Valdībai līdz martam jāizstrādā priekšlikumi nepilngadīgo ārstēšanai no atkarībām, tai skaitā piespiedu mehānisma tiesiskajam regulējumam
Saeima 14. novembrī dienas laikā steidzamības kārtībā pieņēma likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā”, kas paredz valdībai uzdevumu līdz 2025. gada 1. martam izvērtēt ārstniecības un atbalsta sistēmu bērniem, kā arī izstrādāt priekšlikumus nepilngadīgo ārstēšanai no atkarībām.
Saskaņā ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas Leilas Rasimas teikto pēdējo gadu laikā atkarību izraisošu vielu lietošana jauniešu vidū ir dubultojusies:
“Piemēram, vasarā mediķiem dienā bija vismaz četri izsaukumi, kas saistīti ar narkotiku pārdozēšanu.”
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka jautājums par problēmas iespējamajiem risinājumiem jau vairāk nekā gadu ir komisijas darba kārtībā.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vairākkārt ir uzsvērusi, ka šim jautājumam jārod komplekss risinājums, proti, nepietiek tikai ar nepilngadīga jaunieša nogādāšanu atskurbšanas vietā.
Šobrīd jauniešus atskurbšanai nogādā uz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Prevencijas nodaļas Nepilngadīgo pagaidu uzturēšanās grupas telpām vai sliktākajā gadījumā uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu.
Komisijas ieskatā pēc bērna un jaunieša atskurbšanas no apreibinošu vielu ietekmes būtu jāseko viņa izglītošanai par apreibinošo vielu kaitīgo ietekmi uz veselību un, ja nepieciešams, sociālajai palīdzībai, bet galējā situācijā, iespējams, arī piespiedu ārstēšanai no atkarībām.
Kā norādīts anotācijā, šobrīd valstī nav tāda pakalpojuma, kurā bērns pret savu gribu tiktu norobežots (izolēts) un saņemtu atbilstošu terapiju, medicīnisko un sociālo rehabilitāciju.
Tāpat anotācijā vērsta uzmanība uz to, ka praksē atšķiras ārstniecības personu, sociālās jomas un bērnu tiesību aizsardzības jomas speciālistu uzskati par bērnu kā atkarīgu personu un nepieciešamību sniegt viņam palīdzību:
“Ārstniecības personas uzskata, ka bērnu atkarībā vainojamas sociālās problēmas, piemēram, bērnam nepiemēroti vides apstākļi, trūkst jēgpilnas brīvā laika pavadīšanas u. tml. Valsts policija nestrādā pietiekami, lai novērstu bērnu piekļuvi atkarību izraisošām vielām. Savukārt sociālās jomas pārstāvji uzskata, ka ārstniecības personas neārstē bērnus no atkarību izraisošu vielu lietošanas, akūtas intoksikācijas gadījumā pēc veselības stāvokļa stabilizēšanas neuzņem bērnu ārstniecības iestādēs.”
Komisijas ieskatā būtiski jāuzlabo iesaistīto iestāžu, ārstniecības personu un citu speciālistu sadarbība, lai panāktu risinājumu par atbilstošas palīdzības sniegšanu bērniem, kuru dzīvība un veselība tiek apdraudēta atkarību izraisošu vielu lietošanas dēļ.
Gan trūkumi normatīvajos aktos, gan atšķirīgie viedokļi par bērnu ārstēšanu no atkarības kavē vienota risinājuma panākšanu, teikts anotācijā.
Tādējādi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izstrādājusi likumprojektu, kas Ministru kabinetam paredz uzdevumu līdz 2025. gada 1. martam izvērtēt, cik efektīvas ir valstī pieejamās ārstniecības un atbalsta sistēmas bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas, un vai tiek ievērots bērna vislabāko interešu prioritātes princips.
Ministru kabinetam būs jāiesniedz Saeimai informācija par šo izvērtējumu, kā arī, ja nepieciešams, jāsagatavo normatīvajos aktos izdarāmo grozījumu projekti, kas paredzētu visaptverošu bērnu obligātās ārstēšanas piespiedu mehānisma tiesisko regulējumu.
|
|
Rosina Lāčplēša dienu iekļaut likumā noteikto svētku dienu sarakstā
Saeima 14. novembrī nodeva izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas izstrādāts, lai 11. novembris – Lāčplēša diena – tiktu iekļauts likumā noteikto svētku dienu sarakstā.
Kā norādīts likumprojektā, plānotās izmaiņas ļaus sabiedrībai pilnvērtīgāk atzīmēt 1919. gada 11. novembra vēsturiskos un valstiski nozīmīgos notikumus, kad tika sakauts Bermonta karaspēks un izcīnīta uzvara Latvijas Brīvības cīņās.
