Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Šodien stājas spēkā grozījumi Prokuratūras likumā un likumā “Par tiesu varu”, ar kuriem veiktas izmaiņas ģenerālprokurora izraudzīšanas un iecelšanas kārtībā. Grozījumi likumos veikti, lai nodrošinātu lielāku procesa atklātumu un plašāka ekspertu loka iesaisti ģenerālprokurora kandidāta atlases procesā.
Ar grozījumiem Prokuratūras likumā un grozījumiem likumā “Par tiesu varu” daudz lielāka loma ģenerālprokurora atlases kārtībā tiek piešķirta Tieslietu padomei.
Līdzšinējā kārtība noteica, ka ģenerālprokurora amata kandidātu vienpersoniski izvēlas Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tad kandidātu virza saskaņošanai uz Tieslietu padomi. Taču līdz ar jauno kārtību katrs kandidāts pieteikumu personīgi varēs iesniegt Tieslietu padomē un padome piemērotāko kandidātu virzīs apstiprināšanai Saeimā. Savukārt Saeima pēc drošības iestāžu atzinumu saņemšanas iecels Tieslietu padomes izvirzīto kandidātu.
Piešķirot Tieslietu padomei lielāku lomu ģenerālprokurora atlases kārtībā, paredzēts, ka ģenerālprokurora amata kandidātu atlase notiks atklātā konkursā. Savu kandidatūru ģenerālprokurora amatam var pieteikt persona, kas atbilst kritērijiem, un konkursa nolikumu apstiprina Tieslietu padome. Kad Tieslietu padome ir pārliecinājusies par kandidātu atbilstību likumā noteiktajām prasībām, tā lūdz kompetento valsts drošības iestādi sniegt atzinumu par kandidātu atbilstību likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktajām prasībām, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Izmaiņas paredz paplašināt ģenerālprokurora amata kandidātu loku, nosakot, ka par ģenerālprokurora amata kandidātu turpmāk varēs kļūt arī 40 gadus sasniegusi persona, kurai ir 15 gadu darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā.
Pēc Tieslietu ministra Jāņa Bordāna domām, jaunā ģenerālprokurora iecelšanas kārtība nodrošinās atklātu un godīgu kandidātu atlasi, jo turpmāk ģenerālprokurora amata konkursam varēs pieteikties arī plašāks pretendentu loks.
“Jaunā kārtība ģenerālprokurora atlasē ir būtisks solis ceļā uz progresīvām izmaiņām tieslietu nozarē, it īpaši prokuratūrā. Nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvēle netiks izlemta vienpersoniski, bet to darīs koleģiāla institūcija – Tieslietu padome,” secina tieslietu ministrs.
Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaras beigsies 2020. gada 11. jūlijā. Pēc izmaiņām regulējumā kandidātu atlases process Tieslietu padomē un jauna ģenerālprokurora apstiprināšana Saeimā notiks pēc jaunās kārtības.
Tieslietu padomei līdz 2020. gada 1. aprīlim būs jāapstiprina amata kandidātu atlases konkursa nolikums, kā arī jānosaka kandidātu vērtēšanas kārtība un kritēriji.
Likuma izmaiņas nosaka – viena un tā pati persona varēs būt virsprokurors vienā un tajā pašā prokuratūras struktūrvienībā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
