Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Lūka, LETA
Ar mērķi pilnveidot ģenerālprokurora atlases kārtību Tieslietu ministrija (TM) 2019. gada nogalē sagatavoja priekšlikumus grozījumiem Prokuratūras likumā un likumā “Par tiesu varu”. Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu lielāku procesa caurskatāmību un plašāka ekspertu loka iesaisti ģenerālprokurora kandidāta atlases procesā. Šobrīd likumprojekts tiek virzīts izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē.
Pašreizējā ģenerālprokurora pilnvaras beigsies 2020. gada 11. jūlijā. Tieslietu ministrija (TM) pagājušā gada nogalē rosinājusi izdarīt izmaiņas likumdošanā, lai nodrošinātu savlaicīgu kandidātu atlases procesa uzsākšanu Tieslietu padomē un Saeima varētu iecelt amatā jauno ģenerālprokuroru, kura atlasē jau būtu piemērota jaunā kārtība.
Ar izmaiņām Prokuratūras likumā un likumā “Par tiesu varu” paredzēts, ka daudz lielāka loma ģenerālprokurora atlases kārtībā tiks piešķirta Tieslietu padomei. Priekšlikumu Saeimai par konkrētu kandidatūru iesniegs nevis Augstākās tiesas priekšsēdētājs vienpersoniski, bet gan Tieslietu padome kā koleģiāla institūcija.
Likumprojektā paredzētās izmaiņas noteic, ka ģenerālprokuroru pēc Tieslietu padomes priekšlikuma amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt ģenerālprokurors ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tā plānots izmainīt līdzšinējo kārtību, kura noteic, ka “ģenerālprokuroru pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi, amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem”.
Tāpat, piešķirot Tieslietu padomei lielāku lomu ģenerālprokurora atlases kārtībā, paredzēts, ka ģenerālprokurora amata kandidātu atlase notiek atklātā konkursā. Savu kandidatūru ģenerālprokurora amatam var pieteikt persona, kas atbilst kritērijiem, un konkursa nolikumu apstiprina Tieslietu padome. Kad Tieslietu padome ir pārliecinājusies par kandidātu atbilstību likumā noteiktajām prasībām, tā lūdz kompetento valsts drošības iestādi sniegt atzinumu par kandidātu atbilstību likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktajām prasībām, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanas kārtību un kritērijus nosaka Tieslietu padome.
Prokuratūras likuma grozījumu izstrādes gaitā sašaurināts sākotnēji plānotais ģenerālprokurora amata kandidātu loks. Likumprojekta izstrādes sākumā bija paredzēts, ka par kritērijiem atbilstošas uzskatīs arī personas, kuras nāk no tiesnešu, advokātu vai akadēmiķu vides, taču šobrīd likumprojektā veiktās izmaiņas no potenciālo kandidātu vidus izslēdz zvērinātus advokātus un akadēmiķus.
Patlaban noteikts, ka par ģenerālprokuroru var iecelt personu, kura ne mazāk kā piecus gadus strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā, ne mazāk kā 10 gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā vai kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā.
Likumprojekta izstrādes gaitā dalītus viedokļus un diskusijas raisījusi no jauna noteiktā kārtība, kādā amatā tiktu iecelti virsprokurori, norādot, ka virsprokuroram ir liela ietekme uz kopējo sistēmu, tāpēc jācenšas izvairīties no stagnācijas un jāvirzās uz to, lai padarītu prokuratūru atvērtāku iespējamām pārmaiņām, jaunu vadītāju un profesionāļu iesaistei.
Līdz šim likumā noteikts, ka virsprokuroru un virsprokurora vietnieku amatā ieceļ ģenerālprokurors uz pieciem gadiem, ievērojot atestācijas komisijas atzinumu. Ar likumprojektu iecerēts panākt izmaiņas, ka turpmāk persona, kuru virsprokurora amatā iecēlis ģenerālprokurors, var strādāt par virsprokuroru vienā un tajā pašā amatā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Likumprojektu konceptuāli atbalstījusi Latvijas Prokuroru biedrība. Tāpat ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atbalstījis Tieslietu padomes lomas palielināšanu ģenerālprokurora amata kandidātu atlases procedūrā.
