Stājas spēkā regulējums sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzībai pret nepamatotām tiesvedībām; palielināti sodi par pārkāpumiem civilprocesā

Lai nodrošinātu aizsardzību personām, pret kurām tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs, un nacionālajā regulējumā ieviestu Eiropas Savienības direktīvas1 prasības pret stratēģiskām tiesvedībām, Saeima 2026. gada 16. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumu un ar to saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. 

Definē, kas ir darbošanās sabiedrības interesēs un ļaunprātīgos nolūkos celtas prasības pazīmes

Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumā ir ietvertas vairāku terminu definīcijas.

Kas ir darbošanās sabiedrības interesēs

Likumā noteikts, ka darbošanās sabiedrības interesēs ir jebkāds uz sabiedrības interesēm attiecināms vēstījums, ko fiziskā vai juridiskā persona paudusi, vai darbība, ko tā veikusi, īstenojot tiesības uz vārda brīvību, humanitāro un eksakto zinātņu brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, tostarp žurnālistikas, politisku, zinātnisku, akadēmisku, māksliniecisku, komentējošu vai satīrisku vēstījumu, publikāciju vai darbu radīšana, izstādīšana, reklamēšana vai citāda popularizēšana un tirgvedības darbības, kā arī jebkādas ar to tieši saistītas sagatavošanas, atbalsta vai palīdzības darbības.

Kas ir sabiedrības interešu jautājums

Pieņemot jauno likumu, noteikts, ka sabiedrības interešu jautājums ir jebkurš jautājums, kas skar sabiedrību tiktāl, lai sabiedrība būtu leģitīmi ieinteresēta tajā, it īpaši tādās jomās kā:

• personas pamattiesības, sabiedrības veselība, drošība, vide vai klimats;
• sabiedrībā pazīstamas fiziskās vai juridiskās personas darbība publiskajā vai privātajā sektorā;
• jautājumi, ko izskata likumdevējs, izpildvara vai tiesa vai kas tiek risināti jebkura cita procesa ietvaros;
• izteikumi par korupciju, krāpšanu vai jebkādu citu noziedzīgu nodarījumu vai administratīvajiem pārkāpumiem saistībā ar minētajiem jautājumiem;
• darbības, kuru mērķis ir aizsargāt Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā nostiprinātās vērtības, tostarp demokrātisko procesu aizsardzība pret nepamatotu iejaukšanos, jo īpaši apkarojot dezinformāciju.

Kas ir ļaunprātīgos nolūkos celta prasība pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs

Likumā noteikts, ka tā ir prasība, kas celta, lai novērstu vai ierobežotu šīs personas darbošanos sabiedrības interesēs vai par to šo personu sodītu, parasti izmantojot finanšu resursu vai cita veida ietekmes pārākumu, nevis tādēļ, lai patiesi aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses tiesā. Pazīmes, kas liecina par ļaunprātību, var būt:

• prasības vai tās daļas nesamērīgums, pārmērīgums vai nepamatotība, tostarp pārmērīga prasības summa;
• tas, ka šādu prasību cēlusī persona (turpmāk arī – prasītājs) vai iesaistītās personas ir cēlušas vairākas prasības par līdzīgiem jautājumiem;
• prasītāja vai prasītāja pārstāvju mēģinājumi pirms tiesvedības vai tās gaitā atbildētāju iebiedēt, aizskart vai viņam draudēt, kā arī prasītāja līdzīga rīcība līdzīgās vai paralēlās lietās;
• procesuālo tiesību negodprātīga izmantošana, piemēram, tiesvedības novilcināšana, krāpnieciska vai ļaunprātīga labvēlīgākas tiesas izvēle vai negodprātīga lietas neturpināšana vēlākā tiesvedības stadijā.

Praksē šādas tiesvedības visbiežāk tiek vērstas pret žurnālistiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, pētniekiem, aktīvistiem un citām sabiedrības līdzdalībā iesaistītām personām.

Ievieš tiesību aizsardzības mehānismus pret ļaunprātīgām tiesvedībām

Jaunais regulējums paredz: ja tiesā ir celta prasība pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs un tiesa ir ierosinājusi civillietu, tad šī persona var lūgt tiesu:

• Noteikt prasītājam pienākumu iemaksāt nodrošinājumu saprātīgi paredzamo tiesvedības izmaksu apmērā.

Ja tiesa pēc motivēta pieteikuma konstatēs, ka celtajā prasībā pirmšķietami ir saskatāmas ļaunprātīgos nolūkos celtas prasības pazīmes Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likuma izpratnē, tā varēs uzdot prasītājam iemaksāt nodrošinājumu tiesas noteiktajā apmērā (tiesāšanās izdevumu, kā arī citu ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistīto izdevumu segšanai saprātīgi paredzamā apmērā, kas varētu rasties sakarā ar šo tiesvedību) tiesu izpildītāja depozīta kontā.

• Izbeigt tiesvedību sakarā ar to, ka prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos vai ir acīmredzami nepamatota.

Grozījumi Civilprocesa likumā arī paredz tiesības tiesai pēc savas iniciatīvas izbeigt tiesvedību, tiklīdz tiesa konstatē, ka pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos.

• Noteikt prasītājam pienākumu segt visus atbildētājam radušos ar tiesvedību saistītos izdevumus, tostarp visus atbildētājam radušos izdevumus, kas saistīti ar advokāta vai citu personu sniegto juridisko palīdzību.

Pienākumu segt ar tiesvedību saistītos izdevumus var noteikt neatkarīgi no tā, vai prasītājs tiesvedības gaitā ir pilnīgi vai daļēji atteicies no prasības, samazinājis prasījuma apmēru vai grozījis prasības pamatu vai priekšmetu.

Papildus paredzēts, ka biedrības un nodibinājumi, tostarp arodbiedrības un to apvienības, kā arī citi subjekti atbilstoši savas darbības mērķiem var atbalstīt personu, pret kuru tiesā ir celta prasība saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs, ja šī persona tam piekrīt, vai pēc tiesas pieprasījuma sniegt attiecīgajā tiesvedībā tādu informāciju, kas varētu palīdzēt tiesai noskaidrot, vai saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs pret to ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos.

Palielināti sodi par negodprātīgu tiesību izmantošanu tiesā, un par ļaunprātīgas prasības celšanu tiesa varēs piemērot naudas sodu

Grozījumi Civilprocesa likuma 73.¹ pantā paredz palielināt sodus par negodprātīgu tiesību izmantošanu tiesvedībā:

• ja lietas dalībnieks negodprātīgi izmanto savas tiesības vai negodprātīgi pilda savus pienākumus, tajā skaitā sniedz tiesai apzināti nepatiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem vai apzināti ar darbību vai bezdarbību novilcina lietas vai jautājuma izskatīšanu, tiesnesis izsaka lietas dalībniekam brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 2000 eiro (iepriekš – 800 eiro);
• par necieņu pret tiesu – jebkuru rīcību, kas liecina par tiesas sēdē vai tiesā pastāvošo noteikumu klaju ignorēšanu, – tiesa var uzlikt lietas dalībniekam naudas sodu līdz 2000 eiro (iepriekš – 1000 eiro);
• par apzināti nepatiesa pieteikuma, prasības pieteikuma vai sūdzības, izņemot blakus sūdzības, apelācijas vai kasācijas sūdzības, iesniegšanu nolūkā sasniegt prettiesisku mērķi vai kavēt tiesību vai likumisko interešu aizsardzību tiesa var uzlikt pusei naudas sodu līdz 5000 eiro (iepriekš – 1200 eiro).

Tāpat, ja tiesa konstatēs, ka prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs, prasītājam varēs piemērot naudas sodu līdz 5000 eiro.

Latvijas tiesa varēs neatzīt ārvalsts spriedumu, ja konstatēs ļaunprātīgas tiesvedības pazīmes

Ja Latvijas tiesa konstatēs, ka ārvalsts tiesa pieņēmusi nolēmumu tiesvedībā, kurā celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs, Latvijas tiesas atbilstoši Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumam šādus tiesas nolēmumus varēs neatzīt un neizpildīt. Savukārt persona, pret kuru ir celta šāda prasība citā valstī, varēs vērsties Latvijas tiesā par tai ārvalstī ierosinātās tiesvedības dēļ radītajiem zaudējumiem un nodarītā nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu. Šādā gadījumā prasītājs ir arī atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas (skat. 28. panta 9.¹ daļu, 43. panta pirmās daļas 4.¹ punktu).

Palielināti sodi par pārkāpumiem tiesvedībā

Vienlaikus grozījumi Civilprocesa likumā paredz arī izmaiņas attiecībā uz:

• valsts nodevu atmaksu (skat. 37. panta pirmās daļas 4.¹, 6.¹ punktu);
• tiesvedības apturēšanu (skat. 214. panta 5.¹ punktu, 216. panta 4.¹ punktu);
• par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma likumīgo spēku (skat. 449. panta otro daļu).

Civilprocesa likuma grozījumi paredz būtiski palielināt sodus šādos gadījumos:

• ja lietas dalībnieks nepaziņo tiesai par savas elektroniskā pasta adreses vai adreses maiņu tiesvedības laikā, var tikt piemērots naudas sods līdz 300 eiro (iepriekš – 50 eiro);
• ja liecinieks bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas vai tiesneša izsaukuma, var uzlikt naudas sodu līdz 300 eiro (iepriekš – 60 eiro);
• ja tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt pieprasītos rakstveida vai lietiskos pierādījumus, vai arī tie nav iesniegti tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, var uzlikt naudas sodu līdz 300 eiro (iepriekš – 40 eiro);
• ja izsauktais eksperts neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, var uzlikt naudas sodu līdz 300 eiro (iepriekš – 60 eiro);
• ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla neierodas uz sagatavošanas sēdi, var uzlikt naudas sodu līdz 300 eiro (iepriekš – 150 eiro);
• ja lietas dalībnieki, liecinieki, eksperti vai tulki atkārtoti traucē kārtību, var uzlikt naudas sodu līdz 300 eiro (iepriekš – 80 eiro);
• ja lietas dalībnieks, kas nav ieradies tiesas sēdē, nav laikus paziņojis tiesai savas neierašanās iemeslu, var uzlikt naudas sodu līdz 300 eiro (iepriekš – 80 eiro);
• ja kāds no lietas dalībniekiem neierodas tiesā tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzīst par neattaisnojošiem, var uzlikt naudas sodu līdz 300 eiro (iepriekš – 150 eiro);
• ja tiesa atzīst, ka lietas dalībnieks apzināti nepamatoti ierosinājis strīdu par rakstveida pierādījuma viltojumu, šim lietas dalībniekam var uzlikt naudas sodu līdz 300 eiro (iepriekš – 150 eiro).

Sodu apmēra izmaiņas arī tiesas nolēmuma stadijā, īpaši – par pienākuma nepildīšanu attiecībā uz bērna aizgādību un saskarsmi

Grozījumi Civilprocesa likumā arī paredz:

• personai (darba devējam), kurai pēc tiesas nolēmuma bija jāietur uzturlīdzekļi bērnam vai vecākam un kura likumā noteiktajā termiņā tiesu izpildītājam un uzturlīdzekļu saņēmējam nav paziņojusi par uzturlīdzekļu maksātāja atbrīvošanu no darba, kā arī par viņa jauno darbavietu vai dzīvesvietu, ja tā šai personai zināma, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz 300 eiro (iepriekš – 150 eiro);
• ja parādnieks pēc uzaicinājuma neierodas pie tiesu izpildītāja, atsakās dot paskaidrojumus vai nesniedz likumā noteiktās ziņas, tiesu izpildītājs var vērsties tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par šīs personas atbildību. Tiesa var pieņemt lēmumu par parādnieka atvešanu piespiedu kārtā, kā arī uzlikt viņam naudas sodu: fiziskajai personai – līdz 300 eiro (iepriekš – 80 eiro), bet amatpersonai – līdz 600 eiro (iepriekš – 360 eiro);
• ja parādnieks tiesas noteiktajā termiņā neizpilda nolēmumu, kas uzliek viņam par pienākumu izpildīt darbības, kuras var izpildīt tikai viņš pats (skat. Civilprocesa likuma 197. panta pirmo daļu), tiesa var uzlikt naudas sodu līdz 5000 eiro (iepriekš – 3000 eiro);
• ja parādnieks neizpilda nolēmumu vai notariālo aktu par bērna aizgādību, viņam var uzlikt naudas sodu līdz 5000 eiro (iepriekš – 1500 eiro);
• ja parādnieks neizpilda nolēmumu vai notariālo aktu par bērna saskarsmes tiesībām, viņam var uzlikt naudas sodu līdz 5000 eiro (iepriekš – 1500 eiro);
• Civilprocesa likumā noteiktos nosacījumus un kārtību, vēršot piedziņu uz darba samaksu, piemēro arī gadījumos, kad parādnieks saņem atlīdzību par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu sniegšanu personām ar invaliditāti.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīva (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību”).