutiņš, Jānis Baltiņš, Ēriks Čudars, Ārijs Šķepasts, Aivars Broks, Kaspars Ādamsons, Arvīds Platpers, Imants Kokars. Svētku mākslinieciskais vadītājs – Jevgeņijs Ustinskovs, režisore – Anna Jansone.

  • VII vidējās paaudzes dejotāju svētki „Līklocis” Valmierā, Jāņa Daliņa stadionā, sāksies pulksten 19.30.

Pavisam dejotāju svētkos piedalīsies 4600 dejotāju: 35 kolektīvi no Latgales novada, 37 no Kurzemes, 28 no Zemgales, 38 no Rīgas, Pierīgas un Siguldas un 70 deju kolektīvi no Vidzemes novada.

Virsvadītāji: Agris Daņiļēvičs, Ilmārs Dreļs, Andris Ezeriņš, Arta Melnalksne, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš, Gunta Skuja, Inga Meiere, Lāsma Skutāne, Linda Tiļčika, Kanādas horeogrāfe Māra Simsone.

Avots: nkmva.gov.lv; www.valmiera24.lv

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI