SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
04. februārī, 2024
Lasīšanai: 31 minūte
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Saeima
1
1
1
1

Saeimā: Sodu par fotoradaru vairākkārt fiksētu OCTA neesamību varētu piemērot ne biežāk kā reizi diennaktī

FOTO: Ieva Čīka, LETA.

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

īsumā

IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI

GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Sodu par fotoradara vairākkārt fiksētu OCTA neesamību varētu piemērot ne biežāk kā reizi diennaktī

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, ar kuriem paredzēts ievērojami pastiprināt sodus par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, kā arī precizēt regulējumu attiecībā uz soda piemērošanu par vienu un to pašu pārkāpumu, kas vairākkārt fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem.

  • Sods par OCTA vai tehniskās apskates neesamību, kas vairākkārt fiksēta ar tehniskiem līdzekļiem, reizi 24 stundās

Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz papildināt Ceļu satiksmes likuma 43.7 pantu ar sesto daļu, nosakot, ka ilgstoša pārkāpuma gadījumā, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem vairākkārt (tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate vai par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana), sodu par pārkāpumu varēs piemērot vienu reizi 24 stundu laikā.

LV portāls jau iepriekš ir rakstījis par problēmu, ka ir gadījumi, kad auto īpašnieks saņem sodu par vienu un to pašu pārkāpumu – OCTA neesamību, kas tikusi fiksēta ar fotoradaru vairākas reizes dažu stundu laikā.

Vienlaikus ar grozījumiem iecerēts arī noteikt, ka transportlīdzekļa īpašnieks tiks nekavējoties informēts, ja ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, tiks fiksēts, ka ceļu satiksmē piedalās transports, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate vai nav veikta civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA).

Likumā skaidrāk nodalīs transportlīdzekļa vadītāja un īpašnieka atbildību par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, nemainot līdzšinējo soda apmēru.

  • Noteiks bargākus sodus par rupjiem braukšanas ātruma pārkāpumiem

Ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro (šobrīd – no 360 līdz 480 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem (šobrīd – sešiem).

Savukārt, ja ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro (šobrīd – no 540 līdz 680 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no deviņiem līdz 12 mēnešiem (šobrīd uz 12 mēnešiem piemēro tiesību izmantošanas aizliegumu). 

Gadījumā, ja atļautais ātrums ārpus apdzīvotām vietām tiks pārsniegts par 61 līdz 70 kilometriem stundā ar automobili, kas velk piekabi vai kravas automobili, kura pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, vadītājam varēs atņemt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības no 12 līdz 18 mēnešiem (šobrīd piemēro tiesību izmantošanas aizliegumu uz 12 mēnešiem). Savukārt par šādu ātruma pārkāpumu apdzīvotā vietā vadītājiem varēs atņemt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības no 12 līdz 24 mēnešiem (šobrīd – atņem tiesības uz 24 mēnešiem).  

Gadījumos, kad atļautais braukšanas ātrums būs pārsniegts vairāk nekā par 70 kilometriem stundā, plānots piemērot naudas sodu no 1400 līdz 2000 eiro un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no 12 līdz 36 mēnešiem. Tas attieksies uz visiem transportlīdzekļiem, neatkarīgi no to pilnas masas. 

Plānots palielināt arī sodu par traucējumu radīšanu apdzenošā transportlīdzekļa vadītājam, palielinot braukšanas ātrumu vai mainot braukšanas trajektoriju. Paredzēts, ka par to piemēros naudas sodu 55 eiro apmērā (šobrīd – 40 eiro). Tāpat iecerēts palielināt naudas sodu par apdzīšanu regulējamos krustojumos vai neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu. Plānots, ka par to piemēros 55 eiro naudas sodu 40 eiro vietā. 

SPĒKĀ ESOŠAIS REGULĒJUMS

PAREDZĒTĀS IZMAIŅAS

CSL 55. panta 23. daļa

 

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk par 60 km/h ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas >>

piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 360 līdz 480 € un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz sešiem mēnešiem.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 61–70 km/h ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas >>

piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 720 līdz 960 € un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem.

CSL 55. panta 24. daļa

 

Par šā panta 23. daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts apdzīvotā vietā vai dzīvojamā zonā >>

piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 540 līdz 680 € un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz 12 mēnešiem.

Par šā panta 23. daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts apdzīvotā vietā vai dzīvojamā zonā >>

piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 1040 līdz 1400 € un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no deviņiem līdz 12 mēnešiem.

CSL 55. panta 25. daļa

 

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk par 60 km/h ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem >>

piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 720 līdz 960 € un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz 12 mēnešiem.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 61–70 km/h ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem >>

piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 720 līdz 960 € un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no 12 līdz 18 mēnešiem.

CSL 55. panta 26. daļa

 

Par šā panta 25. daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts apdzīvotā vietā vai dzīvojamā zonā >>

piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 1040 līdz 1400 € un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 24 mēnešiem.

Par šā panta 25. daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts apdzīvotā vietā vai dzīvojamā zonā >>

piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 1040 līdz 1400 € un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz tiesības uz laiku no 12 līdz 24 mēnešiem.

CSL 55. panta 26.1 daļa

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk par 70 km/h ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, autobusiem un traktoriem >>

piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 1400 līdz 2000 € un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no 12 līdz 36 mēnešiem.

CSL 56. panta trešā daļa

Par traucējumu radīšanu apdzenošā transportlīdzekļa vadītājam, palielinot braukšanas ātrumu vai mainot braukšanas trajektoriju >>

piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 40 € apmērā.

Par traucējumu radīšanu apdzenošā transportlīdzekļa vadītājam, palielinot braukšanas ātrumu vai mainot braukšanas trajektoriju >>

piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 55 €   apmērā.

CSL 56. panta ceturtā daļa

Par apdzīšanu regulējamos krustojumos vai par apdzīšanu neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu >>

piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 40 € apmērā.

Par apdzīšanu regulējamos krustojumos vai par apdzīšanu neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu >>

piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 55 €   apmērā.

  • Precizēs elektroskrejriteņa definīciju

Tāpat grozījumi paredz, ka transportlīdzekļa vadītāja dokumentiem līdzi būs jābūt ne vien mehānisko transportlīdzekļu vadītājiem, bet arī velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem.

Otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā paredz papildināt arī šobrīd spēkā esošo elektroskrejriteņa definīciju.

Ceļu satiksmes likuma 1. panta 9.1 punkts

Plānotās izmaiņas, kas Saeimā atbalstītas otrajā lasījumā

Elektroskrejritenis – ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu

Elektroskrejritenis – ar elektromotoru vai elektromotoriem, kuru kopējā maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu, aprīkots divriteņu transportlīdzeklis, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu. Elektroskrejritenis var būt aprīkots ar sēdvietu, kuras augstums nepārsniedz 540 milimetrus.

Ar grozījumiem Enerģētikas likumā pārņems Atjaunīgo energoresursu direktīvu, būs jāpalielina to īpatsvars centralizētajā siltumapgādē

Saeima Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai izskatīšanai nodeva likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”, kas cita starpā paredz nodrošināt lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas ražošanā.

Likumprojekts iztrādāts, lai pārņemtu vairāku Eiropas Savienības tiesību aktu, tai skaitā Atjaunojamo resursu direktīvas (ES) 2018/2001 nosacījumus (Eiropas Komisija ir uzsākusi pārkāpumu procedūru pret Latviju par minētās direktīvas nepārņemšanu) un Energoefektivitātes direktīvas prasības.

“Grozījumi attieksies galvenokārt uz energoapgādes komersantiem, atjaunīgo energoresursu ražotājiem, pašvaldībām, zinātniskajām institūcijām,” informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Ministrija norāda, ka grozījumi paredz virkni dažādu precizējumu, papildinājumu un nosacījumu par atjaunīgo energoresursu saistību izpildi, atjaunīgo energoresursu statistikas darījumiem, atjaunīgo energoresursu veicināšanu  siltumapgādē un aukstumapgādē, ilgtspējas kritērijiem u. c.

Piemēram, likums tiks papildināts ar virkni jaunu terminu – atjaunīgā enerģija, atjaunojamie energoresursi, atkritumi, atlikumi, atlikumaukstums, atlikumsiltums, biogāze, biomasa, biomasas kurināmais, brīvprātīgā shēma, bioloģiskais šķidrais kurināmais, kurināmā piegādātājs, pārstrādāts oglekļa kurināmais, triģenerācija u. c.

Likums tiks papildināts ar 49.1 pantu, paredzot, ka par efektīvu uzskatāma tāda centralizēta siltumapgādes shēma, ja tās darbībā tiek izmantota vismaz 50% atjaunīgās enerģijas vai vismaz 50% atlikumsiltuma, vai vismaz 75% koģenerācijas vai triģenerācijas režīmā saražota siltuma u. tml.

Pašvaldībām, organizējot siltumapgādi, būs jāievēro efektīvas siltumapgādes sistēmas un aukstumapgādes sistēmas kritērijus.

Enerģētikas likumu plānots papildināt ar X1 nodaļu “Atjaunojamo energoresursu izmantošana un atjaunīgās enerģijas ražošanas veicināšana”; XVIII nodaļu “Enerģētikas politikas saistību izpilde un izpildes uzraudzība, enerģētikas jomas pētījumi”; XIX nodaļu “Vienotais kontaktpunkts enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai”; XX nodaļu “Latvijas preventīvās rīcības plāns un Latvijas ārkārtas rīcības plāns apgādei ar dabasgāzi”.

Klimata un enerģētikas ministrija izcēlusi šādas galvenās izmaiņas, kādas paredz likuma grozījumu projekts:

  • Priekšrocība elastību izmantošanai

Grozījumi paredz to, ja atjaunojamās enerģijas patēriņš Latvijā pārsniedz atjaunojamās enerģijas patēriņa mērķi, Latvijai ir iespēja šī patēriņa apjomu, par kādu tiek pārsniegts mērķis, pārdot citai Eiropas Savienības dalībvalstij.

  • Kurināmā resursu atbilstība ilgtspējas un siltumnīcefektu gāzu (SEG) ietaupījumu kritērijiem 

Paredzams, ka kurināmā piegādātājiem, nododot patēriņam dažādus kurināmā veidus – biomasas kurināmo, bioloģisko šķidro kurināmo, biogāzi, pārstrādāto oglekļa kurināmo, būs jānorāda kurināmā atbilstība ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem.

  • Vienotā kontaktpunkta izveide enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai 

Projektu attīstītājiem, kuri iecerējuši īstenot, piemēram, vēja, saules parku projektu vai uzstādīt kādu citu enerģijas ražošanas iekārtu, nepieciešamos dokumentus (atļauja, tehniskie noteikumi un citi dokumenti līdz pat ražošanas iekārtu nodošanai ekspluatācijā) varēs saņemt vienā iestādē.

  • Divgadu progresa ziņojuma sagatavošana enerģētikas jomā 

Progresa ziņojumā tiks ietverta informācija par vēsturisko datu un informācijas apkopošanu, kā arī par Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ietverto mērķu un pasākumu izpildi.

  • Atjaunīgo energoresursu īpatsvara pieaugums centralizētajā siltumapgādē 

Katra pašvaldība jau šobrīd centralizēto siltumapgādi savā teritorijā nodrošina autonomi. Šī neatkarīgā funkcija joprojām katrai pašvaldībai saglabājas, taču līdz ar grozījumiem tiek precizētas pašvaldību tiesības un konkretizētas iespējas siltumapgādes organizēšanā, lai nodrošinātu atjaunīgo energoresursu un bezemisiju tehnoloģiju īpatsvara pieaugumu centralizētajā siltumapgādē.

  • Enerģētikas jomas pētniecība

Plašāk par tēmu >>

Saeimā sāk darbu pie “Zaļā koridora” jeb Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumprojekta

Deputāti izskatīšanai Tautsaimniecības komisijā nodeva likumprojektu “Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums”, ar ko iecerēts izveidot tiesisko ietvaru uzņēmējdarbības atbalstam prioritārajās jomās, regulatīvām smilškastēm un “zaļā koridora” regulējumu investīciju projektiem.

Likumā paredzēts noteikt, ka prioritāri projekti ir investīciju piesaisti vai eksportspēju veicinoši projekti, kas sekmē attīstības plānošanas dokumentos, nacionālās industriālās politikas vai digitālās transformācijas politikas jomā noteikto mērķu sasniegšanu vai veicina tādu tirgus nepilnību novēršanu, kas kavē šo mērķu efektīvu sasniegšanu.

Savukārt ar regulatīvām smilškastēm topošā likuma izpratnē tiek saprasts “konkrēts tiesiskais ietvars konkrētā ierobežotā teritorijā, kur darbojas no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi nosacījumi, lai komersanti un zinātniskās institūcijas varētu testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus attiecīgo risinājumu komercializācijai”.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tā mērķis ir palielināt uz eksportu orientētas investīcijas un radīt vidi, kur testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus, tādējādi veicinot tautsaimniecības konkurētspēju. Vienlaikus likumprojekts noteiks standartus prioritāriem projektiem, kā arī sniegs iespēju veidot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai prioritāro projektu jomās.

Iecerēts, ka tādējādi tiks veicināti ieguldījumi Latvijā nostiprinātās viedās specializācijās (RIS3), neto nulles emisiju tehnoloģijās, kā arī tūrisma un pasākumu, zemas īres dzīvojamo mājokļu un sociālo mājokļu būvniecības, drošības un aizsardzības jomās, iepriekš informējusi Ekonomikas ministrija.  

Saeimā sākts darbs pie saistīta likumprojekta “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”.

Plašāk par tēmu >>

Apstiprinās Latvijas–Moldovas līgumu sociālās drošības jomā

Saeima nodeva izskatīšanai Ārlietu komisijā likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Moldovas Republikas līgumu sociālās drošības jomā”, ar ko tiks apstiprināts 2023. gada 11. decembrī parakstītais līgums.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šobrīd starp Latvijas Republiku un Moldovas Republiku nepastāv starpvalstu tiesiskā regulējuma sociālās drošības jomā. Līdz ar to tiesību uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (pensijas, pabalsti) noteikšanā, apdrošināšanas periodu ieskaitīšanā, pakalpojumu piešķiršanā un izmaksā nav vienotas pieejas no abu valstu kompetentajām iestādēm gan attiecībā uz Latvijas Republikā apdrošināšanas stāžu ieguvušām personām, gan Moldovas Republikā apdrošināšanas stāžu ieguvušām personām, nav novērsta pabalstu pārklāšanās, tādējādi noteiktās situācijās nav izslēgta valsts budžeta līdzekļu nepamatota izmaksa, kā arī nav izslēgtas situācijas, kad neviena no šīm abām valstīm nenodrošina personai pakalpojumu.

Latvijas sporta spēļu valsts izlasēm būs aizliegts spēlēt pret Krievijas un Baltkrievijas izlasēm

Latvijas valsts komandu sporta spēļu izlasēm būs liegts spēlēt pret Krievijas un Baltkrievijas izlasēm, noteic Saeimā pieņemtais likums “Grozījumi Sporta likumā”. Aizliegums būs spēkā arī gadījumā, ja šo valstu sportisti piedalās sacensībās neitrālā statusā. 

Tāpat likuma grozījumi paredz, ka Latvijā nedrīkst organizēt komandu sporta spēļu valsts izlases sacensības, kurās piedalās Krievijas vai Baltkrievijas nacionālās izlases zem sava karoga vai neitrālā statusā. Tas attiecas kā uz pieaugušo, tā uz jauniešu un junioru sacensībām. 

Soda reģistrā neuzglabās datus par personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, kā arī par attaisnotu personu

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi likumprojektu “Grozījums Sodu reģistra likumā”

Ar to tiek precizēts Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punkts, kurā uzskaitītas personas, par kurām Sodu reģistra arhīva datubāzē tiek glabātas ziņas. Proti, ar grozījumiem tiek noteikts, ka arhīvā vairs netiek glabātas ziņas par personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, kā arī attaisnotu personu. Tā vietā likuma 23. panta 1. punkts tiks papildināts, nosakot, ka arhīvā tiek glabātas ziņas par personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

Grozījumu nepieciešamība pamatota ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2022. gada 22. decembra spriedumu lietā Nr. 2022-09-01 “Par Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punkta, ciktāl tas attiecas uz ziņām par attaisnoto personu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”.

Šajā spriedumā Satversmes tiesa secināja, ka, lai gan personu datu uzglabāšana šādām vajadzībām ir vērsta, pirmkārt, uz sabiedrības drošības nodrošināšanu (jo lietu var atjaunot, parādoties jauniem apstākļiem, vai arī pati persona var prasīt nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu), tomēr šo mērķi var sasniegt ar personu mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

 

Plašāk par tēmu >>

Turpina skatīt ar mantojuma tiesību reformu saistītos grozījumus. Notāram noteiks tiesības saņemt ziņas par mantojuma atstājēja kredītsaistībām

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”, kas paredz tiesības zvērinātam notāram uzsāktas mantojuma lietas ietvaros saņemt ziņas no Kredītu reģistra par mantojuma atstājēja kredītsaistībām.

Likumprojekts tiek skatīts plašākas mantojumu tiesību reformas kontekstā. 18. janvārī Saeima otrajā lasījumā pieņēma saistītus likumprojektus – “Grozījumi Civillikumā” un “Grozījumi Notariāta likumā”.

