Kas pagājušā ES struktūrfondu (SF) apguves periodā bija lielākie kavēkļi?
Viena no smagākajām problēmām, ko pēdējā laikā esam aktīvi risinājuši, ir projektu izmaksu sadārdzinājums. Kā zināms, projektu sadārdzinājumu, pat pamatotu, ES fondu nauda nesedz, tam nepieciešami citi līdzekļi. Dažiem projektiem nepieciešamais finansējums palielinājās pat vairākas reizes – īpaši vairāku realizācijas gadu projektiem. Cenas būvdarbiem pēdējo pāris gadu laikā ir augušas krasi un neprognozējami.
Līdz aizvadītā gada vidum sadārdzinājums tika segts no valsts budžeta un valsts bija ķīlniece – ja grib, lai projekts tiktu pabeigts, tad jāmaksā. Rudenī šo sāpīgo jautājumu analizējām un panācām principiālu vienošanos, ka sadārdzinājums primāri jāsedz projekta realizētājam un valsts tikai var nākt viņam talkā. Izstrādājām arī īpašu metodiku sadārdzinājuma segšanai. Pašvaldības tika iedalītas trīs kategorijās atkarībā no to attīstības indeksa - vājākām pašvaldībām sadārdzinājums no valsts naudas varēja tikt segts līdz 75 procentiem no izmaksu pieauguma, vidēji spēcīgām pašvaldībām – līdz 60 procentiem, bet spēcīgākajām pašvaldībām – līdz 30 procentiem. To izmaksu pieaugumu, kas nekādi nebija pamatojams un neatbilda valstī vidējam statistiskajam sadārdzinājumam nozarē, segšanu no valsts naudas neakceptējām.
Kas palīdzēs izvairīties no nepamatota projektu sadārdzinājuma nākotnē?
Pirms nedēļas sadārdzinājuma apspriešanai valdības sēdē tika pielikts punkts, un no 20.februāra nekāds sadārdzinājums „vecajos” projektos vairs nav pieļaujams, bet „jaunajiem”, 2007.-2013. gada ES fondu projektiem, tiks pilnveidota projektu atbalstīšanas kārtība. Viens no kritērijiem būs projekta ilgums – galvenokārt tiks atbalstīti tie, kuru īstenošana laika ziņā nepārsniegs divus gadus, lai izmaksas un arī izmaksu iespējamo pieaugumu varētu plānot precīzāk. Priekšroka atbalsta saņemšanā būs projektiem, kuriem jau būs izstrādāts tehniskais projekts.
Viens no pasākumiem ir nosacījums, ka iepirkums projekta darbu veikšanai izsludināms ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc projekta apstiprināšanas. Pretējā gadījumā projekta īstenošana ieilgst, kas arī var sekmēt izmaksu palielināšanos.
Lai ES nauda neiespaidotu inflāciju valstī, ministrijām projektu īstenošana jāplāno nevis vienā gadā, bet gan pakāpeniski, izlīdzināti visā plānošanas perioda garumā. To pieprasa arī valstī pieejamā kopīgā būvniecības jauda – lai neveidojas „sastrēgumi”, kas savukārt izraisītu būvdarbu sadārdzināšanos.
Un vēl viens aspekts, kas jau ir iestrādāts likumā - pati projektu vērtēšana nedrīkstēs ilgt vairāk par trim mēnešiem. 2004.-2006. gada ES fondu periodā projektus varēja vērtēt pat ilgāk nekā gadu, un šāda kavēšanās arī veicināja projektu sadārdzināšanos. Vilcināšanās projektu izvērtēšanā nav pieļaujama!
Kā jūs noteicāt projekta sadārdzināšanās pamatotību, pēc kādām pazīmēm?
Sadārdzinājuma vērtēšanā tika ņemta vērā cenu sadārdzināšanās būvniecībā, jo pārsvarā izmaksu pieaugums attiecās uz šāda veida projektiem. Par pamatu ņēmām Latvijas Statistikas pārvaldes apkopoto informāciju par cenu pieauguma rādītājiem. Analizējot izmaksu pieaugumu būvniecības projektos privātajā sektorā un projektos, kuros piesaistīti ES līdzekļi, bija acīmredzama cenu ātrāka augšana tieši pēdējos. Tas liecina, ka būvnieki pret ES naudu izturas nevērīgāk, to izdod ar „vieglāku roku” un plāno „brīvāk”. Dažkārt – nepamatoti „brīvāk”. Neraugoties uz konkurences trūkumu būvniecības nozarē, šī pieeja ir pamatos nepareiza, un tā jāizskauž.
Jūs teicāt, ka priekšroka tiks dota īsāka termiņa projektiem. Tas saprotams tā, ka piecu un sešu gadu projekti netiks apstiprināti?
Protams, būs arī projekti, kuru izpildes termiņš būs garāks par diviem gadiem. Šādu projektu izmaksu vērtēšanai pašlaik Ekonomikas ministrijā tiek izstrādāta celtniecības indeksu grāmata, kurā, balstoties uz statistiku, vērtēs un noteiks cenas būvniecībā, to palielināšanos un citas tendences. Datus sniegs Centrālā Statistikas pārvalde un tos iesniegs paši būvuzņēmēji. Pašlaik cenu izmaiņas apkopo reizi ceturksnī, bet turpmāk datus atjaunos ik mēnesi, tādēļ celtniecības indeksi varēs sākt „darboties” no 2009. gada, kad jau būs pieejami, un mēs varēsim operēt ar katra mēneša datiem par visu 2008. gadu. Protams, šāda datu sniegšana, vākšana un apkopošana ir papildu slogs gan uzņēmējiem, gan statistiķiem, bet citas izejas pašlaik nav, atskaites sistēma jāveido pašiem nozarē iesaistītajiem uzņēmējiem.
Ir vēl viena iespēja – projektu plānošana „pa kārtām”. Garākus projektus var sadalīt īsākos, divu gadu posmos un, beidzot īstenot projekta vienu kārtu, iesniegt dokumentus nākamās kārtas īstenošanai. Tas prasa ļoti precīzu plānošanu un arī iekļaušanos pašu noteiktajos termiņos. Vairāki ļoti lieli, piemēram, ūdenssaimniecības projekti šādā veidā Latvijā jau īstenoti.
Vai un kur ir vieta internetā, kur var vienkopus apskatīties visu informāciju par pilnīgi visām pieejamajām ES naudām: programmām, projektiem, pasākumiem, konkursu izsludināšanu un noteikumiem? Arī www.esfondi.lv nedod pilnīgu pārskatu.
Es gribētu iebilst. Mūsu mājaslapā ir lapaspuse, kurā var ieraudzīt informāciju par visiem izsludināto projektu konkursiem (Sadaļas Konkursi/ apakšsadaļa Atvērtie konkursi), tajā aplūkojami arī projektu atbalsta nosacījumi un projektu iesniegšanas termiņi. No šīs interneta mājaslapas jau tālāk ikviens interesents nonāk konkrētās nozares ministrijas jeb tās padotības aģentūras mājaslapā, kur pieejama plašāka informācija par iespējām izmantot ES fondu naudu.
Mājaslapā www.esfondi.lv ir plānošanas dokumentu kopsavilkums, bet attiecīgās jomas piedāvātie projekti ir katras konkrētās nozares ministrijas lapās. Tas pat ir loģiski, jo informācija vispirms nonāk nozares ministrijas vai tās padotības aģentūras mājaslapā un tad tikai pie mums, jo mēs esam visa procesa uzraudzītāji. Tur ir informācija par struktūrfondiem un Kohēzijas fondu. Dublēt informāciju, kas atrodas citā mājaslapā nav nepieciešams, norādīt vienuviet saites, kur šo informāciju atrast, ir mūsu mājaslapas tiešais uzdevums.
Bet ko darīt jaunam uzņēmējam, kurš tikko kā ir izdomājis, ka vēlas startēt uz ES naudu? Kur vislabāk doties vispirms?
Interesentam būtu jāsāk ar Valsts Stratēģiskā ietvardokumenta un trīs darbības programmu iepazīšanu. Šajos dokumentos norādīts, kādā darbības sfērā vispār iespējama ES fondu naudas piesaistīšana. Labi padomdevēji reģionos noteikti būs piecu reģionālo struktūrfondu informācijas centru, kā arī Lauksaimniecības konsultāciju centru konsultanti. Vajag iet un vaicāt - informācija par visiem fondiem mūsu reģionālajos struktūrfondu informācijas centros pieejama bez maksas!
Vēl informāciju var iegūt, katru trešdienu Latvijas radio 1. kanālā klausoties radioraidījumu „Eiropas fondu atslēgas” un katru otro trešdienu Latvijas televīzijas 1. kanālā skatoties TV raidījumu „Eirobusiņš”. Šo raidījumu arhīvs atrodams arī mūsu mājaslapā www.esfondi.lv.
Kādēļ lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības programmas tika nodalītas no pārējiem fondiem un pārgāja pilnīgā ZM pārziņā?
Regula, kas attiecas uz jauno 2008. – 2013. gada ES fondu programmēšanas periodu, Eiropas lauksaimniecības un lauku attīstības fondu un zivsaimniecības fondu vairs nepieskaita struktūrfondiem. Tie ir nodalīti atsevišķi. Latvijā par tiem kā vadošā šo fondu iestāde turpmāk atbildēs Zemkopības ministrija. Starp mums notiks tikai koordinējoša sadarbība, lai neveidotos atbalsta aktivitāšu saturiska pārklāšanās.
Tuvākajā laikā Latvijā varētu rasties energoresursu trūkums arī sakarā ar Ignalinas atomelektrostacijas darbības pārtraukšanu. Kādas ir iespējas pārstrukturēt 2007.-2013. gada ES fondu naudu, novirzot lielāku atbalstu enerģētikas sektoram?
Par šo jautājumu vairākkārt esam diskutējuši ar ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu un ministru prezidentu Ivaru Godmani. Protams, līdzekļi enerģētikas atbalstam no ES fondiem jau ir ieplānoti, bet runājām vēl arī par iespējamo to pārdali. Mēs gatavojam ziņojumu, ko marta beigās iesniegsim valdībā par to, kāda varētu būt šī pārdale. Ja tiks pieņemts lēmums būvēt elektrostaciju Kurzemē, 10-20 procentus jaudas iegūšanu nodrošinot, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tad par šo „atjaunojamo” daļu projektam varētu piesaistīt ES fondu līdzekļus. Iespējamie varianti – varētu pārdalīt Kohēzijas fonda - transporta projektiem vai vides projektiem paredzēto finansējumu vai arī pilsētvides jeb urbānās prioritātes līdzekļus, daļu šīs naudas novirzot energoefektivitātes vai enerģētikas atbalstam. Ja šāda līdzekļu pārdale būs nepieciešama, tad atbilstošajai nozarei tas būs ļoti smags un nepatīkams lēmums. Mēs zinām, ka nauda nepieciešama pilnīgi visām tautsaimniecības jomām. Bet, kāds būs valdības lēmums, tā arī visiem ministriem būs jārīkojas. Tas prasīs izmaiņas ES fondu plānošanas dokumentos - darbības programmās, kas būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.
Protams, būtu lieliski, ja Latvija spētu visus nepieciešamos energoresursus iegūt tikai no atjaunojamiem resursiem, bet tas varētu notikt pakāpeniski un tikai tālākā nākotnē, ne pāris gados, kuru laikā tiks slēgta Ignalinas atomelektrostacija.
Vai un pie kādiem nosacījumiem ES naudas varēs dabūt arī privātās un publiskās partnerības (PPP) projekti? Kad tas varētu būt iespējams?
Likumdošana PPP jautājumos vēl nav pilnībā sakārtota. Bet tomēr ir pašvaldības, kuras PPP veida projektus realizē, piemēram, Ventspils koģenerācijas stacijas būve (jāpabeidz līdz 2010. gadam), kuram ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Jaunajā periodā vairāku aktivitāšu noteikumos jau ir paredzēts nosacījums iespējamai PPP principa izmantošanai. Tātad – jāsakārto PPP likumdošana!
Vai kāda daļa Latvijai piešķirtās ES fondu naudas 2004. – 2006. gada periodā tomēr paliks neapgūta?
Šis ir jautājums, ko mēs valdībā esam intensīvi risinājuši pēdējās divas nedēļas un par ko 19.februāra sēdē sniedzu ziņojumu. Šā gada 31.augusts ir datums, kad jāpabeidz pilnīgi visi 2004. - 2006. gada perioda projekti (pēc principa „n+2”). Valdībā runājām par tām aktivitātēm, kurās vēl nav sasniegti 50% no projektu īstenotājiem atmaksātā struktūrfonda finansējuma apmēra. Patlaban bažas ir par to, ka neapgūta varētu palikt nozīmīga daļa no 115 miljoniem latu jeb 26% no kopējā piešķīruma Latvijai 2004. – 2006. gadā. Es negribu teikt, ka visa šī nauda netiks iztērēta, diemžēl atsevišķās aktivitātēs daļa naudas tiešām varētu palikt neizlietota. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns Ministru kabineta sēdē teica, ka acīmredzot izpaliks ar Latvijas Pastu saistīts interneta piekļuves punktu izveidošanas projekts. Šim projektam bija ieplānoti apmēram 300 000 latu.
Kas līdzšinējā darbībā ir izdevies ļoti labi?
Patiesībā izdarīts ir ļoti daudz - viss, kas saistīts ar ES finansējumu, bija jārada „tukšā vietā”. Tas mums ir izdevies, un līdz 2007.gada beigām SF finansējuma saņēmējiem (projektu īstenotājiem) kopā izmaksāti 276,8 miljoni latu jeb 63% no kopējā pieejamā SF finansējuma 2004. – 2006. gadam.
Ja šeit sāksim uzskaitīt visus padarītos darbus un realizētos projektus, tas būs ļoti gari, tādēļ pateikšu vien kopumā, ka līdz 2007. gada beigām Eiropas Reģionālās attīstības fonds projektu īstenotājiem izmaksājis 145,3 miljonus latu jeb 54,1% naudas, bet Eiropas Sociālā fonda projektu īstenotājiem – 59,2 miljonus latu jeb 66,2% no attiecīgā fonda kopējā piešķīruma. Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda projektos izmaksāti 56,8 miljoni latu jeb 88% piešķīruma un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta ietvaros - 15,5 miljoni latu jeb 90,4% no pieejamā fonda finansējuma. Vislabāk, šķiet, veicies ar Kohēzijas fonda apguvi. Līdz aizvadītā gada beigām EK pieprasīti 292,7 miljoni latu jeb 58,6% no kopējā Kohēzijas fonda finansējuma. Detalizētāku informāciju par paveikto līdz 2007. gada noslēgumam var izlasīt ziņojumos, kas iesniegti valdībā un atrodami gan mūsu, gan Ministru kabineta mājaslapās.
Bet, ja palūkojamies „dzīvē”, tad redzam, ka ir uzlabojušies autoceļi, daudzās pašvaldībās sakārtojusies ūdenssaimniecība, ieviestas jaunas izglītības programmas, realizētas inovācijas, atbalstīta bezdarbnieku pārkvalifikācija un vēl, un vēl... Bez ES fondu naudas tas izdarīts netiktu, un gribu teikt, ka tas kopumā ir visas Latvijas sabiedrības kopīgs veikums!