“Jau šobrīd vairākās valstīs ir noteikts oficiāls svētku un brīvdienas statuss dienām, kad tiek godinātas armijas, veterānu vai brīvības cīņu nozīme, un Latvijai būtu jārīkojas līdzīgi,” teikts anotācijā.
Dzīvokļa pircējam vajadzēs norēķināties par iepriekšējā īpašnieka parādiem, ja viņi nebūs vienojušies citādi
Saeima 14. novembrī nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” un likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”.
Likumprojektu paketē par galveno (prioritāro) tiek uzskatīts likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, kura mērķis ir paplašināt Civillikumā ietvertās reālnastas institūtu, Dzīvokļa īpašuma likumā kā speciālajā regulējumā paredzot likumiskas reālnastas ieviešanu, kas darbotos kā dzīvokļa īpašuma katrreizējā īpašnieka pienākums regulāru naudas maksājumu veidā segt:
- dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus;
- izdevumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu;
- iemaksas dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka plānotās izmaiņas izstrādātas, lai aizsargātu dzīvokļu īpašnieku kopības, dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses un novērstu situācijas, kad dzīvokļu īpašnieki nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem un nepilda lojalitātes pienākumu pret dzīvokļu īpašnieku kopību – neveic iemaksas dzīvojamās mājas uzkrājumu fondā.
Proti, likumprojektā noteikts tiesību un pienākumu apjoms tām personām, kuras uzskatāmas par potenciālajiem dzīvokļa īpašuma ieguvējiem un uz kurām pēc dzīvokļa iegādes gulstas reālnasta.
Civillikuma 1260. pants noteic, ka “reālnasta ir uz nekustamu īpašumu gulošs pastāvīgs pienākums atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās”.
Tādējādi likumprojektā plānots papildināt Dzīvokļa īpašuma likumu ar 13.1 pantu, nosakot, ka:
- brīvprātīgas dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā uz dzīvokļa īpašnieka pienākumu segt pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī veikt iemaksas uzkrājumu fondā tiek nodibināta reālnasta un uz to ir attiecināmi Civillikuma noteikumi par reālnastām, ciktāl šis likums nenosaka citādi;
- reālnastas attiecībā uz pārvaldīšanas izdevumiem, maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem un iemaksām uzkrājumu fondā dzīvokļa īpašumam ir nodibinātas par labu tām personām, pret kurām dzīvokļa īpašniekam pastāv attiecīgā saistība (pienākumu dot izpildījumu naudā nenostiprina zemesgrāmatā);
- dzīvokļa īpašuma ieguvējs atbild par reālnastas parādiem, kas radušies ne agrāk kā gadu pirms dzīvokļa īpašuma iegādes (dzīvokļa īpašuma ieguvējs var izlietot pret reālnastas tiesīgo personu visas dzīvokļa īpašuma līdzšinējā īpašnieka ierunas);
- dzīvokļa īpašuma ieguvējs var prasīt atlīdzināt dzīvokļa īpašuma līdzšinējam īpašniekam reālnastas izpildījumu, kas dots reālnastas tiesīgajai personai, ja vien dzīvokļa īpašuma ieguvējs un dzīvokļa īpašuma atsavinātājs nav vienojušies citādi.
Šobrīd saskaņā ar normatīvajiem aktiem iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka parādi nav saistoši jaunajam īpašniekam, taču šī iemesla dēļ ir sarežģīti vai pat neiespējami atgūt parādu, kas izriet no pārvaldīšanas līguma vai kas pastāv uz pārvaldīšanas līguma pamata, teikts anotācijā.
Par laiku līdz dzīvokļa īpašuma pārejai dzīvokļa īpašuma ieguvēja īpašumā reālnastas tiesīgā persona varēs prasīt reālnastas izpildījumu dzīvokļa īpašuma ieguvējam, ja šī pāreja būs notikusi pēc 2024. gada 31. decembra, savukārt dzīvokļa īpašuma ieguvējs atbildēs par parādiem, kas radušies pēc 2024. gada 31. decembra.
Saskaņā ar likumprojektu plānotajām izmaiņām jāstājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
|
|
2025. gadā diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām, kas pilda dienestu Izraēlā un Ukrainā, piemaksu varēs noteikt līdz 100%
Saeima 14. novembrī nodeva izskatīšanai Ārlietu komisijā likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.
Likumprojekts paredz papildināt Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma Pārejas noteikumus ar jaunu punktu, nosakot, ka Ārlietu ministrija (ĀM) 2025. gadā diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), kuri pilda dienestu Latvijas vēstniecībā Ukrainā un Latvijas vēstniecībā Izraēlā, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (VPIADAL) 36. panta piekto daļu var noteikt piemaksu līdz 100% no to pabalstu apmēra, kuri šīm personām tiek izmaksāti atbilstoši VPIADAL 36. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktam:
- algas pabalsts par dienestu ārvalstī;
- pabalsts par laulātā uzturēšanos ārvalstī;
- pabalsts par bērnu uzturēšanos ārvalstī.
Šobrīd VPIADAL 36. panta piektā daļa noteic, ka diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonai (darbiniekam), kuru dienesta vietā apdraud karadarbība, vardarbība, nemieri vai dabas katastrofas, ĀM var noteikt piemaksu līdz 50% no to pabalstu apmēra, kuri šim diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonai (darbiniekam) tiek izmaksāti, un kompensēt zaudējumus, ko diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersona (darbinieks) cieta minēto apstākļu dēļ.
Anotācijā skaidrots, ka nodrošināt nepārtrauktu diplomātiskā un konsulārā dienesta darbību un klātbūtni valstīs, kurās izsludināts karastāvoklis un notiek karadarbība, lai spētu ātri reaģēt uz mainīgajiem notikumiem un aktuālo informāciju, ir nepieciešams gan Latvijas interešu pārstāvībai un stratēģisko mērķu īstenošanai, gan konsulārās palīdzības un atbalsta sniegšanai Latvijas valstspiederīgajiem, kuri atrodas attiecīgajās valstīs.
Ukrainā karastāvoklis ir izsludināts no 2022. gada 24. februāra, savukārt Izraēlā – no 2023. gada 7. oktobra.
“Diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem) un viņu ģimenes locekļiem nepārtraukti jābūt gataviem uz konflikta eskalāciju attiecīgajā valstī un kādā no tās reģioniem, kā arī uz tieša apdraudējuma iespējamību.
Šie darbinieki un viņu ģimenes locekļi pastāvīgi ir pakļauti paaugstinātiem stresa apstākļiem, kā arī nesamērīgam un konstantam dzīvības, veselības un drošības apdraudējumam,” teikts anotācijā.
Ievērojot iepriekš minēto, arvien komplicētāk ir nodrošināt pastāvīgu fizisku Latvijas pārstāvību šajās valstīs, jo darbinieki, izvērtējot visus iespējamos riskus un apdraudējumus, nevēlas tikt nosūtīti dienestā uz Ukrainu vai Izraēlu.
Kā skaidrots anotācijā, likumprojekts izstrādāts, lai tomēr veicinātu darbinieku izvēli doties dienestā uz šīm karadarbībā iesaistītajām valstīm, kurās tiek apdraudēta darbinieka un viņa ģimenes locekļu dzīvība, veselība un drošība, kā arī lai nodrošinātu atbilstošu atalgojumu, ņemot vērā apstākļus, kādos jāpilda dienests.
Tāpat anotācijā norādīts, ka rosinātā piemaksa līdz 100% no attiecīgo pabalstu apmēra būs terminēta uz vienu gadu, jo nav paredzams, vai un kad karastāvoklis un karadarbība Ukrainā uz Izraēlā tiks pārtraukta.
Plānots, ka papildu finansējums tiks nodrošināts no Ārlietu ministrijai piešķirtā budžeta.
Sagatavots likumprojekts administratīvo procedūru atvieglošanai, lai attīstītu pārrobežu atkrastes vēja enerģijas projektu (LIAA varēs veikt izpēti bez likumā noteiktās Ministru kabineta atļaujas vai licences)
Saeima 14. novembrī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”, kas paredz nodrošināt publiskai personai tiesības Ministru kabineta (MK) noteiktā atļaujas vai licences laukumā veikt izpēti bez Ministru kabineta atļaujas vai licences.
Šobrīd Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums noteic, ka publiska persona un privātpersona jūru izmanto atbilstoši attiecīgo darbības veidu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un šim likumam, ievērojot tā mērķus, vides aizsardzības principus, sabiedrības intereses, kā arī jūras telpisko plānojumu.
Vienlaikus likuma 19. panta otrās daļas 4. punkts paredz, ka MK atļauja vai licence ir nepieciešama arī tādām darbībām jūrā kā mākslīgo salu, būvju un iekārtu, t. sk. platformu un enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu, ierīkošanai, kā arī ar to saistītajai izpētei un būvju ekspluatācijai.
Likuma 19. pantu plānots papildināt ar 5.1 daļu, nosakot, ka 19. panta otrās daļas 4. punktā minēto izpēti noteiktajā atļaujas vai licences laukumā jūrā publiska persona savu funkciju vai uzdevumu ietvaros var veikt bez MK izsniegtas atļaujas vai licences jūras izmantošanai un netiks piemēroti šā panta trešās un piektās daļas nosacījumi.
Proti, šobrīd pirms MK izsniedz atļauju vai licenci jūras izmantošanai, tas ar ikreizēju rīkojumu nosaka konkrētu jūras teritoriju noteikto darbību veikšanai, savukārt tiesības izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā iegūst persona, kura uzvarējusi konkursā par tiesībām izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā.
Vienlaikus par šīs atļaujas vai licences izmantošanu attiecīgo darbību veikšanai jūras izmantotājam jāmaksā valsts pamatbudžetā ikgadēja valsts nodeva.
2022. gada 13. septembrī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) tika uzdots attīstīt atkrastes vēja parka ELWIND Latvijas puses atkrastes laukumu (ELWIND projekts) tiktāl, lai rīkotu izsoli ELWIND projekta potenciālā attīstītāja piesaistei.
ELWIND projekts ir kopīgs Latvijas un Igaunijas pārrobežu atkrastes vēja enerģijas projekts, kura mērķis ir palielināt reģiona enerģētisko neatkarību, sekmēt zaļās enerģijas ražošanu un uzlabot starpvalstu elektroenerģijas tīklu pieslēgumu.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parku paredzēts attīstīt Jūras telpiskā plānojuma E4 vēja parku izpētes zonā. Attīstības teritorija piekļaujas Pāvilostai (Dienvidkurzemes novads) un Ventspils novadam. Plānotā atkrastes jūras vēja parka lielums ir ~200 km2.
Tāpat anotācijā norādīts, ka šī ir pirmā reize, kad MK lēmis uzdot kādai no tiešās pārvaldes iestādēm izpildīt šādu uzdevumu, proti, sagatavot un īstenot atkrastes vēja parka projektu tiktāl, lai tiktu rīkota izsole un piesaistīts attīstītājs.
“Šī deleģējuma ietvaros LIAA nav piešķirta un potenciāli nav sagaidāma komerciāla interese iesaistīties tirgū. No vienas puses, iztrūkstot šādai interesei, LIAA nebūtu pamata saņemt atļauju vai licenci ELWIND projekta sagatavošanas darbu īstenošanai, no otras puses, likums aizliedz jebkādu darbību veikšanu jūrā, tostarp izpētes, bez atļaujas vai licences.
Vienlaikus, lai iegūtu nepieciešamos izpētes datus un mērījumus, LIAA izpētes ir nepieciešams gan organizēt, gan izpildīt jūrā, tādēļ MK atļauja vai licence LIAA tomēr ir vajadzīga, taču, ņemot vērā, ka MK konkrētā pienākuma izpildi ir deleģējis tieši LIAA, nav pamata rīkot likumā noteikto konkursu atļaujas vai licences piešķiršanai,” teikts anotācijā.
Tādējādi likumprojekta mērķis ir novērst regulējuma pretrunu un atvieglot administratīvās procedūras, kas ļaus LIAA veikt nepieciešamās izpētes MK noteiktā izpētes laukumā un attīstīt ELWIND projektu tiktāl, lai rīkotu izsoli attīstītāja piesaistei.
Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā definēs jēdzienu “likvidācijas vienība”
Saeima 14. novembrī nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”, kas izstrādāts, lai nacionālajā tiesību aktā transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīvu (ES) 2024/1174, ar ko attiecībā uz minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām dažiem aspektiem groza direktīvu 2014/59/ES un regulu (ES) Nr. 806/2014 (turpmāk – Direktīva 2024/1174).
Atbilstoši anotācijā norādītajam likumprojekta mērķis ir noteikt nacionālajā tiesību aktā likvidācijas vienībām piemērojamo režīmu saskaņā ar minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL) un iespēju noregulējuma iestādēm konsolidēti noteikt iekšējo MREL, t. sk. definējot jēdzienu “likvidācijas vienība”.
Likumprojektā noteikts, ka “likvidācijas vienība” ir “juridiska persona, kura veic komercdarbību Eiropas Savienībā un attiecībā uz kuru grupas noregulējuma plānā vai – attiecībā uz vienībām, kas neietilpst grupā, – noregulējuma plānā ir paredzēts, ka vienību likvidē saskaņā ar maksātnespējas procesu, vai noregulējamās grupas vienība, kas pati nav noregulējamā vienība un attiecībā uz kuru grupas noregulējuma plānā nav paredzēts īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības”.
Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija, kas vienlaikus lūgusi to atzīt par steidzamu.
Direktīva 2024/1174 ES Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta 2024. gada 22. aprīlī ar transponēšanas nosacījumu, ka dalībvalstis līdz 2024. gada 13. novembrim (6 mēnešu laikā) pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas 2024/1174 1. panta prasības par likvidācijas vienībām.
“Tādējādi nekavējoties nepieciešams transponēt nacionālajā tiesību aktā Direktīvu 2024/1174, lai novērstu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas valsts starptautiskās un finanšu intereses, ja tā netiek transponēta minētajā termiņā,” teikts anotācijā.
