Tiesnešu aptaujas rezultāti. Nedēļa tieslietās

Rezultāti tiesnešu aptaujai par tiesu sistēmas neatkarību

10. maijā plašākai sabiedrībai tika prezentēti rezultāti Latvijas tiesnešu aptaujai par neatkarību savā profesionālajā darbībā un tiesu sistēmā kopumā. Tie uzrāda samērā augstu neatkarības pašvērtējumu: Latvijas tiesu sistēmas neatkarību tiesneši novērtē ar 6,95 ballēm, bet savu kā tiesneša neatkarību augstāk – ar 8,24 ballēm 10 ballu sistēmā.

Prezentējot pētījumu Tieslietu padomē un preses konferencē, viena no pētījuma autorēm1 Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju nodaļas vadošā pētniece Aivita Putniņa norādīja: lai arī kopumā situācija ir novērtēta kā laba, tiesneši nejūtas droši. Drošību apdraud gan iekšēji organizatoriski faktori – hierarhiskas attiecības starp instancēm un tiesnešiem pašiem –, gan ārēji faktori.

Pētnieku galvenie secinājumi

• Kopumā pētījums uzrāda gana augstu tiesu sistēmas neatkarības pašvērtējumu.

Gan atbilžu dalījums, gan neatkarības vērtējums tiesu sistēmas, konkrētas tiesas un paša tiesneša līmeņos rāda, ka Latvijas tiesneši savas individuālās neatkarības situāciju vērtē augstāk nekā kolektīvo. Atbilžu dalījumā vērojamas būtiskas atšķirības starp tiesu instancēm dažādos ar tiesu neatkarību saistītos aspektos. Jo augstāka tiesas instance, jo augstāks ir neatkarības pašvērtējums visos jautājumu līmeņos. Tiesu priekšsēdētāju pozīcija ļauj optimistiskāk vērtēt situāciju.

• Tiesnešu pašu vērtējumā savstarpējais atbalsts tiesnešu vidū ir nepietiekams.

No vienas puses, tiesneši redz savas pārstāvniecības trūkumus un viedokļa neņemšanu vērā, veidojot tiesu sistēmas politisko un tiesisko ietvaru. No otras puses, tiesnešu pašu vidē atbalsts nav pietiekams. Visai liels īpatsvars respondentu atzīst tiesnešu pašpārvaldes institūciju, piemēram, Ētikas komisijas, lomu, savukārt īpaši zemākas instances tiesneši vēlētos sadarbību paplašināt, saņemot atbalstu no augstākas instances tiesas tiesnešiem.

• Satraucoši, ka gana augsti rādītāji ir tiesnešu uztvertajam neatkarības apdraudējumam.

Tas, pēc pētnieku domām, liecina, ka tiesneši nejūtas droši, lai gan kopumā situācija ir novērtēta kā laba. Drošību apdraud gan iekšēji organizatoriski faktori – hierarhiskas attiecības starp instancēm un tiesnešiem pašiem –, gan ārēji faktori.

Avots: Latvijas tiesnešu aptauja par neatkarību, 2021

LV portāla infografika

• Tiesneši joprojām ir satraukti par mediju ietekmi.

Tā izpaužas gan medijos paustajā vēstī, kuru tiesneši nereti uztver kā spiedienu, gan tiesnešu vēl joprojām nedrošajā komunikācijā ar medijiem. Visaugstākais mediju un sabiedrības spiediens jūtams pirmās instances tiesās. Jo zemākas instances tiesa, jo vairāk šim spiedienam pievienojas dažādi ar pašas tiesu hierarhiju saistīti faktori – darba rezultātu izvērtējums, sprieduma pārskatīšana augstākā instancē, norādījumi no tiesas priekšsēdētāja, iespējama disciplināratbildība.

• Jaunāka gadagājuma un zemāka stāža tiesneši ir biežāk pakļauti gan ārējam, gan iekšējam spiedienam.

Vienlaikus jaunākie tiesneši ir atvērtāki mācībām, kvalifikācijas paaugstināšanai un praktiskiem treniņiem, piemēram, darbam ar medijiem.

• Pētījums uzrāda visai augstu politiskās ietekmes klātbūtni

Politiskā ietekme visbiežāk izpaudusies tieši tieslietu ministra vai/un ministrijas izdarītajā spiedienā. Tiesnešus uztrauc arī lietas dalībnieku spiediens un citu tiesībsargājošo iestāžu darba kvalitāte, kas ietekmē tiesnešu darbu.

Apkopotas būtiskākās konkurences tiesību piemērošanas aktualitātes Latvijā 2020. gadā

Konkurences padome (KP) jaunākajā publiskajā pārskatā apkopojusi 2020. gada būtiskākos iestādes darba rezultātus un aktualitātes konkurences tiesību piemērošanā Latvijā.

2020. gadā uzņēmumi, kas sodīti par konkurences tiesību pārkāpumiem, tostarp pēc tam, kad noslēgusies tiesvedība un Konkurences padomes lēmums stājies spēkā, valsts budžetā iemaksājuši 934 957,36 eiro.

Pagājušajā gadā noslēgtas trīs tiesvedības, visos gadījumos atstājot spēkā Konkurences padomes lēmumu.

2017. gada 31. augustā Konkurences padomes pieņēma lēmumu par aizliegtu būvmateriālu tirgotāju vienošanos, ko tiesā pārsūdzēja trīs pārkāpēji – SIA “Depo DIY”, AS “Kesko Senukai Latvia” un SIA “Tirdzniecības nams “Kurši””. Administratīvā apgabaltiesa 17. februārī pieņēma spriedumu noraidīt AS “Kesko Senukai Latvia” un SIA “Tirdzniecības nams “Kurši”” pieteikumus, savukārt 3. aprīlī – noraidīt arī SIA “Depo DIY” pieteikumu par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu.

• Plašāk: Tiesa atstāj spēkā Konkurences padomes lēmumu par aizliegtu būvmateriālu tirgotāju vienošanos

Vēl viena tiesvedība saistīta ar SIA “Rīgas satiksme” iesaisti t. s. nanoūdens iegādes kartelī. Administratīvā apgabaltiesa 20. aprīlī atstāja spēkā Konkurences padomes lēmumu, ar kuru iestāde 2019. gadā konstatēja aizliegtu “Rīgas satiksmes” un sešu uzņēmumu vienošanos pašvaldībai piederošā uzņēmuma rīkotajās cenu aptaujās par nanotehnoloģiskās ķīmijas piegādi. Šis bija pirmais lēmums, kurā Konkurences padome konstatēja paša pasūtītāja –“Rīgas satiksmes” – dalību aizliegtajā darījumā, jo uzņēmums aktīvi veicināja aizliegtās vienošanās veidošanos savās cenu aptaujās. Pasūtītājam kā jebkuram aizliegtas vienošanās dalībniekam par pārkāpumu arī tika piemērota atbildība.

• Plašāk: Tiesa atstāj spēkā Konkurences padomes lēmumu par SIA “Rīgas satiksme” iesaisti t. s. nanoūdens iegādes kartelī

Publiskā pārskata informācija liecina, ka Konkurences padome 2020. gadā bija piesaistīta viedokļu sniegšanai kopskaitā septiņos procesos Satversmes tiesā un Eiropas Savienības Tiesā. Tostarp iestāde sniegusi viedokli Satversmes tiesai par grozījumiem Augstskolu likumā, par zāļu reklamēšanas ierobežojumiem, par Rīgas domes atlaišanas likumu no konkurences tiesību aspekta, kā arī par azartspēļu darbības ierobežojumu Covid-19 pandēmijas laikā.

Konkurences padome šajā periodā piedalījusies arī nacionālo pozīciju sagatavošanā Eiropas Savienības Tiesai par aktuāliem konkurences tiesību piemērošanas jautājumiem, kā arī pirmo reizi iesaistījās kā patstāvīga procesa dalībniece, sniedzot iestādes paskaidrojumus prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, kurā pārsūdzēts Konkurences padomes lēmums.

• Plašāk: Konkurences padome apkopojusi būtiskākās konkurences tiesību piemērošanas aktualitātes Latvijā 2020. gadā

Plāno reformēt bērnu administratīvās atbildības un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu regulējumu

11. maijā Tieslietu ministrijas eksperti informēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju par ministrijas plānoto ieceri veikt bērnu administratīvās atbildības un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu regulējuma reformu. Paredzēts noteikt vienu konkrētu iestādi, kuras pienākums būs iedziļināties bērna antisociālās uzvedības cēloņos un sekmēt bērna atbildības uzņemšanos par savu rīcību.  

Kā norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina, Tieslietu ministrijas plānotā reforma nenozīmē to, ka bērni vairs netiks sodīti par antisociālu uzvedību vai arī ka administratīvais sods nepilngadīgām personām tiks atcelts tikai formāli.

“Reforma paredz, ka pašvaldībās tiktu noteikta viena atbildīgā institūcija, kuras uzdevums būs noskaidrot cēloņus bērna antisociālajai uzvedībai un novērst turpmāku uz likuma pārkāpumu orientētu bērna rīcību. Šāda pieeja gan sniegtu atbalstu un palīdzību bērniem, kā arī nodrošinātu ģimenes iesaisti, gan arī mainītu bērna attieksmi, uzņemoties viņam atbildību par savu rīcību,” skaidro Medina.

Jau šobrīd Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz visām pašvaldībām pienākumu strādāt ar bērniem, kuri veic likumpārkāpumus, iekārtojot bērniem profilakses lietas un izstrādājot uzvedības sociālās korekcijas programmu. Tomēr Tieslietu ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka liela daļa pašvaldību šādas lietas iekārto gausi.

Līdz ar to reformas pamatā ir iecere šo Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pantā paredzēto mehānismu stiprināt un iedzīvināt dzīvē, administratīvos sodus aizstājot ar atbalstu un palīdzību bērniem. 

• Tieslietu ministrija: Bērna formāla administratīva sodīšana nemaina antisociālo uzvedību

Uzņēmumu reģistrs kļūs par vadošo organizāciju komercreģistra publicitātes nodrošināšanā

11. maijā Ministru kabinets skatīja grozījumus Komerclikumā un likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, ar kuriem tiks uzsākta Digitalizācijas direktīvas normu iedzīvināšana uzņēmējdarbībā. Saskaņā ar direktīvu komercreģistra iestāde (Uzņēmumu reģistrs) kļūs par vadošo organizāciju komercreģistra publicitātes nodrošināšanā nacionālā un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmenī, tostarp nodrošinot informācijas apmaiņu ar citu ES valstu komercreģistriem birokrātiskā sloga mazināšanai un uzņēmējdarbības vides caurredzamības uzlabošanai pārrobežu gadījumos.  

Regulējuma izmaiņas uzņēmējiem nozīmē tiesības visu ES valstu komercreģistros pieteikumus iesniegt attālināti (digitāli) bez fiziskas ierašanās, tostarp Latvijas uzņēmējiem – citu ES valstu komercreģistros un citu ES valstu uzņēmējiem: Latvijas Uzņēmumu reģistrā.  

Direktīva arī noteic, ka par galveno digitālās informācijas pieejamības vietu kļūst komercreģistrs. Praktiski tas nozīmē, ka komercreģistra informācijas izsludināšana juridiskā nozīmē no līdzšinējās oficiālās publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tiek pārcelta uz reģistra informācijas tīmekļvietni https://info.ur.gov.lv.  

Komerclikuma normas attiecas uz komercreģistrā reģistrētajiem komersantiem, tas ir, sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), akciju sabiedrības (AS), pilnsabiedrības, komandītsabiedrības, Latvijas komersantu filiāles, ārvalstu komersantu filiāles un Eiropas komercsabiedrības. 

• Tieslietu ministrija: Ar izmaiņām Komerclikumā uzsāk Digitalizācijas direktīvas ieviešanu praksē

Tiesai no jauna jāvērtē strīds par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu

Senāta Administratīvo lietu departaments atcēlis Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru atzīts, ka pasūtītājai – AS “Daugavpils siltumtīkli” – t. s. mazajā iepirkumā bija jāievēro Iepirkumu uzraudzības biroja vadlīnijas “Iepirkumu vadlīnijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem”.

Senāts atzina, ka pirmās instances tiesa nepamatoti aprobežojusies ar nolikuma tiesiskuma izvērtējumu tikai atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja vadlīnijām, nepiemērojot ārējās tiesību normas, kas reglamentē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumus. Senāts norāda, ka vadlīnijas ir metodisks atbalsts iepirkuma procedūru organizēšanā, nevis iepirkuma procedūru rīkotājiem saistošs iekšējais normatīvais akts. Konkrētajā gadījumā tiesai bija jāpārbauda nolikuma prasību atbilstība ārējo normatīvo aktu prasībām un iepirkumu pamatprincipiem.

Par ko ir strīds? Pieteicēja SIA “Alfa Drošība Groups” iesniedza piedāvājumu pašvaldības AS “Daugavpils siltumtīkli” (turpmāk – pasūtītājs) izsludinātajā atklātajā konkursā “Par fiziskās apsardzes pakalpojumu sniegšanu”. Ar pasūtītāja iepirkumu komisijas lēmumu līguma slēgšanas tiesības iepirkumā piešķirtas citam uzņēmumam, kas iesniedza piedāvājumu ar zemāko cenu. Nepiekrītot minētajam, pieteicēja vērsās tiesa, norādot, ka pasūtītājs nav pārbaudījis, vai iepirkuma uzvarētājs var ar saviem spēkiem nodrošināt tehniskajā specifikācijā paredzēto mobilās brigādes ekipāžas pakalpojumu. Pieteicējas iebildumi vērsti uz to, ka pasūtītājs nebija pārbaudījis iepirkuma uzvarētāja atbilstību nolikumā noteiktajām kvalifikācijas prasībām.

Senāts spriedumā norādīja, ka pasūtītājs nav noteicis īpašas prasības attiecībā uz tehniskās apsardzes nodrošināšanu, vien noteica pretendentiem pienākumu apliecināt, ka tie spēs izpildīt nolikuma prasības. Tāpat nolikums nesatur nekādus nosacījumus apakšuzņēmēju piesaistīšanai.

Tas, ka izskatāmās lietas apstākļos pasūtītājs nav noteicis īpašus noteikumus apakšuzņēmēju piesaistei un personu, uz kuru spējām pretendents balstīsies, piesaistei, bet tikai noteicis pretendentiem apliecināt savas spējas nodrošināt līguma izpildi atbilstoši nolikuma prasībām, ir pieļaujams tad, ja tiek rīkots t. s. mazais iepirkums un tas nav pretrunā ar publisko iepirkumu pamatprincipiem un normatīvo aktu prasībām.

Ņemot vērā minēto, Senāts atzina par nepamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka pasūtītājam bija pienākums nolikumā noteikt prasības apakšuzņēmēju piesaistīšanai.

Tādējādi piesaistītā uzņēmuma nodokļu parādi, maksātnespējas process, apturētā saimnieciskā darbība vai likvidācijas process nevar būt pamats automātiskai paša pretendenta izslēgšanai no iepirkuma, bet gan tikai piesaistītā uzņēmuma nomaiņai. Turklāt, ja apakšuzņēmējs vienlaikus nav persona, uz kuras iespējām pretendents balstās, tā nomaiņa ir obligāta tikai tad, ja tā sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10% no kopējās pakalpojuma līguma vērtības.

Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā.

Ierosināta vēl viena lieta par normām, kas noteic noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas kārtību

Satversmes tiesas 2. kolēģija ierosinājusi lietu “Par Krimināllikuma 70.¹¹ panta ceturtās daļas un Kriminālprocesa likuma 358. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”.

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc “Ergo TEC LLP” pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja ir likvidējamās akciju sabiedrības “Trasta komercbanka” kreditore. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša lēmumu, pamatojoties uz apstrīdētajām normām, atzīts, ka maksātnespējas administratoram ir pienākums nesaistīti ar kreditoru saistību apmierināšanas procesu ieskaitīt valsts budžetā tādus bankā noguldītos līdzekļus, kas atzīti par noziedzīgi iegūtiem. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka tādējādi būtiski ticis samazināts bankas mantas apmērs un tā vairs nevarēšot pilnībā izpildīt saistības pret pieteikuma iesniedzēju. Šo normu piemērošanas dēļ samazināta pieteikuma iesniedzējas kreditora prasījuma pret banku vērtība. Turklāt apstrīdētās normas pieļaujot situāciju, ka mantas konfiskācijas dēļ labticīgai trešajai personai ir pienākums ar savu mantu atvietot noziedzīgi iegūto mantu.

Pēc pieteikuma iesniedzējas domām, apstrīdēto normu piemērošanas rezultātā tai radīts nesamērīgs tiesību uz īpašumu ierobežojums un pieļauta nepamatota atšķirīga attieksme iepretim valstij kā vienam no bankas kreditoriem maksātnespējas procesā, kā arī nepamatota vienāda attieksme pret kreditoriem, neskatoties uz to, vai kredītiestādei uzsākts maksātnespējas process. Tādējādi apstrīdētās normas pārkāpjot Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu un neatbilstot Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam.

PAGĀJUŠAJĀ NEDĒĻĀ

• Tiesībsargs vērš uzmanību uz trūkumiem Darba likuma grozījumos, kas nepamatoti ierobežotu personu ar invaliditāti tiesības. Tiesībsargs nosūtījis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai vairākus priekšlikumus attiecībā uz izskatāmo likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Tiesībsarga ieskatā vairākas komisijas virzītās ieceres ir jāmaina.
• Satversmes tiesa Demokrātijas nedēļas ietvaros organizēja vebināru 9.–12. klašu skolēniem “Kāpēc Satversme aizsargā cilvēka cieņu?”. Vebinārā piedalījās vairāk nekā 350 skolēni un pedagogi, pārstāvot 71 skolu no visiem Latvijas reģioniem. Priekšlasījumus vebinārā sniedza Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova un Satversmes tiesas padomnieks Uldis Krastiņš.
• Tieslietu ministrija kopā ar Valsts zemes dienestu, Uzņēmumu reģistru, Juridiskās palīdzības administrāciju, Patentu valdi un Valsts valodas centru uzsāk pilotprojektu “Tieslietu sistēmas pakalpojumi pašvaldībās”, lai paplašinātu tieslietu sistēmas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un izglītotu viņus par iespējām izmantot tos attālināti elektroniskajā vidē. Vienlaikus plānots uzlabot arī klientu digitālās prasmes patstāvīgi izmantot tieslietu sistēmas iestāžu sniegtos e-pakalpojumus. Projekts tiks ieviests vairākās pašvaldībās, un tā īstenošanai jau noslēgts pirmais sadarbības līgums – ar Limbažu novada pašvaldību. 
• PTAC soda vairākus saistītus zemes nomas pakalpojuma sniedzējus par negodīgas komercprakses īstenošanu. Zemes īpašnieki AS “Pilsētas zemes dienests” un AS “Zemju pārvalde” kopā ar kooperatīvajām sabiedrībām “Centrs V”, “Ķengarags V”, “Vaidavas V”, “Purvciems V”, “Pārdaugava V” un “Meiju ceļš” no 2020. gada sākuma piedāvā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem noslēgt individuālus zemes nomas līgumus, kas satur vairākus būtiski netaisnīgus līguma noteikumus. Saistībā ar šo piedāvājumu izteikšanu patērētājiem juridisko personu rīcībā tika konstatēti rupji negodīgas komercprakses aizlieguma normatīvo aktu pārkāpumi.
• Senāta Krimināllietu departaments atcēlis Kurzemes apgabaltiesas spriedumu krimināllietā par šaujamieroča iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas un šaujamieroča būtisko sastāvdaļu glabāšanu bez attiecīgas atļaujas. Senāts atzina par nepamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka viedokļa neizteikšana par kratīšanas laikā izņemto pistoli ir uzskatāma par netiešu apsūdzētā vainīguma pierādījumu.
• Senāta Krimināllietu departaments pieņēmis lēmumu neierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā par medicīnas aprīkojuma iegādi Jelgavas slimnīcai. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Zemgales apgabaltiesas 2020. gada 16. oktobra spriedums, ar kuru četri apsūdzētie atzīti par nevainīgiem un attaisnoti pret viņiem celtajās apsūdzībās.
• Senāta Administratīvo lietu departaments atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā, kurā tiek risināts strīds starp pieteicēju un Valsts ieņēmumu dienestu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanu un maksāšanu no autoratlīdzības ienākuma. Tiesai no jauna jāvērtē strīds par nodokļu aprēķināšanu un maksāšanu no autoratlīdzības ienākuma.
• Satversmes tiesa pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2020-40-01 “Par likuma “Par valsts budžetu 2020. gadam” programmu un apakšprogrammu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, ciktāl tās neparedz Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11. punktā noteikto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai 2020. gadā, atbilstību Satversmes 1. un 66. pantam”. Satversmes tiesa nosprieda, ka 2020. gada valsts budžeta normas, kas paredzēja ārstniecības personu darba atalgojuma finansējumu, atbilst Satversmei

1 Pētījumu veica LU Antropoloģijas studiju nodaļas vadošā pētniece PhD Aivita Putniņa un pētniece Māra Alksne.