FOTO: Freepik.
Par brīvprātīgā darba politikas izstrādi būs atbildīga Labklājības ministrija sadarbībā ar citām valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Konsultatīvu un informatīvu atbalstu brīvprātīgā darba īstenošanā iesaistītajām pusēm sniegs Nodarbinātības valsts aģentūra. To paredz Brīvprātīgā darba likuma grozījumi, kas stājas spēkā 18. jūlijā.
Lai valsts pārvaldes iestādes veicinātu sabiedrības līdzdalību brīvprātīgā darba aktivitātēs, likumā iekļautas normas brīvprātīgā darba politikas izstrādei un koordinēšanai. Likums papildināts ar diviem pantiem – par valsts pārvaldes institūciju kompetenci brīvprātīgā darba jomā un Brīvprātīgā darba konsultatīvo padomi.
Par brīvprātīgā darba politikas izstrādi būs atbildīga Labklājības ministrija. Nodarbinātības valsts aģentūra sniegs konsultatīvu un informatīvu atbalstu brīvprātīgā darba politikas izstrādē iesaistītajām institūcijām, brīvprātīgā darba īstenošanā iesaistītajām pusēm, kā arī pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un sabiedrībai kopumā.
Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes mērķis ir veicināt saskaņotu brīvprātīgā darba politikas un tās ikgadējo prioritāšu izstrādi, sekot līdzi brīvprātīgā darba politikas īstenošanai un regulāri to novērtēt.
Padomē darbosies valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tās darbu organizēs Labklājības ministrija.
Labklājības ministram līdz 2024. gada 31. augustam jāapstiprina Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes nolikums un sastāvs, jo norma par padomi stāsies spēkā 1. septembrī.
Likums jau līdz šim ir paredzējis, ka brīvprātīgā darba organizētājam ir pienākums pēc brīvprātīgā darba veicēja pieprasījuma izsniegt izziņu par veikto brīvprātīgo darbu un tā ilgumu. Ar grozījumiem likumā noteikts, ka šajā izziņā turpmāk būs jānorāda brīvprātīgā darba veikšanas gaitā iegūtās kompetences. Grozījumu anotācijā norādīts, ka šādas informācijas iekļaušana izziņā brīvprātīgā darba veicējiem dos iespēju apliecināt iegūtās kompetences savā turpmākajā darbībā, savukārt brīvprātīgā darba organizētājiem ļaus noteiktās situācijās atrast tādus brīvprātīgos, kas jau ir apguvuši noteiktas prasmes.
Likumā paplašināts brīvprātīgā darba veicēju informācijas sistēmā iekļaujamo datu apjoms un funkcionalitāte, tostarp nodrošinot personas reģistrēšanos informācijas sistēmā, kā arī iespēju sagatavot izziņu par veikto brīvprātīgo darbu.
Noteikts, ka informācijas sistēmā tiek iekļauta un apstrādāta šāda informācija:
Likuma 10. pants (“Brīvprātīgā darba informācijas sistēma”) jaunajā redakcijā stāsies spēkā pēc gada – 2025. gada 1. jūnijā.
Brīvprātīgā darba likums noteic, ka šo darbu ir tiesības organizēt: 1) biedrībām un nodibinājumiem, tai skaitā arodbiedrībām un to apvienībām; 2) valsts un pašvaldību iestādēm; 3) politiskajām partijām un to apvienībām; 4) sociālajiem uzņēmumiem.
Ar brīvprātīgā darba veicēju neaizstāj nodarbināto.
Savukārt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. pantā ir noteikts, ka nodokli nepiemēro ar brīvprātīgā darba veikšanu saistīto personificēto izdevumu kompensācijām, kuras brīvprātīgā darba veicējam atbilstoši brīvprātīgā darba līguma noteikumiem sedz brīvprātīgā darba organizētāji (par ēdināšanu, naktsmītni, ceļa izdevumiem, apģērbu, apmācību u. c.)
