VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
30. aprīlī, 2008
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
1
7
1
7

Privātā meža īpašnieki vēlas saimniekot efektīvi

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus meža īpašnieks kļuvis par aktīvu un lielu dalībnieku meža nozarē. Pusi no valstī esošā meža apsaimnieko tieši privātā meža īpašnieki. Latvijā to ir apmēram 150 tūkstoši. Pēdējo 10-13 gadu laikā jaunie īpašumtiesību mantotāji izauguši gan attieksmes, gan zināšanu ziņā par to, kā saimniekot savā mežā.

Bieži dzirdam par meža izciršanu runājam, ka Latvija drīz pārvērtīšoties par tuksnesi. Vēl sliktākas prognozes piesauc, runājot par mūžameža platības samazināšanos Zemeslodes dienvidu puslodē, turklāt šīs problēmas piedēvē Latvijai, it kā mēs būtu šīs pretējās puslodes koksnes tērētāji. Tur, mūžamežā, ir pavisam citi apstākļi un iemesli, kurus zinošam cilvēkam nevajadzētu attiecināt uz Latvijas apstākļiem un situāciju.

Pusi Latvijas sedz mežs

Patlaban pusi Latvijas valsts teritorijas sedz mežs, kas ir bagāts gan ar koksnes, gan ar citām vērtībām. Puse no tā pieder valstij, otra puse tikusi privātā meža īpašnieku apsaimniekošanā. Tā platība valstī pagājušā gadsimta laikā ir dubultojusies.

Tas norisinājies pēdējo 70 gadu laikā, aizaugot lauksaimniecības zemei. Šis fakts apgāž nepareizo pieņēmumu, ka Latvija pārvērtīsies par tuksnesi, ja cirtīsim mežu. Latvijā ir meža augšanai piemērota augsne un klimatiskie apstākļi, kā rezultātā mežs sasējas pats, ja kādā platībā netiek veikta meža stādīšana.

Runājot par atjaunotās neatkarības gados notikušajām pārmaiņām valstī, sabiedrībā un ekonomikā, nevajadzētu aizmirst, ka arī meža apsaimniekošana ir attīstījusies. Nevajadzētu domāt par mežu tikai kategorijās „liels mežs – labi”, „nozāģēts mežs – slikti”. Meža saimniecība ir nopietna tautsaimniecības nozare ar visiem tās attīstības posmiem – no meža ieaudzēšanas līdz ražas ievākšanai.

Kopš atjaunotas īpašumtiesības, meža īpašnieki, apsaimniekojot savu īpašumu, ir pilnveidojuši zināšanas par mežsaimnieciskajiem un ekonomiskajiem jautājumiem un izdarījuši izvēli, kā rīkoties ar savu meža īpašumu nākotnē. Liela daļa īpašnieku, kas nākotni nav saistījuši ar meža īpašumu, to ir pārdevuši tādam cilvēkam, kas ir ieinteresēts mežā ieguldīt līdzekļus un darbu.

Privātīpašniekiem - rekords stādīšanā

Pagājušajā, 2007. gadā, privātā meža īpašnieki atjaunojuši 26,4 tūkstošus hektāru meža, kas ir jebkad lielākais atjaunotais apmērs privātajā mežā! Šādi rezultāti liecina par meža īpašnieku reālu un atbildīgu rīcību, ieguldot darbu un līdzekļus īpašuma efektīvā apsaimniekošanā un zemes racionālā izmantošanā. Pat neraugoties uz to, ka šie pasākumi tuvākajos gados prasīs vēl papildu darbu, lai jaunaudzi izveidotu par kvalitatīvu mežu, kas atdevi dos tikai pēc vairākiem gadu desmitiem.

Informācija Valsts meža dienesta (VMD) mājaslapā liecina, ka atjaunošanas rezultāti privātajā mežā sākuši ievērojami uzlaboties 2003. un 2004. gadā. Tad atjaunošanas apmēri nostabilizējās, bet pērn ievērojami pieaugušas gan dabiski, gan mākslīgi atjaunotās meža platības. Privātajā mežā 2007. gadā mākslīgi atjaunoti 4,6 tūkstoši ha meža, bet dabiski – 21,8 tūkstošos hektāru.

"MK noteikumi paredz, ka Natura 2000 maksājumus meža īpašnieki var saņemt par meža platību, kura atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un kurā noteikts kāds no saimnieciskās darbības ierobežojumiem."

Dabiski atjaunotā meža īpatsvars liecina par to, ka mežs Latvijas apstākļos ļoti labi atjaunojas arī dabiskā veidā, t. i., pēc nociršanas izcirtumā paši iesējas jaunie kociņi. Tas nozīmē, ka pēc mežaudzes nociršanas izcirtumā nepaliek tukšums, jo tajā vietā sāk veidoties jauns mežs, kaut arī pirmajos gados mazie kociņi ir knapi pamanāmi. Meža īpašnieku galvenais uzdevums ir savlaikus parūpēties par dabiski atjaunojušos kociņu izkopšanu.

Meža īpašnieku biedrība (MIB) uzskata šos rezultātus arī par apliecinājumu meža īpašnieku vēlmei saimniekot aktīvi un efektīvi. Kā nākamais, kas palīdzētu meža īpašniekiem meža apsaimniekošanā, ir Lauku attīstības programmā 2007.-2013. gadam paredzētie atbalsta pasākumi, kuri paredz finansiālu atbalstu meža īpašniekiem gan jaunaudžu kopšanas pasākumiem un kopšanas tehnikas iegādei, gan lauksaimniecībā neizmantotās zemes apmežošanai, gan citiem meža ekonomiskās vērtības palielināšanas pasākumiem.

Traucē pārliekā birokrātija

Kā liecina informācija VMD mājaslapā, pēdējos astoņos gados patvaļīga koku ciršana Latvijā ir mazinājusies un 2007. gadā nelikumīgi nocirsta koksne veidoja tikai nepilnu procentu no Latvijā kopumā iegūtās koksnes. Šajā sakarā būtu jāņem vērā, ka, pirms meža īpašnieks savā mežā kaut ko uzsāk darīt, viņam jāiesniedz iesniegums VMD, un tikai tad VMD dod atļauju veikt konkrēto darbību. Ikdienā saskaroties ar daudzajām likumdošanas normām un neizbēgamo valsts iestāžu apmeklējumu, lai saņemtu nepieciešamos saskaņojumus un atļaujas, meža īpašnieka lielākā vēlme ir – lai normatīvie akti netraucētu efektīvi saimniekot. Piemēram, viesojoties pie MIB biedra Madara Kalniņa Rūjienas pusē un diskutējot bērzu jaunaudzē par kopšanas cirtēm, M. Kalniņš norāda, ka īstenībā izkoptā bērzu jaunaudze, kurā stāvam, nav vis mežs, bet gan lauksaimniecības zeme. M. Kalniņš skaidro, ka nav gatavs veltīt daudz laika, lai sagatavotu vajadzīgos dokumentus, nokļūtu uz attiecīgajām iestādēm un ietu cauri visai birokrātijai, lai pļavā ieaugušu mežu likumīgi nosauktu par mežu. Tā vietā viņš ir veicis faktiski nelikumīgu jaunaudzes kopšanu, lai mežs augtu kvalitatīvs, neskatoties uz to, ka tas dokumentos skaitās kā lauksaimniecības zeme.

Īpašnieks – partneris laukos

Pašlaik, kad katrs pakalpojuma piegādātājs vai izejmateriālu pircējs līdz niansēm rēķina izmaksas, meža īpašniekiem it īpaši svarīgi ir sadarboties. Gan tālab, lai kopīgiem spēkiem nopirktu nepieciešamos pakalpojumus, piemēram, augsnes frēzi vai šķeldotāju, gan arī, lai būtu stabilāks partneris kokmateriālu pārstrādes uzņēmumiem, kas labprātāk sadarbosies ar kādu, kas spēj nodrošināt nevis nelielu dažādu sortimentu koksnes apjomu no vienas cirsmas, bet gan pietiekami liela apjoma konkrētu sortimentu, ko meža īpašnieki var nodrošināt sadarbojoties.

"Nevajadzētu domāt par mežu tikai kategorijās liels mežs – labi, nozāģēts mežs – slikti."

Vairākās pašvaldībās ierīkoti šķeldu apkures katli un, ņemot vērā meža resursu pieejamību un acīmredzamo Latvijas ainavā, ka daudzviet grāvji ir aizauguši ar krūmiem, nākotnē ir liels potenciāls attīstīt enerģētiskās koksnes izmantošanu Latvijā. Viss atkarīgs no abpusējā izdevīguma.

Natura 2000 platība – pamats atbalstam

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) uz Latviju attiecas prasība iekļaut aizsargājamās dabas teritorijas Eiropas nozīmes dabas aizsardzības tīklā Natura 2000. Meža īpašniekam tas nozīmēja aprobežojumu uzlikšanu viņa īpašumam, kas savukārt liedz gūt ienākumus no sava īpašuma apsaimniekošanas. Protams, tas, ka meža īpašnieki atbalsta dabas aizsardzību un vērtīgo sugu saglabāšanu, tikai būtu jāsaprot, ka tā nav meža īpašnieka primārā interese. Citās valstīs pasaulē to sauc par pakalpojumu sabiedrībai un meža īpašnieks saņem kompensāciju par negūtiem ienākumiem no sava īpašuma. Lai kompensācijas apmērs būtu taisnīgs attiecībā uz noteiktajiem aprobežojumiem, kompensācijai būtu jābūt atbilstošai tirgus cenām.

Tādēļ apsveicami jāvērtē 23. aprīlī spēkā stājušies MK noteikumi, kas paredz meža īpašniekiem saņemt platību maksājumus par to meža platību, kas iekļauta Natura 2000 tīklā. MK noteikumi paredz, ka Natura 2000 maksājumus meža īpašnieki var saņemt par meža zemes (izņemot purvu) platību, kura atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) sarakstā saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un kurā noteikts kāds no šādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem:

  • aizliegta mežsaimnieciskā darbība;
  • aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte;
  • aizliegta galvenā cirte;
  • aizliegta kailcirte.

MIB atzinīgi vērtē iespēju meža īpašniekiem saņemt kompensāciju par saimnieciskās darbības aprobežojumiem. Tomēr patlaban spēkā esošā kompensācijas sistēma nesedz visus zaudējumus, tā būtu jāpilnveido, lai meža īpašnieki varētu saņemt kompensāciju arī par citām platībām, uz kurām attiecas dažādi aprobežojumi, kas liedz meža īpašniekam gūt ienākumus no sava īpašuma.

Atbalsta apmērs par vienu hektāru meža zemes, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir EUR 60. Lai saņemtu šo finansējumu, meža īpašniekam Lauku atbalsta dienesta (LAD) Reģionālajā pārvaldē no 23. aprīļa ir jāsaņem iesnieguma veidlapa un līdz 15. maijam jāiesniedz pieteikums. Pretendentam jāpiesakās atbalstam Lauku attīstības programmas 2007. – 2013. gadam pasākumiem, t.i. Natura 2000 maksājumiem lauksaimniecības un meža zemē.

Pretendentiem iespējams pieteikties šiem maksājumiem arī elektroniski LAD mājaslapā, saņemot lietotāja vārdu un paroli un piesakoties, izmantojot elektroniskās pieteikšanās sistēmu, kas neprasa no pretendenta papildu izdevumus. Nav nepieciešams arī elektroniskais paraksts. Detalizētāka informācija par pieteikšanos platībmaksājumiem – LAD mājaslapā www.lad.gov.lv.

Latvija ir un būs meža zeme, un mums jāprot izmantot tos daudzveidīgos labumus, ko sniedz pareiza meža apsaimniekošana!

Labs saturs
7
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU