Nevienam nav noslēpums, ka ieslodzījuma vietu infrastruktūra kopumā ir ļoti sena un radīta vēl cara laikos, stāsta Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure. Vecākā no cietuma ēkām ir būvēta 1833. gadā, un tā ir Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļa, kas izvietota vienā no cietokšņa posmiem, vecajos fortos. Cietumu pārbūvēt nedrīkst, jo tas ir vēsturisks arhitektūras piemineklis. Tomēr materiāli, kas savulaik izmantoti cietuma būvniecībā, šodienas drošības prasībām neatbilst, piemēram, nevar nodrošināt atbilstošu ventilāciju. Cietums drošības ziņā tādējādi neatbilst Eiropas Padomes prasībām cilvēktiesību aspektā.
Daļa Latvijas cietumu ir būvēta pagājušā gadsimta 60.–80. gados. Ēkas sākotnēji bija plānotas nevis kā cietumi, bet gan labošanas darbu kolonijas. "Tās ir baraku tipa ēkas un kopmītņu tipa telpas, kur padomju laikā vienā telpā varēja uzturēties pat līdz 60 ieslodzītajiem. Šobrīd, ņemot vērā kvadratūru, mēs tajās izvietojam 15 ieslodzītos. Taču, vai, turot 15 ieslodzītos vienā telpā, mēs varam cerēt, ka viņi mainīsies un varēs pēc iznākšanas no cietuma iekļauties sabiedrībā?" vaicā I. Spure.
Cietumam jābūt drošam ne tikai no iekšpuses, bet arī no ārpuses
Vienlaikus cietumu infrastruktūras stāvoklis neietekmē tikai pašu ieslodzīto labklājību. Droši cietumi ir nepieciešami visai sabiedrībai. "Lai cik tas dīvaini neliktos, bet cietumam ir jābūt drošam ne tikai no iekšpuses, bet arī no ārpuses," skaidro I. Spure. Cietuma drošību no ārpuses ietekmē mūsdienīgi tehnoloģiskie risinājumi, piemēram, droni. Runa vairs nav tikai par jebkādu lietu mehānisku pārsviešanu pār žogu. Jāņem vērā, ka cietumi Latvijā jebkurā pilsētā atrodas ļoti viegli pieejamās vietās. Tie izvietoti pilsētu teritorijās, un tiem apkārt ir dzīvojamās mājās, un iedzīvotāji var novērot, kas cietumos notiek. Plānojot jaunos cietumus, ir paredzēts, ka tie atradīsies ārpus pilsētas. Cietumi neatradīsies arī pie dzelzceļa, lai izvairītos no riska, ka notiek toksisku vai ķīmisku kravu pārvadājumi, kā rezultātā, ja notiek negadījums, var nākties cietumu evakuēt.
"Ieslodzījuma sistēma ir viens no smagākajiem okupācijas laika mantojumiem."
Speciāliste arī norāda, ka Eiropas Padomes Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai 2016. gada vizītes laikā apmeklēja Daugavgrīvas cietumu un izteica ļoti asu kritiku par soda izciešanas apstākļiem šī cietuma Grīvas nodaļā. Tas nozīmē, ka nākamās vizītes laikā pastāv iespēja, ka šo nodaļu varētu uzdot nekavējoties slēgt (tajā ir ap 700 vietām ieslodzītajiem). "Protams, ka arī darbinieki ir pelnījuši strādāt drošā vidē un piemērotos darba apstākļos, tādēļ rūpes pamatā ir par visu kopējo drošību, nevis tikai par cietuma iemītnieku labklājību," norāda I. Spure.
Reformai noslēdzoties, Latvijā būs seši cietumi
Ieslodzījuma vietu reforma tiek veikta atbilstoši Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijai, ko valdība apstiprināja 2013. gadā. No dokumenta arī izriet valdības protokola lēmumi, kuros tiek noteikti reģioni, kuros primāri tiks būvētas jaunās ieslodzījuma vietas, un precizēts, kuras būs tās ieslodzījuma vietas, kas pēc jaunā cietuma nodošanas ekspluatācijā tiks likvidētas.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, prezentējot Tieslietu ministrijas informatīvo ziņojumu "Par plānoto ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstību Latgalē" uzsvēra: "Ieslodzījuma sistēma ir viens no smagākajiem okupācijas laika mantojumiem. Tautā to sauc par noziedznieku atražošanas fabriku. Soli pa solim mēs demontējam šo sistēmu un būvējam tādu, kur būtu visi resocializācijas apstākļi, lai cilvēki varētu atgriezties sabiedrībā un lai samazinātos recidīvu skaits. Kopš 2008. gada ir notikušas būtiskas pārmaiņas Latvijā – likvidēts ir Pārlielupes cietums, Šķirotavas, Vecumnieku, Matīsa cietums apvienots ar Centrālcietumu, atvērts Olaines atkarīgo centrs un jauns izmeklēšanas cietums Valmierā."
Tādējādi, reformu noslēdzot, Latvijā paliks sešas ieslodzījuma vietas: Cēsu audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem, Olaines cietuma komplekss ar Latvijas cietumu slimnīcu un resocializācijas centru atkarīgajiem, kā arī četri jauni multifunkcionāli cietumi – Kurzemē, Latgalē, Pierīgā un Vidzemē. I. Spure skaidro, ka bez vilcināšanās ir jārisina jautājums ar Rīgas Centrālcietumu, jo tas šobrīd ir lielākā ieslodzījuma vieta Latvijā, kur notiek vislielākā cietumnieku rotācija.
Latgales cietumam vēl jāatrod piemērots zemesgabals
2016. gada nogalē noslēdzās jaunā Liepājas cietuma projektēšanas posms un Tieslietu ministrija saņēma saskaņotu jaunā cietuma būvprojektu. Pagaidām gan vēl nevar prognozēt, kad cietums tiks nodots ekspluatācijā. Savukārt nākamais jaunais cietums būvējams Latgalē, un pēc tā atvēršanas tiks likvidēts Daugavgrīvas cietums (abas nodaļas) un Jēkabpils cietums. Savukārt slēgto cietumu ēkas nonāks pašvaldību īpašumā.
Šādai izvēlei par pamatu ir vairāki iemesli. Gan lielais ieslodzīto īpatsvars Latgales reģionā, gan tas, ka Daugavgrīvas un Jēkabpils cietumus objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams pārbūvēt – atbilstoši drošas un efektīvas soda izpildes organizēšanas prasībām. Turklāt divu veco cietumu pārveide valstij izmaksātu ievērojami vairāk, nekā uzbūvēt jaunu cietumu. Tāpat tiek meklētas iespējas, lai ieslodzījuma vietu personāls varētu turpināt strādāt Latgales reģionā.
"Mēs nevaram uzbūvēt zelta būri, neieliekot tajā atbilstošu saturu, un cerēt, ka reformas izdosies un soda izpildē kaut kas mainīsies."
"Liepājas cietums, tāpat kā jaunais Latgales cietums, būs multifunkcionāls cietums (tajā būs visi soda izpildes un apcietinājuma režīmi), un tajā būs 1200 vietas. 2017. gada 18. aprīlī Latvijā bija 4079 ieslodzītie, tādējādi pēc abu jauno cietumu darbības uzsākšanas vairāk nekā puse ieslodzīto atradīsies drošā infrastruktūrā, kas būtiski uzlabos drošības stāvokli cietumos kopumā", norādīts Tieslietu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.
Šobrīd jaunajam cietumam tiek meklēts zemesgabals. "Plānojot cietumu izvietojumu, ir jādomā, lai valsts resursu izlietošanu plānotu kā optimālu un efektīvu. Jāņem vērā ieslodzīto konvojēšana, jādomā par cietumu attālumu no tiesām un probācijas struktūrvienībām, Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietām. Loģistikai jābūt pārdomātai, nevar ieslodzītos pastāvīgi vadāt pa visu valsti," norāda I. Spure.
Mainīsies personāla atlases kritēriji un darba metodes
Tomēr netiks mainīta tikai infrastruktūra. Ieslodzījuma vietu pārvalde šobrīd sadarbojas ar Tieslietu ministriju, tiesībsargu un Valsts probācijas dienestu, lai izstrādātu jaunu likuma ietvaru satura reformai kriminālsodu izpildē. "Mēs nevaram uzbūvēt zelta būri, neieliekot tajā atbilstošu saturu, un cerēt, ka reformas izdosies un soda izpildē kaut kas mainīsies. Paralēli jauno cietumu būvniecības jautājumiem tiek risinātas arī praktiskas lietas, pilnveidoti normatīvie akti, izveidota personāla atlases sistēma," norāda I. Spure.
Jau šobrīd paredzams, ka jaunie cietumi radīs jaunas darbvietas. Piemēram, Liepājas cietums radīs vismaz 400–450 jaunas darbvietas. Tomēr no slēgtajiem cietumiem visi strādāt nepāries, jo personāla atlase notiks pēc jaunām vadlīnijām. Par daļu darbinieku jau šobrīd var teikt, ka viņi darbu turpinās, savukārt daļa atvaļināsies no dienesta, sasniedzot pensijas vecumu.
"Mums ir jāmaina attieksme pret šo jomu, jo nepieciešama ne tikai atlases sistēma, bet arī atbilstoša apmācība. Šobrīd mēs pieredzam sekas no tā, ka krīzes laikā tika likvidēta gan Latvijas Policijas akadēmija, gan Penitenciārā koledža. Līdz ar to atbildīgos amatos ir grūti piemeklēt atbilstošus cilvēkus, jo tiem, kas nāk no citām jomām, pietrūkst zināšanu penitenciārajā (soda izpildes) jomā, kas ir ļoti grūta un specifiska. Šobrīd mēģinām risināt arī šo jautājumu," skaidro I. Spure.
Pagaidām neskaidrs ir arī jautājums par sieviešu cietuma tālāko attīstību. "Iepriekš tika diskutēts par ideju startēt ar sieviešu cietuma korpusa izbūvi nākamajā Norvēģijas finanšu instrumenta projektā. Es uzskatu, ka ieslodzītās sievietes ir īpaša kategorija, par ko būtu jādomā nekavējoties. Diemžēl pagaidām nav pietiekama finansējuma, un mums jācer, ka valsts varēs izdalīt naudu tieši sieviešu cietuma korpusa izbūvei paralēli citu jauno cietumu izbūvei. Ja ideja, ko paužu, tiks uzturēta, tad šāda korpusa izbūve var notikt Olaines cietuma teritorijā," secina I. Spure.
