Ilustratīvs attēls, kurā redzami dokumenti, kuros atainoti statistikas dati.
FOTO: Magnific.com.
1. augustā stājās spēkā apjomīgi grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, lai nodrošinātu caurskatāmāku pārvaldību, publisko līdzekļu efektīvāku izmantošanu un stiprinātu valsts un pašvaldību kā akcionāru lomu kapitālsabiedrībās.
“Viens no būtiskākajiem grozījumu virzieniem ir labas pārvaldības principu nostiprināšana likumā,” informē Saeimas Preses dienests.
Tiesību akts papildināts ar jaunu – 3.1 – pantu, kurā nostiprināti OECD publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldības principi, kas attiecināmi uz strukturālo pārvaldību un informācijas atklātību.
“Informēta un aktīva īpašnieka, risku vadības, informācijas atklātības un sadarbības principi ieviesti, lai nodrošinātu kapitālsabiedrību jēgpilnu, nevis formālu pārvaldību,” paskaidrots Saeimas informācijā.
Iecerēts, ka labas pārvaldības principu nostiprināšana likumā padziļinās tiesību piemērotāju izpratni par likuma normu interpretāciju un to, kā vērtējama likuma subjektu rīcība, pausts grozījumu anotācijā.
Ar grozījumiem tiks spēcināta augstākās lēmējinstitūcijas (Ministru kabineta vai pašvaldības domes) loma kapitālsabiedrības pārvaldībā, informē Valsts kanceleja. Reizi piecos gados būs jāveic publiskas personas ieguldījuma stratēģijas kapitālsabiedrībā izvērtēšana, kurā tiks vērtēta ne tikai līdzdalības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta nosacījumiem, bet arī katras kapitālsabiedrības attīstības virziens un iepriekšējā periodā noteikto mērķu sasniegšana.
Izmaiņas likumā stiprina publiskas personas kā akcionāra iesaisti kapitālsabiedrību stratēģiskajā vadībā. “Precizēta kārtība, kādā tiek izvērtēta līdzdalība kapitālsabiedrībās un noteikti to attīstības mērķi, kā arī paredzēta regulāra valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas pārskatīšana Ministru kabineta līmenī,” akcentēts Saeimas sagatavotajā informācijā.
Likums papildināts ar 24.3 pantu “Valsts politika kapitāla daļu pārvaldības jomā”. Tas noteic, ka turpmāk Ministru kabinets deklarācijā par tā iecerēto darbību vai rīcības plānā deklarācijas īstenošanai nosaka valsts politiku publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības jomā.
Noteikts, ka valsts politika kapitāla daļu pārvaldības jomā ietver:
Izstrādājot gaidu vēstuli, valsts kapitālsabiedrību kapitāla daļu (akciju) turētājiem turpmāk būs jāņem vērā valsts politika kapitāla daļu pārvaldības jomā.
Grozījumu anotācijā skaidrots, ka tādējādi iecerēts novērst sadrumstaloto pieeju publisko kapitālsabiedrību pārvaldībā, kas “sakņojas dažāda līmeņa un formas dokumentos”.
“Viens no OECD akcentētajiem valsts kapitālsabiedrību labas pārvaldības principiem ir aktīva īpašnieka (investora) princips, kuru raksturo skaidra valsts līdzdalības mērķu definēšana un jēgpilna iesaiste kapitālsabiedrību pārvaldībā. OECD norāda, ka valstij kā aktīvam un profesionālam īpašniekam jāveido un regulāri jāpārskata sava īpašumtiesību politika kapitālsabiedrībās, lai apzinātu un definētu iemeslus un prioritātes, kāpēc tā caur līdzdalību ir ieguldījusi publiskos līdzekļus kādā konkrētā kapitālsabiedrībā, un izvērtētu valsts līdzdalības turpināšanas pamatojumu,” vēstīts grozījumu anotācijā.
Ar grozījumiem tiek paplašināts pamatojums kapitālsabiedrību dibināšanai. Turpmāk valsts un pašvaldību līdzdalība kapitālsabiedrībās būs iespējama arī gadījumos, kad uzņēmumi rada preces vai pakalpojumus eksportam.
Likuma izmaiņas stiprina kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas lomu, kā arī ievieš mehānismu, kas ļaus identificēt un novērst pārvaldības trūkumus un rosināt nepieciešamos uzlabojumus.
Lai nodrošinātu lēmumu pilnvērtīgāku pieņemšanu, grozījumi paplašina prasības līdzdalības izvērtējumam, tostarp analizējot kapitālsabiedrību darbības rezultātus, attīstības potenciālu, konkurences ietekmi un publisko līdzekļu izmantošanas lietderību.
Tāpat grozījumi skar kapitālsabiedrību finanšu pārvaldību. Proti, tajos precizēta kārtība, kādā nosakāms dividendēs izmaksājamās peļņas apmērs, un stiprināta publiskas personas lēmumu ietekme uz kapitālsabiedrību finanšu rādītājiem.
Ar grozījumiem ieviesti vairāki procesuāli uzlabojumi, tai skaitā paplašinātas iespējas organizēt dalībnieku un akcionāru sapulces attālināti, kā arī pilnveidots valdes un padomes locekļu atlases un atbildības regulējums. Likumā cita starpā precizēti valdes locekļu atsaukšanas un atsaukšanas pabalstu izmaksas nosacījumi.
Administratīvais slogs tiks samazināts attiecībā uz Konkurences padomes iesaisti, informē Valsts kanceleja. Valsts līdzdalības izvērtēšanas gadījumā Konkurences padome atzinumus varēs sniegt TAP portālā, savukārt pašvaldībām būs obligāti jākonsultējas ar Konkurences padomi situācijās, kad ir saņemti komersantus pārstāvošo biedrību vai nodibinājumu argumentēti iebildumi.
Kapitālsabiedrībās, kur ir izveidotas padomes, stratēģijas projekti un ikgadējie rezultāti vairs netiks pakļauti Valsts kancelejas atzinuma procedūrai. Regulāra kapitāla daļu turētāju uzdevumu izpildes novērtēšana tiks nodrošināta ar ikgadēju ziņojumu Ministru kabinetam, ja nepieciešams, paredzot arī pasākumus nepilnību novēršanai, norāda Valsts kanceleja.
Likuma grozījumi regulējumu salāgo ar jaunākajām normām Komerclikumā un precizē kapitālsabiedrību reorganizācijas un pārveides kārtību.
1. augustā stājās spēkā arī saistītie grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kurā jaunā redakcijā izteikts 88. pants “Publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā”.
Ministru kabinetam ir dots uzdevums līdz 2028. gada 31. martam iesniegt Saeimai ziņojumu un nepieciešamības gadījumā attiecīgu likumprojektu par valsts kapitāla daļu centralizētu pārvaldību.
