TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Oskars Rekšņa
LV portāls
03. martā, 2022
Lasīšanai: 11 minūtes
4
4

Kas ir E-pierādījumu jeb e-Evidence platforma

LV portāla infografika

Viens no Eiropas Komisijas (EK) darba virzieniem ir koplietošanas risinājumi, lai starp ES dalībvalstīm varētu īstenot ciešāku sadarbību dažādās jomās. Viena no šādām sadarbības jomām ir arī noziegumu izmeklēšana, tiesvedības procesi. Sarunā ar LV portālu Tiesu administrācijas Informācijas sistēmu un tehnoloģiju departamenta direktores vietnieks Jorens Liopa stāsta par to, kas ir E-pierādījumu jeb e-Evidence platforma, kas drīzumā lietotājiem tiks nodota darbības uzsākšanai. Kā vieni no pirmajiem veiksmīgajiem testiem platformā Eiropas izmeklēšanas rīkojuma un tiesiskās palīdzības lūguma saņemšanā tika veikti sadarbībā ar Spāniju.

īsumā
  • Platformas mērķis ir nodrošināt programmatūru pierādījumu apmaiņai elektroniski drošā veidā starp ES dalībvalstīm saskaņā ar tiesību normām, kas reglamentē Eiropas izmeklēšanas rīkojumu (EIR) un Tiesiskās palīdzības lūgumu (TPL) apriti.
  • Līdz šim starp ES dalībvalstīm nav bijusi vienota prakse dokumentu un procesuālo darbību apritē. Piemēram, ES dalībvalstis izmanto diplomātisko pastu, pasta sūtījumu vai e-pastu, vai arī citu elektronisku, tomēr mazāk drošu risinājumu nepieciešamo jautājumu saziņai.
  • Igaunija bija izvēlējusies šo risinājumu integrēt savā sistēmā. Pašlaik vēl norisinās integrācijas process, taču patlaban tiek strādāts, lai izveidotu veiksmīgāko risinājumu.
  • E-pierādījumu platformas izstrāde sākotnēji kā programmatūra bijusi Eiropas Komisijas kompetencē, kā arī EK to ir finansējusi.

Platformas mērķis ir nodrošināt programmatūru pierādījumu apmaiņai elektroniski drošā veidā starp ES dalībvalstīm saskaņā ar tiesību normām, kas reglamentē Eiropas izmeklēšanas rīkojumu (EIR) un Tiesiskās palīdzības lūgumu (TPL) apriti.

E-pierādījumu platforma ir paredzēta starptautiskai sadarbībai krimināltiesiskajā jomā, konkrēti EIR un TPL.

Pirmās aktivitātes tika aizsāktas jau 2017./2018. gadā, kad arī Latvija aktīvi piedalījās EK darba grupās, kas saistītas ar tiesiskumu. Liopa skaidro, ka sistēmas izveidē kopā ar EK strādāja arī Latvija, kā asociētie partneri darbojoties dažādos saistītajos projektos, apliecinot Latvijas pieredzi un augsto pozīciju digitalizācijas jomā starp ES dalībvalstīm.

Sistēmas lietotāji būs krimināltiesiskās sadarbības kompetentās iestādes (Ģenerālprokuratūra, Tieslietu ministrija, Valsts policija).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 875.2 pantu Latvijas kompetentās iestādes un izpildes iestādes EIR izskatīšanai, pārbaudei, atzīšanai un izpildei ir:

  • pirmstiesas procesā EIR izskata un atzīst Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai – arī Valsts policija;
  • pēc lietas nodošanas tiesai EIR izskata un pārbauda Tieslietu ministrija, bet lēmumu par atzīšanu un izpildi pieņem tiesa;
  • izpildes iestāde Latvijā ir jebkura izmeklēšanas iestāde, prokuratūras struktūrvienība vai tiesa, kurai Latvijas kompetentā iestāde uzdevusi izpildīt EIR.

Savukārt TPL apritē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 846. pantu Latvijas kompetentās iestādes ir:

  • pirmstiesas procesa laikā – Ģenerālprokuratūra; bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai kompetentā iestāde ārvalsts lūguma izskatīšanā ir arī Valsts policija;
  • iztiesāšanas laikā vai pēc sprieduma spēkā stāšanās – Tieslietu ministrija.

Turklāt pēc ES dalībvalstu ierosinājumiem un prakses EK izstrādā E-pierādījumu platformas programmatūras papildinājumus, nodrošinot E-pierādījumu platformu lietošanu arī citām iestādēm, kuras Latvijā ir minētas Kriminālprocesa likuma 386. pantā kā izmeklēšanas iestādes.

Pašlaik Latvijā risinājums ir jau ieviests tādā vidē, kāds tas būs pieejams lietotājam. Šobrīd ar citām iesaistītajām pusēm tiek veikti testi. Šobrīd ar risinājuma ieviešanu vistālāk tikusi: Latvija, Vācija, Spānija un Portugāle. “Ar šīm valstīm ir veikta testu dokumenta saņemšana un nosūtīšana,” akcentē Liopa.

Plānā ir paredzēts, ka šīgada pavasarī starp dalībvalstīm arī praktiski varētu nosūtīt dokumentus EK izstrādātajā risinājumā.

Kas ir e-pierādījums? Kādi pierādījumi vietnē būs atrodami?

Tie ir dati, ziņas vai izmeklēšanas pasākumi un procesuālās darbības, kuru rezultātā iespējams ātrāk un efektīvāk iegūt pierādījumus. Piemēram, meklēšana, nopratināšana, dokumentu nodošana, informācija par bankas un citiem finanšu kontiem, sakaru līdzekļu kontrole, personas novērošana, telesakaru pārtveršana, skaidro Liopa.

Kādi ir ieguvumi no šāda portāla izveidošanas?

Ieviešot EK izstrādāto E-pierādījumu platformu, ES dalībvalstīm tiks nodrošināts vienots, elektronisks, drošs, ātrāks saziņas veids. Tādējādi tiecoties uz vienotu ES mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Galvenais ieguvums ir efektivitātes uzlabošana procesuālo darbību veikšanai starp procesā iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm starptautiskajā sadarbībā krimināltiesību jomā.

Kādas bija līdzšinējās problēmas, kuras mudināja ieviest šādu portālu?

Līdz šim starp ES dalībvalstīm nav vienotas prakses dokumentu un procesuālo darbību apritē. Piemēram, ES dalībvalstis izmanto diplomātisko pastu, pasta sūtījumu vai e-pastu, vai arī citu elektronisku, tomēr mazāk drošu risinājumu saziņai nepieciešamajos jautājumos. Šāda veida informācijas aprite ir pakļauta drošības, konfidencialitātes un procesa operativitātes riskiem. Ņemot vērā ES dalībvalstu skaitu, jāvērš uzmanība uz katras dalībvalsts IT attīstības līmeni, sistēmas drošības jautājumiem, nacionālo regulējumu, iekšējo dokumentu apriti un procesuālajām darbībām. Latvijā E-pierādījumu platforma sākotnēji tiks izmantota kā alternatīvs saziņas kanāls esošajiem dokumentu apmaiņas kanāliem, kādi jau līdz šim pastāvējuši papīra formātā un citos vienkāršotos elektroniskās saziņas kanālos, bet E-pierādījumu platformu var izmantot saziņai un noteiktu pierādījumu apmaiņai drošā veidā, to aprite elektroniskā veidā ir ērtāka un ātrāka.

Eiropas Komisija jau šobrīd ir uzsākusi iniciatīvu arī pie šāda veida risinājuma izstrādes un ieviešanas ne tikai krimināltiesiskajā sadarbībā, bet arī pārrobežu sadarbībā civilprocesā.

Šobrīd arī Eiropas Padomē ir uzsāktas diskusijas par līdzīgas sistēmas izveidi starp tās dalībvalstīm, apliecinot vienota risinājuma aktualitāti un nepieciešamību plašākā mērogā.

Kā notiks citu valstu iesaiste?

Katra ES dalībvalsts savā IT infrastruktūrā izmitinās E-pierādījumu platformu, un atbilstoši nacionālajā regulējumā noteiktajam kompetento iestāžu darbinieki būs sistēmas lietotāji. Saskaņā ar starptautiskajām un nacionālajām tiesību normām lietotāji izmantos platformu noteiktu dokumentu aizpildīšanai un saziņai ar citu dalībvalsti.

Kādas ir izmaksas?

E-pierādījumu platformas izstrāde sākotnēji kā programmatūra bijusi Eiropas Komisijas kompetencē, kā arī EK to ir finansējusi, bet Tiesu administrācija no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 30. novembrim īstenoja Eiropas Komisijas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) programmas telekomunikāciju jomā “Eiropas e-Tiesiskuma portāls” projektu Nr. CET-TC-2018-4 “E-pierādījumu platformas izstrāde”.

Projekta mērķis – nacionālajā infrastruktūrā uzstādīt un sagatavot, kā arī pielāgot Eiropas Komisijas izstrādāto E-pierādījumu platformas jeb e-Evidence portāla programmatūru pierādījumu apmaiņai elektroniski drošā veidā starp Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm kriminālprocesā. Kopējais projekta finansējums ir 221 276,00 eiro, no tiem 75% ir ārvalstu finanšu līdzekļi.

Pēc uzstādīšanas un pielāgošanas, projekta īstenošanas Tiesu administrācija ar Tiesu namu aģentūru kā tieslietu resora infrastruktūras uzturētāju turpina darbu pie E-pierādījumu platformas ieviešanas sadarbībā ar Eiropas Komisiju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, veicot testus datu apmaiņai starp integrētajām starpvalstu sistēmām. Šobrīd testi tiek veikti produkcijas vidē ar dalībvalstīm, kuras, tāpat kā Latvija, ir sagatavojušas visu nepieciešamo E-pierādījumu platformas nodošanai lietotājiem.

Kā citām valstīm sokas ar risinājuma ieviešanu?

Liopa skaidro, ka katrai valstij ir nedaudz atšķirīga stratēģija šajā jautājumā. Piemēram, Igaunija bija izvēlējusies šo risinājumu integrēt savā sistēmā. Pašlaik vēl norisinās integrācijas process, taču patlaban tiek strādāts, lai izveidotu veiksmīgāko risinājumu.

“Valstīm bija atšķirīgi panākumi. Dažām testi nav bijuši veiksmīgi, savukārt, piemēram, Beļģijai, Luksemburgai, savstarpējās sadarbības īstenošanā un tehnisko risinājumu ieviešanā ir veicies samērā labi,” saka Liopa.

Vai tiek apzināti riski? Vai sistēma ir gana droša?

“Drošības prasības tiek ievērotas, kā arī praktiski pārbaudītas. Katrai dalībvalstij ir savas prasības, kuras jāievēro. Drošības pakāpes, autentifikācijas prasības dažādām personām,” norāda Liopa.

Viņš piebilst, ka arī infrastruktūrai, uz kuras izvietota platforma, tiek veiktas pārbaudes. Tāpat, rūpējoties par drošību, tiek ņemti vērā arī Eiropas Komisijas nosacījumi, tiek sniegts atbalsts, ja tāds ir nepieciešams.

Kad platformu varētu izmantot pilnvērtīgi?

“Tas ir atkarīgs arī no pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras īsteno šo projektu. Aprīlis un maijs – brīdis, kad šo sistēmu varētu lietot praktiķi, sadarbojoties ar Vāciju,” pauž Liopa.

Drīzumā platformu pilnvērtīgi varētu sākt lietot, arī sadarbojoties ar Austriju, Portugāli un Spāniju.

“Iespējams, ir labi, ka sākotnēji tas tiek darīts ar konkrētām valstīm, atstrādāts pakāpenisks ieviešanas process. Katrai nākamajai valstij, sākot izmantot platformu, jau būtu vieglāk. Tas ir atkarīgs arī no Eiropas Komisijas,” skaidro Liopa.

Liopa stāsta, ka pašlaik praktiķiem, kuri ir izmēģinājuši platformu, ir dažādas atsauksmes. “Tā ir jauna, atsevišķa sistēma, ne visu var nosūtīt un saņemt, ir ierobežojumi,” viņš saka.

Vienlaikus iesaistītajām iestādēm gaidāmas vēl detalizētākas apmācības, lai sistēmu, līdz ar jaunu dalībvalstu pievienošanos platformas darbībai, varētu pilnvērtīgi izmantot.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU