TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
06. novembrī, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tiesu sistēma
7
7

Slēgta tiesas sēde – ko tas nozīmē?

Latvijas tiesās tiesvedība notiek atklāti, ja vien nepastāv likumā paredzētie izņēmumi, – to nodrošina atklātuma princips. Likumā ir paredzēti noteikti priekšnoteikumi lietas izskatīšanai slēgtā tiesas sēdē. Slēgts process tiek noteikts, lai nodrošinātu personu privātās dzīves, jo īpaši bērnu tiesisko interešu, aizsardzību un ziņu par personas veselību, kā arī valsts, profesionālā un komercnoslēpuma aizsardzību. Slēgtas tiesas sēdes noteikšanas un norises principus LV portālam skaidro Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētāja Lauma Paegļkalna.

īsumā
  • Nosakot slēgtu tiesas sēdi, tiesas procesam nepiederīgo personu intereses netiek respektētas arī tad, ja tiek risināts sabiedrībai nozīmīgs tiesiskais strīds.
  • Lietas izskatīšanas procesa veids – atklāts vai slēgts – nosaka to, kādā apjomā sabiedrībai būs pieejams nolēmums izskatītajā lietā un kāds statuss būs izskatītās lietas materiāliem pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās.
  • Dažos gadījumos likumdevējs jau ir izšķīries par noteiktas kategorijas lietu izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē (piemēram, lai aizsargātu adopcijas noslēpumu). Taču ir gadījumi, kad tiesai jāvērtē, vai konkrētā interese patiesi ir aizsargājama.
  • Rakstītās tiesību normas neaptver visas lietu kategorijas, kad ir obligāti nosakāma slēgta tiesas sēde. Tiesa pēc procesa dalībnieka lūguma vai pēc pašas ieskata var noteikt slēgtu tiesas procesu.
  • Lēmumam par slēgtas lietas noteikšanu ir jābūt motivētam, tas nevar būt patvaļīgs. Vērtējot, vai ir pamats noteikt slēgtu tiesas sēdi, tiesai jāsamēro sabiedrības interese par tiesvedības atklātumu ar personas tiesībām uz privāto dzīvi vai kādu citu tiesību aizsardzību.

Atklāta tiesas sēde nozīmē, ka tajā drīkst piedalīties ikviena persona. Savukārt slēgtā tiesas sēdē piedalīties drīkst tikai konkrētās lietas dalībnieki, arī pušu pārstāvji, tulks un eksperti.

“Atklātā sēdē var piedalīties ikviens. Visbiežāk tie ir tuvinieki, kā arī žurnālisti, studenti un aktīvi sabiedrības locekļi gadījumos, kad tiek izskatīts kāds noteiktai sabiedrības grupai vai visai sabiedrībai nozīmīgs jautājums. Taču ir arī šaurāks gadījumu loks, kad tiesa, ņemot vērā likumā noteikto rāmi, var noteikt slēgtas lietas statusu. Nosakot slēgtu tiesas sēdi, tiesas procesam nepiederīgo personu intereses netiek respektētas arī tad, ja tiek risināts sabiedrībai nozīmīgs tiesiskais strīds. Tas nozīmē, ka personas, kas tieši nav iesaistītas tiesas procesā, sēdē piedalīties nedrīkst.

Civilprocesa likums vienlaikus paredz – ja neviens lietas dalībnieks neiebilst, ar tiesas sēdes priekšsēdētāja atļauju slēgtā tiesas sēdē var piedalīties personas, kurām to darīt ir īpašs iemesls. Administratīvajā procesā tiesas var pieaicināt lietā kompetento iestādi vai institūciju viedokļa sniegšanai, šādā gadījumā būtu apsverams jautājums par šādas iestādes vai institūcijas piedalīšanos slēgtā tiesas sēdē. Taču neviens no šiem apstākļiem nepaver plašākas durvis pārējai sabiedrībai piedalīties slēgtā tiesas sēdē,” skaidro Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētāja Lauma Paegļkalna.

Turklāt lietas izskatīšanas procesa veids – atklāts vai slēgts – nosaka to, kādā apjomā sabiedrībai būs pieejams nolēmums izskatītajā lietā un kāds statuss būs izskatītās lietas materiāliem pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās. Tikai atklātā tiesas procesā pieņemts nolēmums ir vispārpieejama informācija, taču ar noteiktu datu ierobežojumu.

L. Paegļkalna: “Dažos gadījumos likumdevējs jau pats ir izšķīries par noteiktas kategorijas lietu izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē (piemēram, lai aizsargātu adopcijas noslēpumu). Taču ir gadījumi, kad tiesai jāvērtē, vai konkrētā interese patiesi ir aizsargājama (piemēram, vai uzrādītie apstākļi satur ziņas par personas privāto dzīvi vai komercnoslēpumu u. tml.). Šādos gadījumos tiesas lēmumam, ar kuru tiek pasludināta slēgta tiesas sēde, ir jābūt motivētam. Turklāt, ja tas ir sabiedrībai aktuāls jautājums, tiesai būtu jāsniedz skaidrojums, kādu apstākļu dēļ tā noteikusi slēgtu tiesas sēdi. Skaidrojums būtu vēlams arī tad, ja konkrētās kategorijas lieta jau likumā noteikta kā izskatāma slēgtā tiesas sēdē, taču sabiedrībai ir liela interese par izskatāmo lietu.”

Kādos gadījumos tiek noteikta slēgta tiesas sēde

Gan administratīvajā procesā, gan civilprocesā, gan kriminālprocesā ir vienādi priekšnoteikumi slēgtas tiesas sēdes noteikšanai. Taču katram procesam raksturīgas arī specifiskas atšķirības. Lietas, kas satur informāciju par privāto dzīvi, arī bērnu tiesiskajām interesēm, personas veselību, kā arī valsts, profesionālo un komercnoslēpumu, ir izskatāmas slēgtā tiesas sēdē.

“Viena no tiesā risināmo jautājumu grupām, kad tiek noteikts slēgtas lietas statuss, vērsta uz privātās dzīves aizsardzību, jo īpaši uz bērnu tiesisko interešu un tiesību aizsardzību. Tas nozīmē, ka gan civilprocesā, gan kriminālprocesā, gan administratīvajā procesā slēgti vienmēr izskata lietas, kas skar vai var skart adopcijas noslēpumu. Tas ir tāds pirmais bloks, kas visās lietu kategorijās ir vienāds.

Tiesa pēc procesa dalībnieka lūguma vai pēc pašas ieskata var noteikt slēgtu tiesas procesu, ja lietā atklājas fakti, kas satur aizsargājamu informāciju. Tas iespējams arī tad, ja likums konkrētas kategorijas lietu nedefinē kā obligāti izskatāmu slēgtā procesā. Lēmumam par slēgtas lietas noteikšanu jābūt motivētam, tas nevar būt patvaļīgs. Vērtējot, vai ir pamats noteikt slēgtu tiesas sēdi, tiesai jāsamēro sabiedrības interese par tiesvedības atklātumu ar personas tiesībām uz privāto dzīvi vai kādu citu tiesību aizsardzību.

Civilprocesā tās ir arī lietas, kas aizsargā bērna izcelšanos, tie ir strīdi par laulības šķiršanu vai neesamību, tās ir lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu ārvalstī vai Latvijā, kā arī pagaidu aizsardzība pret vardarbību. Tāpat Civilprocesa likums noteic, ka slēgtā tiesas sēdē izskata lietas par aizgādības un saskarsmes tiesībām.

Arī administratīvo tiesu kompetencē ir vērtēt to, vai pamatoti ierobežojamas aizgādības un saskarsmes tiesības. Taču tas, vai konkrētā lieta, kas satur ziņas par personas privāto dzīvi, būtu izskatāma slēgtā procesā, ir tiesas izšķiršanās jautājums. Administratīvās tiesas, ņemot vērā konkrēto lietu un tās apstākļus, pašas lemj par to, vai būtu nosakāms slēgts tiesas process.

Kriminālprocesā kā obligātu noteikumu slēgtā tiesas sēdē paredz iztiesāt krimināllietas par noziedzīgu nodarījumu pret dzimumneaizskaramību un tikumību un par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījis nepilngadīgais vai kas izdarīts pret nepilngadīgo. Turklāt arī kriminālprocesā ir jāvērtē pamats noteikt slēgtu tiesas sēdi, lai neizpaustu procesā iesaistīto personu dzīves intīmos apstākļus. Bērna tiesisko interešu un privātās dzīves aizsardzība tiek respektēta,” skaidro tiesnese.

Informācija par personas veselību ir vēl viens aizsardzības vērts bloks, kas pamato slēgta procesa noteikšanu.

“Civilprocesa likumā ir noteikts, ka slēgtā tiesas sēdē tiek izskatīti jautājumi par personas rīcībspējas ierobežošanu garīgu vai citu veselības traucējumu dēļ un pagaidu aizgādnības nodibināšanu. Arī administratīvajā procesā, ja lietā ir noskaidrojami fakti par personas garīgajiem vai citiem veselības traucējumiem, lai aizsargātu šādus sensitīvus personas datus, tiesa var noteikt lietas izskatīšanu slēgtā procesā. Tipiski tās ir lietas, kurās tiek lemts, vai noteikt invaliditāti un vai piešķirt atlīdzību par ārstniecībā pieļautajiem pārkāpumiem. Taču šādas ziņas var parādīties arī citās lietās, piemēram, par aizgādības tiesību pārtraukšanu,” norāda L. Paegļkalna.

Ja lieta ir saistīta ar valsts noslēpumu, slēgta tiesas sēde ir obligāta visos procesos.

“Lietas, kurās tiek pārbaudīts valsts noslēpums, ir obligāti skatāmas slēgtā sēdē. Šādas informācijas pārbaudē tiesas sēdē piedalās lietas dalībnieki, kā arī, ja nepieciešams, citas personas, kurām ir speciālā pieeja valsts noslēpumam. Atkal var minēt piemēru no administratīvo tiesu prakses par gājienu lietām. Ja atteikums piešķirt atļauju gājiena rīkošanai ir pamatots ar drošības apsvērumiem, tiesa var noteikt daļēji slēgtu tiesas sēdi. Tiesa slēgtajā tiesas sēdes daļā pārbauda informāciju, kas satur noslēpumu. Taču pārējais process ir atklāts. Tas nozīmē, ka tiesas sēdē līdz brīdim, kad tiek uzsākta noslēpuma pārbaude, var piedalīties klausītāji.

Gribu uzsvērt, ka rakstītās tiesību normas neaptver visas lietu kategorijas, kad ir obligāti nosakāma slēgta tiesas sēde. Tiesa pēc procesa dalībnieka lūguma vai pēc pašas ieskata var noteikt slēgtu tiesas procesu, ja lietā atklājas fakti, kas satur aizsargājamu informāciju. Tas iespējams arī tad, ja likums konkrētas kategorijas lietu nedefinē kā obligāti izskatāmu slēgtā procesā. Lēmumam par slēgtas lietas noteikšanu ir jābūt motivētam, tas nevar būt patvaļīgs. Vērtējot pamatu noteikt slēgtu tiesas sēdi, tiesai ir jāsamēro sabiedrības interese par tiesvedības atklātumu ar personas tiesībām uz privāto dzīvi vai kādu citu tiesību aizsardzību,” skaidro L. Paegļkalna.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU