TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
04. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 19 minūtes
2
2

Apkopotas Senāta atziņas par kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā CSN cietušajiem. Nedēļa tieslietās

FOTO: Paula Čurkste, LETA

“Nedēļa tieslietās” ir LV portāla apkopojums par aktuālajām norisēm tieslietu nozarē.

īsumā
  • Publicēts Senāta tiesu prakses atziņu apkopojums par to, kā kriminālprocesā izlemt jautājumu par kaitējuma kompensāciju ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem. Plašāk >>
  • Krimināllietu departaments atstājis negrozītu spriedumu krimināllietā apsūdzībā par nereģistrētas uzņēmējdarbības veikšanu (nekustamo īpašumu tirdzniecība). Valsts labā tiek piedzīta 284 998,78 eiro kaitējuma kompensācija.  Plašāk >>
  • Senāts atceļ Administratīvās apgabaltiesas spriedumu Volkswagen markas automašīnu izplatīšanas karteļa lietā, ar ko iepriekš tika atcelts Konkurences padomes lēmums.  Plašāk >>
  • Satversmes tiesa ierosinājusi lietu pēc krimināllietā apsūdzētā Aivara Lemberga pieteikuma, kurā tiek apstrīdēti Kriminālprocesa likumā noteiktie termiņi apelācijas sūdzības iesniegšanai īpaši sarežģītā un apjomīgā kriminālprocesā.  Plašāk >>
  • Noziedzības novēršanas padomes sēdē nolemts piešķirt finanšu līdzekļus no “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonda” dažādu valsts institūciju pasākumu īstenošanai, kas vērsti uz finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanu.  Plašāk >>
  • Ieslodzījuma vietu pārvalde ir izstrādājusi informatīvu materiālu-bukletu, vienuviet apkopojot informāciju par normatīvo regulējumu un atbalsta iespējām ieslodzīto personu ģimenēm.  Plašāk >>
  • Salīdzinot ar 2018. gada rādītājiem, iedzīvotāji labāk izprot ieslodzījuma vietu darba specifiku un ieguldījumu ieslodzīto personu resocializācijas procesā.  Plašāk >>
  • Saeimā galīgajā lasījumā pieņemts jauns piespiedu nomas regulējums, nosakot vienotu kārtību tiesiskām attiecībām starp mājokļa un zemes īpašniekiem, ja tie atrodas dalītajā īpašumā.  Plašāk >>
  • Lobēšanas regulējuma nepieciešamība Latvijā – šādai tēmai veltīts jaunais žurnāla “Jurista Vārds” tematiskais numurs.  Plašāk >>

Senāta atziņas par kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem

Augstākās tiesas mājaslapā publicēts Senāta tiesu prakses atziņu apkopojums “Kaitējuma kompensācijas cietušajam noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, izlemšana kriminālprocesā”.

Senāts atzīst, ka kriminālprocesā no vainīgā var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu vai kuri pārsniedz šajā likumā un saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic.

Kaitējuma kompensācijas saņemšanas kārtības regulējums cietušajiem, kas par tādiem atzīti noziedzīgajā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, būtiski atšķiras no vispārējās Kriminālprocesa likumā noteiktās kārtības, jo šajos gadījumos kaitējuma kompensācijas veidu, apmēru un saņemšanas kārtību regulē arī speciālais likums – Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums – un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi.

Tiesu prakses apkopojumā ietverti Senāta nolēmumi, kas pieņemti 2020. un 2021. gadā (līdz augustam, kad sagatavots apkopojums). Tiesu prakse var attīstīties, tādēļ katra apkopojumā paustā atziņa vienmēr ir aplūkojama kopsakarā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, uzsver Augstākā tiesa.

Senāts atceļ Administratīvās apgabaltiesas spriedumu Volkswagen markas automašīnu izplatīšanas karteļa lietā

Latvijas Republikas Senāts 23. septembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu Volkswagen markas automašīnu izplatīšanas tīkla dalībnieku karteļa lietā, ar kuru 2018. gadā tika atcelts Konkurences padomes konstatētais pārkāpums un piemērotais naudas sods SIA “Moller Auto Latvia” un SE “Moller Baltic Import”, kā arī piemērotais naudas sods SIA “Moller Auto Ventspils” un SIA “Moller Auto Krasta”.

Senāts nosprieda, ka administratīvās tiesas secinājumi nav pietiekami pamatoti, lai atceltu Konkurences padomes lēmumu, tāpēc lēma, ka lieta ir nosūtāma atkārtotai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Senāts nepiekrita Apgabaltiesas apsvērumiem par Volkswagen izplatīšanas tīkla dalībnieku aizliegtās vienošanās sadalīšanu trīs dažādās un autonomi novērtējamās vienošanās. Senāts skaidroja, ka dīleru vienošanās par cenu vai aizsega piedāvājuma iesniegšanu principiāli neatšķiras no situācijas, ja kāds dīlers vienošanās rezultātā konkursā rīkojas pasīvi un savu konkurējošo piedāvājumu neiesniedz. Šāda rīcība var raksturot aizliegtās vienošanās dažādās izpausmes, pielāgojoties konkrētā iepirkuma specifikai, tomēr nav pietiekams pamats, lai dīleru darbības tālāk dalītu atsevišķās vienošanās.

Senāts arī atzina, ka aizliegtas vienošanās pārbaude Apgabaltiesas procesā nav notikusi procesuāli taisnīgā veidā pret iestādi. Senāts skaidroja, ka tiesas procesā nereti veidojas loģiska un secīga saspēle starp abu pušu apgalvojumiem un iebildumiem. Uzsākot jaunu apstākļu loka noskaidrošanu, lai pārbaudītu pieteicēja iebildumu pamatojumu, tiesa nevar ierobežot iespēju iestādei sniegt jaunus argumentus un pierādījumus lēmumā ietvertā pamatojuma pareizības pārbaudei.

Senāta spriedums nav pārsūdzams, un lieta ir nosūtīta jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai.

Stājies spēkā notiesājošs spriedums un kaitējuma kompensācijas piedziņa lietā par nereģistrētas uzņēmējdarbības veikšanu

Senāta Krimināllietu departaments atstājis negrozītu Vidzemes apgabaltiesas spriedumu krimināllietā apsūdzībā par nereģistrētas uzņēmējdarbības veikšanu, kas izpaudās kā nekustamo īpašumu tirdzniecība, radot būtisku kaitējumu valstij. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu celtajā apsūdzībā un no apsūdzētā valsts labā piedzīta 284 998,78 eiro kaitējuma kompensācija.

Senāts lēmumā norāda, ka apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka apsūdzētais ir veicis uzņēmējdarbību un viņam bija pienākums to reģistrēt VID. Apsūdzētā noziedzīgā rīcība, veicot uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas, kuras nepieciešamību noteic likums, ir tiešā cēloniskā sakarā ar valstij nodarītajiem zaudējumiem, jo apsūdzētais nav nomaksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli no savas saimnieciskās darbības rezultātā gūtajiem ienākumiem.

Iepriekš Senāts lietu skatīja šī gada janvārī, kad atcēla Zemgales apgabaltiesas lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai. Toreiz Senāts atzina par nepamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka ar spēkā stājušos nolēmumu administratīvajā procesā apsūdzētais jau ir sodīts par tām pašām darbībām, kuru izdarīšanā viņš ir apsūdzēts kriminālprocesā. Senāts atzina, ka apstākļi, uz kuriem pamatota kriminālsoda piemērošana saskaņā ar Krimināllikuma 207. panta otro daļu (“Uzņēmējdarbība bez reģistrēšanas un bez atļaujas (licences)”) un soda naudas piemērošana saskaņā ar likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 34. panta otrās daļas 3. punktu (“Atbildība par saimnieciskās darbības veikšanu, nereģistrējoties kā nodokļu maksātājam, un citiem nodokļu pārkāpumiem”), ir savstarpēji nošķirami laikā un telpā, līdz ar to abu šo sodu piemērošana nerada dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpumu. Izskatot lietu atkārtoti apelācijas kārtībā, Vidzemes apgabaltiesa Senāta norādes ņēmusi vērā.

Apelācijas instances tiesa, konstatējot citus faktiskos apstākļus un ievērojot, ka apsūdzētais netiks pakļauts dubultai piedziņai, pamatoti atzina, ka no apsūdzētā piedzenama kaitējuma kompensācija par nenomaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli valsts labā, piedziņu vēršot uz kriminālprocesā arestētiem apsūdzētā naudas līdzekļiem.

Satversmes tiesā ierosināta lieta par normām, kas nosaka apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņu kriminālprocesā

Satversmes tiesas 4. kolēģija 2021. gada 27. septembrī ierosināja lietu “Par Kriminālprocesa likuma 529. panta pirmās daļas 3.1 punkta un 550. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”.

Satversmes 92. pants nosaka: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.”

Lieta ierosināta pēc Aivara Lemberga pieteikuma.

Pieteikuma iesniedzējs ir apsūdzētais krimināllietā. Pirmās instances tiesa pieņēma notiesājošu spriedumu, par kuru pieteikuma iesniedzējs un viņa pārstāvji iesniedza apelācijas sūdzības.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka konkrētā krimināllieta ir ļoti apjomīga un ļoti apjomīgs ir arī pirmās instances tiesas spriedums. Savukārt apstrīdētās normas paredzot, ka termiņš pirmās instances tiesas sprieduma pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir desmit dienas, bet īpaši sarežģītā un apjomīgā kriminālprocesā tiesa varot pagarināt šo termiņu vienīgi līdz divdesmit dienām.

Šāds termiņš neesot pietiekams, lai sagatavotu kvalitatīvu apelācijas sūdzību un efektīvi pārsūdzētu sevišķi sarežģītā un apjomīgā kriminālprocesā pieņemtu pirmās instances tiesas spriedumu. Lai gan Pieteikuma iesniedzējs un viņa aizstāvji konkrētajā gadījumā iesniedza apelācijas sūdzības pirmās instances tiesas spriedumā norādītajā termiņā, tomēr to sastādīšana bijusi apgrūtināta un vēlāk viņi iesnieguši arī apelācijas sūdzību papildinājumus. Tādējādi konkrētajā gadījumā ar apstrīdētajām normām esot pārkāptas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2021. gada 29. novembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Noziedzības novēršanas padome piešķir finansējumu ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanai

30. septembrī notika Noziedzības novēršanas padomes sēde, kurā nolēma piešķirt finanšu līdzekļus no “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonda” 2 391 149 eiro apmērā dažādu valsts institūciju pasākumu īstenošanai, kas vērsti uz finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanu.

Padomes lēma no konfiskācijas fonda finanšu līdzekļus piešķirt šādām institūcijām:

  1. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, lai paplašinātu biroja izmeklēšanas darbības un uzlabotu, paātrinātu informācijas apmaiņu, kā arī veicinātu izmeklēšanas sadarbību ar partnerdienestiem.
  2. Finanšu ministrijai operatīvo pasākumu un speciālās izmeklēšanas darbību kapacitātes un kvalitātes palielināšanai un stiprināšanai, lai stiprinātu un paplašinātu darba funkciju izpildi.
  3. Iekšlietu ministrijai materiāltehniskajam nodrošinājumam datu iegūšanas un trieciena kvalitātei, lai ekonomisko noziegumu atklāšanā iegūtu savlaicīgu, augstas kvalitātes informāciju un pierādījumus.
  4. Labklājības ministrijai pilotprojekta īstenošanai – “Virtuālās realitātes terapija pusaudžiem, kuri ir izdarījuši likumpārkāpumus vai cietuši noziedzīgos nodarījumos”. Ar projekta palīdzību plānots mazināt mentālās veselības traucējumus pusaudžiem, nodrošinot pusaudžiem piekļuvi virtuālās realitātes terapijai.
  5. Tieslietu ministrijai tiesas sēžu zāļu aprīkošanai ar tehniskajiem rīkiem, elektronisko lietas materiālu attēlošanai krimināllietās un lietās, kas saistītas ar noziedzīgi iegūto līdzekļu noziegumu izskatīšanu tiesas sēdēs klātienē un attālināti, lai nodrošinātu noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas noziegumu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu, kā arī citu kriminālprocesu ātrāku caurskatīšanu.
  6. Veselības ministrijai, lai uzturētu un pilnveidotu Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra tehnoloģisko nodrošinājumu bioloģiski seroloģiskās un DNS izpētes, kā arī tiesu toksikoloģisko izpēšu realizācijai noziedzīgos nodarījumos cietušo un aizdomās turēto personu tiesu medicīnisko ekspertīžu veikšanā, lai novērstu darba pilnīgu apstāšanos atsevišķos tehnoloģiskos posmos, jo centra struktūrvienību aprīkojums un iekārtas, kas tiek izmantotas tiesu medicīnisko ekspertīžu veikšanai, ir jau daļēji vai pilnībā nolietotas.
  7. Latvijas Republikas prokuratūrai, lai stiprinātu kapacitāti finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanas veicināšanai, lai veicinātu ātru, efektīvu un sekmīgu izmeklēšanu, kas vērsta uz efektīvu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Plašāk Tieslietu ministrijas informācijā: Noziedzības novēršanas padome piešķir finansējumu ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanai

Izstrādāts praktisks informatīvs materiāls ieslodzīto ģimenes locekļiem

Ieslodzījuma vietu pārvalde ir izstrādājusi informatīvu materiālu-bukletu ar mērķi vienuviet apkopot informāciju par normatīvo regulējumu un atbalsta iespējām ieslodzīto personu ģimenēm.

Buklets skaidro praktiskos aspektus, kā tuvinieki var pārvarēt psiholoģiskās problēmas ģimenē un kā veidot pareizu izpratni par ģimenes locekļu atbalsta nozīmi gan laikā, kad tuvinieks atrodas ieslodzījumā, gan arī pēc ieslodzījuma, lai palīdzētu viņam iekļauties sabiedrībā.

Bukletā ir iekļauta informācija par psihologu konsultācijām, kuras bez maksas ir pieejamas ieslodzīto radiniekiem. Tās ir konfidenciālas un pieejamas visā Latvijā. Konsultāciju skaits tiek noteikts atbilstoši risināmo problēmu smagumam.

Tāpat bukletā ir norādīti iespējamie saziņas veidi ar ieslodzīto (saziņas nosacījumi ir noteikti Soda izpildes kodeksā), kā arī saraksts ar primāri risināmiem sociālajiem jautājumiem.

Pieaug iedzīvotāju un darba devēju izpratne un atbalsts bijušo ieslodzīto integrācijai sabiedrībā

Kā liecina šā gada augustā pētījuma aģentūras “Norstat” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, salīdzinot ar 2018. gada rādītājiem, iedzīvotāji labāk izprot ieslodzījuma vietu darba specifiku un ieguldījumu ieslodzīto personu resocializācijas procesā. Piemēram, ja 2018. gadā 22% aptaujāto norādīja, ka Latvijas cietumu sistēma palīdz ieslodzītajiem mainīt savu uzvedību un laboties, tad šogad veiktajā aptaujā šim uzskatam pievienojas jau 34% aptaujāto.

Savukārt Latvijas uzņēmēju aptaujā 88% uzņēmēju norāda, ka iespēja strādāt ieslodzījuma laikā un pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas, kā arī iespēja mācīties, ir ļoti būtiski faktori, lai bijušie ieslodzītie veiksmīgi atgrieztos sabiedrībā un vairs nenostātos uz noziedzības ceļa. Vienlaikus dot darbu bijušajiem ieslodzītajiem būtu gatavi vien 27% uzņēmēju.

Tāpat ir audzis arī to iedzīvotāju skaits, kas piekrīt viedoklim, ka cietumu sistēma palīdz ieslodzītajiem sagatavoties iziešanai no cietuma. Ja 2018. gadā tā domāja 17,5%, tad šogad – jau 29% aptaujāto. Uzskatam, ka cietumu sistēma palīdz ieslodzītajiem iegūt dzīvei sabiedrībā nepieciešamas un noderīgas prasmes pievienojas 34% iedzīvotāju, kas ir par 8% vairāk, nekā 2018. gadā.

Pētījums atklāj, ka kopumā 71% iedzīvotāju uzskata, ka cilvēks, kurš vienu reizi ir izdarījis noziegumu, spēj laboties, savukārt 29% aptaujāto nepiekrīt šim apgalvojumam. Cita aina atklājas, vērtējot cilvēkus, kas noziegumus izdarījuši atkārtoti. Viņu spējas laboties pozitīvi vērtē tikai 18% aptaujāto, bet skeptiski ir 82% respondentu.

Sākums piespiedu nomas reformai

30. septembrī Tieslietu ministrijas rosinātā piespiedu nomas reforma guva Saeimas atbalstu galīgajā lasījumā. Saeimā pieņemtais likums paredz mainīt līdzšinējo piespiedu nomas regulējumu, nosakot vienotu kārtību tiesiskām attiecībām starp mājokļa un zemes īpašniekiem, ja tie atrodas dalītajā īpašumā.

Lai turpmāk vienkāršotu dalītā īpašuma iesaistīto pušu attiecības, grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” paredz:  

noteikt fiksētu zemes lietošanas maksas apmēru 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības visiem piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem;  

regulēt pušu attiecības, lai izslēgtu nepieciešamību pusēm slēgt līgumus par zemes lietošanu un maksu vai meklēt vienošanos tiesas ceļā;  

trīs gadu noilgumu prasījumiem par zemes lietošanas maksas samaksu;  

esošo attiecību, tai skaitā ar tiesas spriedumu regulēto attiecību, pāreju uz jauno regulējumu, novēršot, ka identiskos gadījumos attiecības tiek regulētas dažādi.

Žurnāla “Jurista Vārds” tematiskais numurs veltīts lobēšanas regulējuma problemātikai

Lobēšanas regulējuma nepieciešamība Latvijā – šādai tēmai veltīts jaunais žurnāla “Jurista Vārds” tematiskais numurs. 28. septembra žurnālā autori aplūko tādus jautājumus kā iespējamie risinājumi lobēšanas tiesiskajam regulējumam Saeimā, lobisma regulējuma attiecināšana uz pašvaldībām, lobēšanas atklātība Eiropas Savienības politikas nacionālajā līmenī u. c.

Viss žurnāla “Jurista Vārda” 2021. gada 28. septembra laidiens elektroniski pieejams šeit

“Situācijā, kad lobēšanas darbības ir caurskatāmas, tas ir leģitīms veids dažādām interešu grupām iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Savukārt, ja lobēšanas aktivitātes nav reglamentētas un tās nav caurskatāmas, kā arī netiek izprasta atšķirība starp lobēšanu un tirgošanos ar ietekmi, par kuru paredzēta kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 326.1 pantu, var izveidoties situācija, ka kādam tiek piešķirta privileģēta pieeja un/vai arī kāds var tikt izslēgts no lēmumu pieņemšanas procesa,” norāda tematiskā laidiena redaktore Viktorija Soņeca.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU