TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Laizāne
LV portāls
05. martā, 2021
Lasīšanai: 17 minūtes
4
4

Administratīvās tiesas atzīmē administratīvās justīcijas simtgadi. Nedēļa tieslietās

Pirms 100 gadiem – 1921. gada 4. martā – tika pieņemts likums “Par administratīvām tiesām”. Apstiprināti Latvijas tiesu iesniegtie lietu izskatīšanas termiņu standarti. Atbalsta Anitas Rodiņas kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam. Vispārējās tiesas tiesneša amata kandidatūrai virza Pēteri Zilgalvi. Grozot saistību dzēšanas plānu maksātnespējas procesā, tiesai jāizvērtē parādnieka izdevumu un parādsaistību apmaksai novirzāmās summas apmērs. Rosina ieviest visaptverošu tiesisko regulējumu cīņā pret krāpšanu bezskaidras naudas norēķinos.

īsumā
  • Divdesmit gadu laikā kopš Administratīvā procesa likuma pieņemšanas ir izveidota judikatūra par svarīgākajiem administratīvo tiesību un procesa jautājumiem.
  • Tieslietu padome apstiprinājusi visu Latvijas tiesu iesniegtos lietu izskatīšanas termiņu standartus 2021. gadam.
  • A. Rodiņa, izvērtējot savas zināšanas, prasmes un kvalifikāciju, piekritusi kandidēt Satversmes tiesas tiesneša amatam.
  • Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā atcēla Rīgas rajona tiesas lēmumu, ar kuru apstiprināti maksātnespējīgās fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumi.
  • Turpmāk piedziņas procesā prioritāri segs dzīvojamo māju pārvaldīšanas un uzturēšanas pakalpojumu izdevumus.

4. martā aprit simts gadu, kopš Satversmes sapulce pieņēma likumu “Par administratīvām tiesām”. Atceroties šo notikumu, Senāta Administratīvo lietu departaments un administratīvās tiesas šonedēļ pieteica administratīvās justīcijas simtgades gadu.

Šogad administratīvās tiesas atzīmē vēl vienu nozīmīgu jubileju: aprit 20 gadi, kopš tika pieņemts mūsdienīgs Administratīvā procesa likums un Latvijas lielākajās pilsētās izveidotas atsevišķas administratīvās tiesas.

Divdesmit gadu laikā kopš Administratīvā procesa likuma pieņemšanas ir izveidota judikatūra par svarīgākajiem administratīvo tiesību un procesa jautājumiem, tiek izkopta un attīstīta nolēmumu rakstīšanas metodoloģija, izdotas monogrāfijas, mācību grāmatas un likuma komentāri.

“Administratīvās tiesas toreiz un tagad ir instruments, kas nodrošina neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontroli pār valsts pārvaldes darbībām, lai sekmētu demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatprincipu ievērošanu attiecībās starp valsti un privātpersonu. Tādējādi 2021. gads savieno mūs ar laiku pirms 100 gadiem,” sveicot kolēģus svētkos, atzīst Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa.

Sagaidot administratīvo tiesu jubilejas gadu, ir izveidota svētku vizuālā identitāte, tiek plānoti vairāki administratīvajai justīcijai veltīti pasākumi, tostarp ceriņu stādīšana pie administratīvo tiesu ēkas Rīgā un citviet.

Apstiprināti lietu izskatīšanas termiņu standarti 2021. gadam

Tieslietu padome ir apstiprinājusi visu Latvijas tiesu iesniegtos lietu izskatīšanas termiņu standartus 2021. gadam. 2020. gada grozījumi likuma “Par tiesu varu” 27.1 pantā paredz, ka tiesas priekšsēdētājs lietu izskatīšanas termiņu standartu līdz katra gada 1. februārim iesniedz apstiprināšanai Tieslietu padomē.

Lietu izskatīšanas termiņu standarti dažādās tiesās ir atšķirīgi. Civillietām pirmajā instancē tie ir 4–12 mēneši, apgabaltiesās: 4–6 mēneši, Senātā: 6–18 mēneši. Krimināllietas pirmajā instancē tiek skatītas 4–12 mēnešus, apgabaltiesās: 2–10 mēnešus, Senātā: 3–12 mēnešus. Administratīvās lietas pirmajā instancē parasti skata 7,37 mēnešus, apgabaltiesā – 6,5 mēnešus, Senātā: 6–18 mēnešus. 

Visus tiesu priekšsēdētāju iesniegtos standartus Tieslietu padomes sekretariāts apkopoja vienotā, pārskatāmā dokumentā. Tas pieejams Tieslietu padomes mājaslapas sadaļā “Dokumenti”.

Vienlaikus tika secināts, ka jāizstrādā jaunas Tieslietu padomes vadlīnijas, lai sekmētu jēgpilnu, viegli pārskatāmu un salīdzināmu datu apkopošanu par aktuālākajām lietu kategorijām un plānoto lietu izskatīšanas gaitu. Tas uzlabos tiesu darbības caurskatāmību un termiņu vadību tiesās, kā arī ļaus ikvienam tiesas klientam pamatoti rēķināties ar paredzamu lietas izskatīšanas ilgumu tiesā.

Atbalsta Anitas Rodiņas kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam

Foto: Evija Trifanova, LETA

Tieslietu padome 26. februārī attālinātā sēdē uzklausīja Anitas Rodiņas motivāciju kļūt par Satversmes tiesas tiesnesi un vērtēja viņas kandidatūras atbildību augstajam amatam. Saeimas deputātu izvirzīto Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāti Anitu Rodiņu padome atzinusi par piemērotu.

Arī Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ lēma virzīt Saeimā lēmuma projektu par Anitas Rodiņas apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneša amatam.

Amata kandidāte un pašreizējā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa atzina, ka, izvērtējot savas zināšanas, prasmes un kvalifikāciju, piekritusi kandidēt augstajam amatam. Konstitucionālās tiesības ir viņas specializācija zinātniskajā darbībā, un viņai ir atbilstošas zināšanas par Latvijas pieredzi un attīstības tendencēm šajā tiesību jomā. Tāpat A. Rodiņa norādīja, ka darbs Satversmes tiesā viņai nav svešs, jo pirmo darba pieredzi viņa guvusi, strādājot par Satversmes tiesas tiesneša palīgu tiesas pirmajā sastāvā.

Tiesneša amatam nepieciešamo gara briedumu kandidāte veidojusi, iegūstot daudzpusīgu profesionālo pieredzi. Vadot LU Juridisko fakultāti, viņa to virzījusi starptautiskā apritē, kas arī var būt viņas pienesums Satversmes tiesai, kura sevi pozicionē starptautiski reģionālā līmenī.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāna amatu A. Rodiņa ieņem kopš 2015. gada. Viņai ir tiesību doktora zinātniskais grāds valststiesībās, kā arī sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikācija.

Vakantajam Satversmes tiesas tiesneša amatam iepriekš bija izvirzīti pieci kandidāti. Satversmes tiesneša vēlēšanās, kas notika pagājušā gada decembrī, neviens no kandidātiem neguva vismaz 51 Saeimas deputāta atbalstu, kas nepieciešams, lai Satversmes tiesnesi apstiprinātu amatā.

Juridiskā komisija Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesneša amata kandidatūrai virza Pēteri Zilgalvi

Foto: Edijs Pālens, LETA

Saeimas Juridiskā komisija uzklausījusi un atbalstījusi Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesneša amata kandidatūrai Eiropas Komisijas “Fintech” darba grupas līdzpriekšsēdētāju, jaunuzņēmumu un inovāciju nodaļas vadītāju Pēteri Zilgalvi. P. Zilgalvis tiesību nozarē darbojas 30 gadus un ir starptautiski atzīts eksperts savā jomā.

Sarunā ar Saeimas pārstāvjiem P. Zilgalvis norādīja, ka Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnešu vidū vajag vairāk ekspertu tieši tehnoloģiju jomā un viņa zināšanas var sniegt būtisku pienesumu.

“Šis ir izaicinājums, kuram es vēlos un varu dot savas zināšanas un pieredzi.

Gribu, lai Latvijā neesam kā muzejs. Ja izvēlamies kādu ceļu, izvēlamies to, kas dod privātajam sektoram, sabiedrībai augstākas inovāciju un attīstības iespējas. Šī darbavieta man dos vēl tuvāku saikni ar Latviju, kas man ir ārkārtīgi būtiski,” uzsvēra P. Zilgalvis.

Tieslietu ministrija ir nosūtījusi aicinājumu Tieslietu padomes institūcijām un Valsts prezidenta kancelejai izvirzīt kandidātus Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesneša vakancei. Informācija par izvirzītajiem kandidātiem ir jāiesniedz Tieslietu ministrijā līdz 2021. gada 8. martam. Visi kandidāti būs zināmi, kad tiks saņemtas visas izvirzītās kandidatūras no uzrunātajām institūcijām.

AUGSTĀKAJĀ TIESĀ

Tiesai jāizvērtē parādnieka izdevumu un parādsaistību apmaksai novirzāmās summas apmērs

Senāta Civillietu departaments 3. martā paplašinātā – 15 senatoru – sastāvā izskatot Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu, atcēla Rīgas rajona tiesas lēmumu, ar kuru apstiprināti maksātnespējīgās fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumi.

Senāts nepiekrita protestā paustajam viedoklim, ka parādnieka maksājums kreditoriem nevar būt mazāks par vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās darba algas, jo pretējā gadījumā liela daļa personu maksātnespējas procesā noteiktos maksājumus nespētu veikt. Vienlaikus Senāts norādīja, ka tiesa nepamatoti nav vērtējusi fiziskās personas uzturēšanas izdevumu apmēru, kas netiek novirzīts parādsaistību dzēšanai.

Izskatāmajā lietā ar tiesas lēmumu bija apstiprināta fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšana, pasludināta saistību dzēšanas procedūra un apstiprināts saistību dzēšanas plāns. Samazinoties ienākumiem, parādnieks iesniedza tiesai pieteikumu apstiprināt saistību dzēšanas plāna grozījumus, paredzot pagarināt tā izpildes termiņu par sešiem mēnešiem, vienlaikus samazinot ik mēnesi kreditoriem novirzāmo maksājumu summu uz 125 eiro mēnesī.

Senāts nepiekrita prokurora protestā paustajam argumentam, ka parādnieka saistību dzēšanas plānā iekļautās kreditoriem izmaksājamās summas apmērs neatbilst Maksātnespējas likuma 155. pantam tādēļ, ka parādnieka maksājums kreditoriem nevar būt mazāks par vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās darba algas.

Protesta iesniedzējs par prioritāru bija izvirzījis tikai vienu maksātnespējas procesa mērķi – kreditora prasījuma iespējami pilnīgāku apmierināšanu –, tādējādi akcentējot vienīgi kreditora tiesību aizsardzību, taču atstājis bez ievērības citu maksātnespējas procesa mērķi: dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot viņa maksātspēju.

Tiesību aizsardzībai jābūt efektīvai un vienlīdz vērstai uz abu likumā noteikto mērķu sasniegšanu. Prokurora protestā dotās Maksātnespējas likuma 155. panta normas interpretācija personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nav spējīgas novirzīt kreditoru prasījumu segšanai līdzekļus vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas, atņem tiesības uz saistību dzēšanu.

Senāts atzina, ka konkrētajā gadījumā tiesa, grozot saistību dzēšanas plānu, atstājusi bez ievērības to, ka parādnieka saistību dzēšanas plāna grozījumos nav norādes, kādiem mērķiem paredzēti uzturēšanas izdevumi, proti, summa, kura paliek parādniekā rīcībā un no kuras netiek segti kreditoru prasījumi. Tāpat nebija iesniegti pierādījumi tam, ka šādi izdevumi objektīvi ir nepieciešami.

Līdz ar to Senāts Rīgas rajona tiesas lēmumu atcēla un nodeva jautājumu par saistību dzēšanas plāna grozījumiem jaunai izskatīšanai.

Dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamās zemes platību tiesa nevar grozīt ar atpakaļejošu datumu

Augstākās tiesas Civillietu departaments, paplašinātā sastāvā izskatot lietu kasācijas kārtībā, 3. martā grozīja Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018. gada 26. februāra spriedumu lietā par zemes piespiedu nomu, atzīstot, ka daļā, kurā apgabaltiesa bija ar atpakaļejošu datumu samazinājusi dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību, tiesa nepareizi noteikusi brīdi, ar kuru šis nomājamās platības samazinājums stājas spēkā.

Procesuālās ekonomijas nolūkā Senāts minētajā jautājumā spriedumu neatdeva jaunai izskatīšanai apgabaltiesā, bet gan pats noteica, ka minētais zemes platības samazinājums stājas spēkā ar Senāta sprieduma pasludināšanas dienu, proti, ar 2021. gada 3. martu. Savukārt Senāts atcēla un nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instancē apgabaltiesas spriedumu daļā par nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas piedziņu.

Izskatāmajā lietā, kas kasācijas instancē nonāca atkārtoti, galvenais Senātam izlemjamais strīda jautājums, bija par brīdi, ar kuru tiesa var grozīt dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamās zemes platību, kas vienlaikus ir dzīvojamās mājas īpašniekiem iznomātā platība. Lietā nav strīda par to, ka funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platība administratīvajā kārtībā sākotnēji noteikta 1858 m2, bet vēlāk dzīvojamās mājas īpašnieki vēlējās to samazināt līdz 1110 m2. Apgabaltiesa šo ēkas īpašnieku prasījumu atzina par pamatotu, taču samazinājumu noteica ar atpakaļejošu datumu (2014. gada 1. jūliju).

Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks, komentējot Senāta spriedumu, norādīja: “Senāta spriedumā ņemts vērā, ka lietā nebija strīda par sākotnēji noteikto funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību un ka tiesa pamatoti atzina šo platību par grozāmu, to samazinot. Savukārt brīdis, ar kuru šādu samazinājumu var veikt, bija noteikts nepareizi, jo prāvnieku tiesiskās attiecības nevar grozīt ar atpakaļejošu datumu, izņemot gadījumus, kad to paredz normatīvie akti vai arī paši prāvnieki par to ir vienojušies un tiesa tikai konstatē, ka šāda vienošanās ir bijusi.”

Jāņem vērā, ka no 2014. gada 1. oktobra ir spēkā likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteikumi, saskaņā ar kuriem dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu īsteno pašvaldība, bet attiecīgais lēmums pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, nevis ceļot prasību tiesā civiltiesiskā kārtībā.

LIKUMDOŠANA

Turpmāk piedziņas procesā prioritāri segs dzīvojamo māju pārvaldīšanas un uzturēšanas pakalpojumu izdevumus

1. martā spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz dzīvojamo māju pārvaldīšanas un uzturēšanas pakalpojumu izdevumu prioritāru apmierināšanu piedziņas procesā.

Grozījumi paredz piešķirt augstāku prioritāti pārvaldīšanas izdevumu, tostarp komunālo pakalpojumu un uzkrājumu fonda parādu, piedziņai, iekļaujot tos prasījumu grupā, kas apmierināmi trešajā kārtā uzreiz pēc fizisko personu prasījumiem par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kuri nodarīti to mantai ar noziedzīgu nodarījumu. Tas nozīmē, ka jau ar 1. martu, ceļot prasību tiesā, personām prasības pieteikumā būs atsevišķi jāidentificē jeb jāizdala prasījumi par pārvaldīšanas izdevumiem, prasījumi par komunālajiem pakalpojumiem, prasījumi par uzkrājumiem, lai piedziņas stadijā šīm prasījumu grupām tiktu piešķirta prioritāte.

Saeima skata grozījumus elektronizēta procesa ieviešanai tiesās

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Administratīvā procesa likumā un Kriminālprocesa likumā, ar kuriem iecerēts regulējumu padarīt piemērojamu elektronizētam procesam tiesā.

E-lietu ieviešana tiesās plānota, lai izveidotu vienotu un efektīvu tiesvedības elektronisko procesu, samazinot tiesvedības termiņus un nodrošinot informācijas pieejamību un atklātību. Turklāt likuma grozījumi saistīti ar e-lietas programmas pirmā posma īstenošanu.

Pašreiz Latvijas Republikas prokuratūras lietvedības un tiesvedības informācijas reģistrēšanas un datu izplatīšanas risinājumu nodrošina Prokuratūras informācijas sistēma. Savukārt rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas, kā arī visu instanču administratīvo tiesu lietvedības un tiesvedības informācijas reģistrēšanas risinājumu un datu izplatīšanas risinājumu nodrošina Tiesu informatīvā sistēma (TIS).

TIS nodrošina elektronisku lietu uzskaiti un atsevišķu digitāli radītu lietas materiālu, piemēram, nolēmumu, elektronisku uzglabāšanu. Paralēli tiesās lietas tiek uzturētas papīra formā, kaut gan praksē aizvien lielāka daļa dokumentu tiek sagatavoti un aprit elektroniski, izmantojot e-pastu un citus elektronisko datu apmaiņas veidus.

Izstrādājot elektroniskai dokumentu iesniegšanai, elektroniskai lietas uzturēšanai un elektroniskas piekļuves lietas materiāliem nodrošināšanai nepieciešamo funkcionalitāti, visi lietas materiāli, sākot ar pieteikumu un beidzot ar nolēmumu, tiks glabāti elektroniski. Tie būs pieejami attālināti, vienlaikus neliedzot iespēju procesa dalībniekiem dokumentus iesniegt tiesā, kā arī saņemt no tiesas papīra formā, teikts likumprojekta anotācijā.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.

Virza likumprojektu labticīgo ieguvēju interešu aizsardzībai kriminālprocesā

Saeimas Juridiskā komisija 2. martā lēma virzīt izskatīšanai parlamentā grozījumu Kriminālprocesa likumā, ar kuru iecerēts veicināt labticīgā ieguvēja intereses kriminālprocesā.

Pašreizējie tiesību aizsardzības līdzekļi, kuri paredzēti tādas personas aizsardzībai, kas īpašumu ieguvusi labā ticībā, bet vēlāk īpašums atzīts par noziedzīgi iegūtu, nav pietiekami efektīvi, teikts likumprojekta anotācijā.

Ar grozījumiem plānots noteikt, ka bezmantinieku manta, kura atzīta par noziedzīgi iegūtu un uz kuru tās labticīgajam ieguvējam zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības, atstājama labticīgajam ieguvējam. Tāpat iecerēts noteikt, ka valsts labā no personas, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, piedzen šīs mantas vērtību.

Sēdē klātesošie uzsvēra, ka jautājumu par labticīgo ieguvēju aizsardzību ir jāturpina risināt, lai regulējumu pilnveidotu kompleksi. Būtu nepieciešams izveidot tiesisku mehānismu, kā labticīgajam ieguvējam varētu kompensēt zaudējumus.

Komisija lūgs parlamentu sagatavoto likumprojektu atzīt par steidzamu un skatīt pirmajā lasījumā Saeimā bez atkārtotas izskatīšanas komisijas sēdē.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU