Lai gan digitalizācija sabiedrībai un ekonomikai ir devusi daudz ieguvumu, tā ir radījusi arī problēmas, tostarp arvien lielāku seksuālo vardarbību pret bērniem tiešsaistē. Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska LV portālam norāda: “Latvijas Drošāka interneta centra (drossinternets.lv) ziņojumu līnija darbojas starptautiskajā INHOPE asociācijā, kuras mērķis ir ierobežot materiālu, kas satur seksuālo vardarbību pret bērniem, apriti internetā. Kopš 2022. gada ir būtiski pieaudzis šāda nelegālā satura daudzums. Ja 2022. gadā INHOPE asociācijā tika saņemti ziņojumi par 400 000 satura vienību, kas atainoja seksuālo vardarbību pret bērnu, tad 2025. gadā attiecīgo materiālu skaits palielinājās astoņas reizes, sasniedzot 3,2 miljonus nelegālā satura vienību, kas bija pieejamas dažādās vietnēs un platformās internetā.” Latvijas ziņojumu līnijā kopš 2022. gada kopumā saņemti 22 795 ziņojumi par pedofīliju/bērnu seksuālo izmantošanu saturošiem materiāliem.1
Regulējums pieļāva iejaukšanos privātumā nolūkā atklāt seksuālās vardarbības pret bērniem gadījumus
Personas datu un privātuma aizsardzība tiešsaistes vidē Eiropas Savienībā (ES) ir juridiski aizsargājamas tiesības. ES Direktīva 2002/58/EK2 paredz noteikumus, kas nodrošina tiesības uz privāto dzīvi un konfidencialitāti attiecībā uz personas datu apstrādi datu apmaiņā elektronisko komunikāciju nozarē. Taču, tā kā bērnu aizsardzība, tostarp no seksuālās vardarbības tiešsaistē, arī ir viena no svarīgākajām ES prioritātēm,3 2021. gadā tika pieņemta Regula (ES) 2021/12324 – pagaidu regulējums –, kas nolūkā apkarot seksuālo vardarbību pret bērniem tiešsaistē pieļāva atkāpes no Direktīvā 2002/58/EK5 ietvertajiem privātuma noteikumiem.6
Proti, regulējums paredzēja tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju tiesības (piemēram, tādās platformās kā Instagram, Snapchat, Gmail, iCloud u. c.) brīvprātīgi veikt tehnoloģiju izmantošanu personas un citu datu apstrādei tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai atklātu seksuālo vardarbību pret bērniem tiešsaistē savos pakalpojumos (t. i., veikt arī privāto ziņu skenēšanu, izmantojot automātiskās sistēmas), ziņotu par to un izņemtu no saviem pakalpojumiem tiešsaistes materiālus, kuros atspoguļota seksuālā vardarbība pret bērniem.
Regula (ES) 2021/1232 kā pagaidu risinājums spēku zaudēja 2026. gada 3. aprīlī, taču pastāvīgs regulējums šajā jomā vēl arvien nav pieņemts. Lai novērstu tiesiskā regulējuma iztrūkumu konkrētajā sfērā, šī gada 9. jūlijā Eiropas Parlaments un 23. jūlijā arī Eiropas Padome nolēma atjaunot pagaidu regulējumu, un tas būs spēkā līdz 2028. gada 3. aprīlim.7
Platformu sniegtā informācija ļauj tiesībsargājošajām iestādēm rīkoties ātrāk
Par risinājumu, kas skar privātumu, ļaujot skenēt privātās ziņas, viedokļi ir pretrunīgi.8 Savukārt M. Katkovska uzsver regulējuma esamības nozīmi, paužot, ka noteikti jābūt plānam, kā apturēt seksuālo vardarbību pret bērnu saturošo materiālu apriti internetā: “Šobrīd ir grūti spriest, vai esošais regulējums ir tas labākais, bet situācijas uzlabošanai viennozīmīgi kaut kas jādara.”
Arī Valsts policija LV portālam norāda: “Ņemot vērā, ka dažādas tehnoloģiskās platformas tiek aktīvi izmantotas kā komunikācijas un sociālās mijiedarbības kanāli, nereti arī tajās notiek pretlikumīgas darbības. Līdz ar to būtiski, lai šīs platformas piedalītos bērnu aizsardzībā, ziņojot par iespējamiem bērnu seksuālās izmantošanas gadījumiem, jo tas ietekmē bērnu drošību un labklājību, kā arī sabiedrības kopējo drošību. Platformu sniegtā informācija var būt izšķiroša, lai novērstu bērnu izmantošanu un viņus aizsargātu internetā.”
Valsts policija skaidro, ka vairākas platformas jau patlaban veic satura filtrēšanu, lai identificētu un bloķētu nelikumīgu saturu. Tas ietver arī aizdomīgas aktivitātes, kas var liecināt par bērnu seksuālo izmantošanu. Platformas bieži vien izmanto mākslīgo intelektu, lai automātiski identificētu bērnu seksuālās izmantošanas risku (piemēram, lai atpazītu attēlus un video, kas satur bērnu pornogrāfiju). “Ja platformas ātri identificē un ziņo par gadījumiem, kad bērni tiek seksuāli izmantoti tiešsaistē, tas ļauj tiesībsargājošajām iestādēm ātrāk rīkoties, tādējādi novēršot bērnu tālāku izmantošanu un glābjot gan konkrētu cietušo, gan citus potenciālos upurus. Daudzās valstīs gadījumos, kad tiek atklāti bērnu seksuālās izmantošanas gadījumi, platformām tiek uzlikts par pienākumu nodot visu ar šo notikumu saistīto informāciju, tai skaitā iesaistīto lietotāju datus, kompetentajai valsts iestādei. Zināmākais piemērs ir ASV, kur valsts pilnvaroja organizāciju National Center for Missing and Exploited Children (NCMEC) saņemt attiecīgos ziņojumus no platformām, analizēt un nosūtīt tos konkrētajai tiesībsargājošajai iestādei gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī. Varam apliecināt, ka, starptautiski sadarbojoties, tostarp caur jau minēto NCMEC tīklu, arī Latvijā Valsts policija regulāri saņem informāciju, kas pirmšķietami varētu būt saistīta ar bērnu pornogrāfisko materiālu apriti vai patērēšanu no Latvijas IP adresēm. Saņemto informāciju pārbauda, un atbilstoši pārbaužu rezultātiem tiek uzsākti kriminālprocesi,” stāsta Valsts policija.
Atjauno regulējumu, kas pieļauj iejaukšanos privātumā, lai atklātu seksuālo vardarbību pret bērniem tiešsaistē
Atjaunotais “čatu kontroles” regulējums pieņemts līdzīgs iepriekšējam, paredzot tiešsaistes platformām tiesības veikt bērnu seksuālās vardarbības materiālu brīvprātīgu atklāšanu tajās. Vienlaikus uzsvērts, ka:
- regulējums neparedz šifrēšanas aizliegumu vai vājināšanu; tas nozīmē, ka tādas saziņas platformas, kurās ziņojumus var izlasīt tikai sūtītājs un saņēmējs (end-to-end encryption), saglabā aizsardzību;
- regulējums neattiecas uz audiokomunikācijas (balss zvanu) skenēšanu;
- ja pakalpojuma sniedzējs izvēlas veikt sarakstes skenēšanu, tad izmantotajai tehnoloģijai jābūt tādai, kas vismazāk pārkāpj privātumu (tehnoloģijas nevar izmantot, lai sistemātiski filtrētu un skenētu komunikācijas tekstu, ja vien tas netiek darīts nolūkā atklāt pazīmes, kas norāda uz potenciāliem konkrētiem iemesliem, kuri rada aizdomas par seksuālo vardarbību pret bērniem tiešsaistē, un nevajadzētu būt iespējai ar tām noteikt precīzu komunikācijas saturu. Ja tehnoloģiju izmanto uzmākšanās bērniem identificēšanai, konkrētiem aizdomu iemesliem jābalstās uz objektīvi noteiktiem riska faktoriem, piemēram, vecuma atšķirību un bērna iespējamo iesaisti skenētajā komunikācijā);
- personām jānodrošina iespēja iesniegt sūdzību par pakalpojuma sniedzēja veiktajām darbībām (īpaši, ja saturs, kas nav seksuālā vardarbība pret bērniem tiešsaistē, ir izņemts vai par to ziņots tiesībsargājošajām iestādēm).
1 Saskaņā ar drossinternets.lv statistikas datiem (līdz 2026. gada 30. jūnijam) 2022. gadā saņemti 8977 ziņojumi, 2023. gadā – 986, 2024. gadā – 11 816, 2025. gadā – 629, 2026. gadā – 387.
2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju).
3 Eiropas Komisija 2020. gada 24. jūlijā pieņēma paziņojumu “ES stratēģija efektīvākai cīņai pret bērnu seksuālo izmantošanu”, kuras mērķis ir ES līmenī efektīvi reaģēt uz noziegumiem, kas saistīti ar seksuālo vardarbību pret bērniem.
4 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1232 (2021. gada 14. jūlijs) par pagaidu atkāpi no konkrētiem Direktīvas 2002/58/EK noteikumiem attiecībā uz tehnoloģiju izmantošanu, ko veic numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, lai apstrādātu personu datus un citus datus nolūkā apkarot seksuālo vardarbību pret bērniem tiešsaistē (dokuments attiecas uz EEZ).
5 5. panta 1. punktā un 6. panta 1. punktā.
6 Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada Konvencijas par bērna tiesībām (UNCRC) 3. panta 1. punktā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. panta 2. punktā ir paredzēts, ka visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai privātās iestādes, primāri jāņem vērā bērna intereses.
7 Pagaidu regulējums pieņemts, jo nav panākta galīgā vienošanās par pastāvīgajiem noteikumiem. Iecerēts, ka diskusijas par pastāvīgo regulējumu turpināsies un tiesību akts tiks pieņemts pagaidu regulējuma laikā. Plašāka informācija pieejama šeit.
8 Balsojums Eiropas Parlamentā notika steidzamības kārtībā, kas paredz absolūtu balsu vairākumu (361 balss), lai priekšlikumu noraidītu, bet tika saņemtas 314 balsis “pret” (arī Latviju pārstāvošo deputātu viedoklis šajā jautājumā ir atšķirīgs). Plašāk par Eiropas Parlamenta balsojumu skat. šeit.
