Starptautiskais dejas kongress sekoja X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, lai ārzemju viesi, kuri vēlējās un kuri ir sapratuši šo svētku nozīmi, varētu ierasties Rīgā agrāk un apmeklēt šo unikālo pasākumu, kuram nav līdzīga pasaulē.
Vairākas dienas galvaspilsētā norisinājās zinātniskie lasījumi, deju paraugdemonstrējumi, meistarklases un koncerti. Dejas speciālisti no visas pasaules nolasīja 21 zinātnisko referātu un astoņas lekcijas dejas teorijā, sniedza 12 dejas meistarklases. Ar latviešu un ārvalstu dejas mākslinieku līdzdalību notika trīs koncerti. Visus šos koncertus – Latviešu dejas mākslas koncertu Kongresu namā, ārzemju mākslinieku/kongresa dalībnieku koncertu Latvijas Nacionālajā operā un Jelgavas kultūras namā kopā ar bērnu deju kolektīvu "Vēja zirdziņš" – Latvijas iedzīvotāji un viesi varēja apmeklēt bez maksas.
Latviešu dejas mākslu Pasaules dejas kongresā pārstāvēja visu žanru labākie deju kolektīvi: "Zelta sietiņš" (vad. B.Šteina), "Dancis" (vad. R. Juraševskis), Rīgas horeogrāfijas vidusskola (vad. R.Kaupuža), "Dzintariņš" (vad. O.Freiberga), Veizāna deju skola (vad. E.Veizāns), Libertes deju grupa (vad. L.Liberte) un "Buras" (vad. E.Ābeltiņa).
Kongresā piedalījās 69 dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm. Kultūras ministra Inta Dāldera un izglītības un zinātnes ministres prof. Tatjanas Koķes uzrunā kongresā tika uzsvērta šī notikuma nozīme Latvijas kultūras dzīvē un latviešu dejas mākslas atpazīstamības veidošanā pasaulē.
Deja – nozīmīga mākslas izglītības daļa
Starptautiskās dejas padomes Rīgas nodaļas prezidentei, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studiju prorektorei, profesionālā maģistra studiju programmas "Dejas pedagoģija" direktorei asoc.prof. Dr.paed. Ritai Spalvai ir savas pārdomas par aizvadīto kongresu un dejas izglītību Latvijā. Vai dejas izglītībā Latvijā viss ir labi?
R.Spalva: "Dejas kongress ir viena no Starptautiskās dejas padomes programmām un darbības veidiem. Šai padomei ir atbalsta punkti visā pasaulē. Rīgas nodaļa ir nodibināta nesen – pagājušā gada decembrī. Kad sākām domāt par kongresu Rīgā, mums bija jārēķinās, ka šeit sabrauks gan dejas teorētiķi, gan praktiķi."
"Esam vairākkārt iesnieguši savus grantus Latvijas Zinātnes padomei, bet allaž saņēmuši atteikumu, un kā iemesls tam minēts dejas necilais ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā."
Rita Spalva
UNESCO princips ir atklātība un pieejamība, tāpēc dalībnieki netiek dalīti pēc kādiem līmeņiem, izglītības vai citiem principiem. Viņi sniedz dejas meistarklases, lasa lekcijas, te notiek video demonstrējumi, bet vakaros – koncerti. "Tā ir informācija no pirmavota," uzsver R.Spalva. "Piemēram, uz kongresu bija atbraukusi meiteņu deju grupa no Dienvidāfrikas. Mums varbūt nav pat priekšstata, kas notiek Dienvidāfrikā, bet šeit mēs redzam, kā šī tauta dejo, kā tā ģērbjas…"
Ko tas nozīmē Latvijai? "Latvijai tas nozīmē vairāk, nekā mēs spējam iedomāties," saka R.Spalva. "Dejas speciālisti šurp brauc ar ģimenēm, viņi izmanto iespējas apceļot Baltijas valstis, jo kongress Baltijas valstīs un arī Austrumeiropā notika pirmo reizi. Mums ir pieci doktoranti, kas raksta zinātniskos darbus dejas izglītībā. Viņi varēja uzstāties pasaules auditorijas priekšā, savukārt Latvijas dejas skolotājiem un akadēmijas studentiem tā bija iespēja apmeklēt meistarklases un klausīties lekcijas."
Valsts lieta, nevis privāta
Lai arī kongresā mazāk tika runāts par dejas izglītības problēmām, atstājot tās savstarpējām sarunām, R.Spalva zina, kā mums pietrūkst, lai būtu pavisam labi. "Mums ļoti atpaliek dejas teorija no prakses," saka pieredzējusī pedagoģe. "Pietrūkst uzziņu literatūras latviešu valodā – grāmatu dejas teorijā un skaidrojošo vārdnīcu dejas izglītībā. Pašlaik mēs tulkojam dejas nozares zinātniskos terminus, kā nu kurš protam. Lai situāciju uzlabotu, esam vairākkārt iesnieguši savus grantus Latvijas Zinātnes padomei, bet allaž saņēmuši atteikumu, un kā iemesls tam minēts dejas necilais ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā." Varbūt no dejas tālu stāvošiem cilvēkiem arī liekas, ka mums te viss ir ļoti labi, spriež R.Spalva, bet diemžēl tā tas nav.
Jautāta, vai Latvijas deju kolektīvu vadītāju profesionalitāte ir pasaules līmenī, pazīstamā horeogrāfe atbild: "Jā, jo spēcīgākais arguments tam ir mūsu Dziesmu un deju svētki." Pasaulē deju eksperti brīnās, kā tas iespējams – stundas vai divu laikā laukumā iemācīt dejotājus veidot sarežģītus deju rakstus. "Jā, kā tas ir iespējams?" jautā arī pati R.Spalva un secina: "Pirmkārt, tā ir kolektīva vadītāja profesionalitāte, otrkārt, Dziesmu un deju svētki Latvijā ir valsts programma, ko nodrošina valsts institūcijas, treškārt – tradīcijas pārmantojamība."
Izglītības nevar būt par daudz
Bet, pēc R.Spalvas domām, Latvijā bažas rada viedoklis, ka izglītības it kā esot par daudz. Ja kāds tā domā, jāprasa – kāda ir viņa izglītība, spriež R.Spalva. Deju horeogrāfus Latvijā sagatavo Mūzikas akadēmija un Kultūras akadēmija (atšķirībā no LMA studentiem LKA studenti saņem diplomu moderno deju horeogrāfijā), bet deju skolotājus gatavo Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija. Programma "Deju ritmikas skolotājs" augstskolā pastāv jau 15 gadus (bijuši desmit izlaidumi), un, viņasprāt, tā ir pārklājusi teju visu Latviju.
Pateicoties akadēmijas mācībspēku sparīgajam darbam, ievērojami cēlies arī deju skolotāju profesionālās izglītības līmenis. Par deju virsvadītāju un deju kolektīvu vadītāju profesionālo izglītību rūpējas arī Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra un Valsts izglītības satura centrs, rīkojot dažādus seminārus un kvalifikācijas pilnveidošanas kursus. Pēc NKMVA aplēsēm, lielākoties visi kora diriģenti Latvijā ir ar augstāko muzikālo izglītību, bet deju kolektīvu vadītājiem ne vienmēr ir šāda izglītība. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā R.Spalva kā sekmīgu un noderīgu darbam raksturo divgadīgo profesionālās kvalifikācijas programmu "Deju skolotājs", kurā mācās dažādu vecumu cilvēki, kam jau ir augstākā izglītība.
"Mums ir jācīnās, lai Kultūrkapitāls nekļūtu par kādu individuālu privātpersonu atbalstītāju."
Rita Spalva
Vēl kā problēmu R.Spalva nosauc nelielo jaunu horeogrāfu skaitu Latvijā, kuri spētu konkurēt ar vecākās paaudzes profesionāļiem. "Trūkst jaunu, spilgtu personību," secina R.Spalva, "jo te jābūt ne tikai labām teorētiskajām zināšanām, bet arī pašam ir labi jādejo." Viņa uzsver: "Pedagoģijas akadēmija saņem studentus, kuri itin bieži vēl tikai mācās dejot un mācās jau par deju skolotājiem."
Viņasprāt, tautas deja Latvijā, iespējams, nav pietiekami pacelta valstiskā līmenī, bet tas ir jādara. Pasaulē ir pazīstama tāda programma kā Dejas antropoloģija. Lai izstrādātu šādu programmu, kādam jābūt iniciatoram.
Ar mīnus zīmi
Valsts kultūrkapitāla fonda (VVKF) līdzekļu sadalē arī ir acīmredzamas problēmas, jo deja projektu izvērtēšanas procesā nav nodalīta no mūzikas, norāda R.Spalva. Viņasprāt, mūzikas eksperti fonda padomē ir nospiedošā vairākumā, un līdzekļi dejas nozarei tiek piešķirti tendenciozi – gadiem ilgi vienai un tai pašai deju grupai, kas, sadalījusies sīkākās grupiņās, pārstāv moderno deju. Kā galvenais līdzekļu sadales kritērijs no fonda puses tiek minēts izglītības līmenis.
R.Spalva stāsta – Dejas kongresu atbalstīja Rīgas dome, bet VKKF atteicās piešķirt jelkādu finansējumu, jo šis projekts esot mazāk svarīgs par pārējiem. "Mums ir jācīnās, lai Kultūrkapitāls nekļūtu par kādu individuālu privātpersonu atbalstītāju," uzsver horeogrāfe un dejas skolotāja R.Spalva.
Acīmredzams ieguvums
Lilija Lipora, horeogrāfe un režisore, dzejas teātra "Zvaigžņu aka" mākslinieciskā vadītāja, kas šāda mēroga kongresā piedalījās pirmoreiz, LV.LV sacīja: "Kongresā piedalos kā horeogrāfe ar priekšnesumu. Ir ļoti patīkami, ka šoreiz kongress notiek Latvijā un mēs esam pievienojušies lielajai saimei. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgs pasākums – ir iespējams satikt pasaules dejas profesionāļus un praktiski uzzināt par dažādu deju virzienu aktualitātēm. Varbūt arī horeogrāfi visu redzēto un dzirdēto neizmantos savā darbā, tomēr tas neapšaubāmi veidos lielāku priekšstatu par pasaules dejas mākslas jaunumiem."
Sarunās ar pasaules dejas ekspertiem vairākkārt tika pieminēti mūsu Dziesmu un deju svētki. Mūsdienu estrādes dejas Krievijas Federācijas Kalugas apgabala Kalugas pilsētas tautas deju ansambļa "Kalugas suvenīrs" baletmeistare Jeļena Sobļeva un šī kolektīva direktore Marina Bauļina par redzēto Latvijā ir sajūsmā. Viņas uz Rīgu atbraukušas mācīties, dalīties pieredzē, iepazīties ar dažādu valstu horeogrāfijas kultūru, bet no Latvijas uz Kalugu aizvedīs festivālu rīkošanas ideju.
Uzziņa
Starptautiskā dejas padome (Council International Dance – CID) ir 1973.gadā Parīzē dibināta nevalstiska organizācija, kurai ir oficiālas attiecības ar UNESCO un kura pilda tās padomdevējas funkciju sava mandāta ietvaros. CID apvieno visu žanru, stilu un virzienu dejas profesionāļus visā pasaulē. Šodien par organizācijas biedriem sevi uzskata vairāk nekā 400 prestižu federāciju, asociāciju, skolu un kompāniju. Tajā ir apvienojušies ap 3000 indivīdu (horeogrāfi, skolotāji, dejas vēsturnieki, kritiķi u.c.) no 150 dažādām valstīm. Tāpat to vidū ir ap 100 universitātes pasniedzēju doktora grāda ieguvēju dejas jomā.