Reformas mērķis ir padarīt regulējumu mūsdienīgāku. Piemēram, likumprojektos iekļautie risinājumi paredz pilnveidot mantojuma pieņemšanas sistēmu, padarot to noteiktu un paredzamu, ierobežot mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, kā arī pilnveidot mantojuma aizgādnības regulējumu.

 

Plašāk par tēmu >>

Lai īstenotu pāreju no krievu valodas kā otrās svešvalodas mācīšanu skolās uz ES oficiālo valodu apguvi, skolotāju trūkuma dēļ plāno ļaut skolām slēgt savstarpējus līgumus

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Tas dotu tiesības izglītības iestādēm slēgt savstarpējus līgumus par otrās svešvalodas  mācību priekšmeta apguvi.

Likumprojekts paredz papildināt Izglītības likuma 36. pantu ar jaunu 2.1 daļu, nosakot, ka izglītības iestādes ir tiesīgas slēgt savstarpēju līgumu par otrās svešvalodas mācību priekšmeta – Eiropas Savienības (ES) oficiālās valodas vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālās valodas apguve, vai tā daļas īstenošanu pamatizglītības programmas ietvaros. Grozījumi paredz, ka izglītības iestādes var savstarpēji veinoties par mācību priekšmeta īstenošanas veidu, piemēram, daļēji vai pilnā apjomā attālināti, un programmu, sasniegumu vērtēšanas un iegūto vērtējumu paziņošanas kārtību un citiem jautājumiem.

Anotācijā norādīts, ka pamatizglītībā ir paredzēts uzsākt pakāpenisku pāreju uz otro svešvalodu kādā no ES valstu valodām, nodrošinot, ka ar 2026./2027. mācību gadu krievu valoda kā otrā svešvaloda piedāvāta netiks.

Anotācijā sniegtā informācija liecina, ka pakāpeniska pārejas īstenošana tiks uzsākta ar 2026./2027. mācību gadu 4. klasē, 2027./2028. mācību gadā – 4. un 5. klasē, 2028./2029. mācību gadā – 4., 5. un 6. klasē, 2029./2030. mācību gadā – 4., 5., 6. un 7. klasē, 2030./2031. mācību gadā – 4.5 5., 6., 7. un 8. klasē, 2031./2032. mācību gadā – 4., 5., 6., 7., 8. un 9. klasē.

Likumprojekts paredz skolēnu, kuri to vēlas, tiesības pabeigt uzsāktā mācību priekšmeta “Svešvaloda 2” apguvi krievu valodā.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tad šāds risinājums būtiski atvieglos situāciju ar pagaidu pedagogu trūkumu, dos iespējas izglītojamajiem apgūt sev tīkamu ES oficiālo valodu kā otro svešvalodu, nodrošinātu finanšu resursu efektīvu izlietošanu.

Ar likumu laikmetīgās mākslas centram “KIM?” nodos valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Hanzas ielā 22

Laikmetīgās mākslas centram – sabiedriskā labuma organizācijai biedrībai “KIM?” – plānots bez atlīdzības nodot valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Hanzas ielā 22. To paredz likumprojekts “Nekustamā īpašuma Rīgā, Hanzas ielā 22 nodošanas un izmantošanas likums”, ko Saeima 1. februārī atbalstīja pirmajā lasījumā. 

Likuma mērķis ir nodrošināt nekustamā īpašuma atjaunošanu, izmantošanu un publisku pieejamību sabiedrības vajadzībām kultūras, laikmetīgās mākslas un izglītības jomā. Likums noteiks nekustamā īpašuma īpašumtiesības, uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību, kā arī citus ar nekustamo īpašumu saistītus jautājumus.

Ēkā iecerēts izveidot studijas māksliniekiem, starptautiskas mākslinieku rezidences, izstāžu telpas, kā arī izglītības un publiskās programmas telpas, par likumprojekta virzību atbildīgajā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātiem iepriekš klāstīja “KIM?” pārstāvji. 

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka biedrība “KIM?” ir dibināta 2009. gadā un piecpadsmit gadu laikā ir kļuvusi par stabilu, Latvijā un starptautiski plaši atpazīstamu laikmetīgās mākslas institūciju. Biedrībai ir sabiedriskā labuma statuss un vairāk kā 10 gadu garumā tai regulāri ir deleģētas arī valsts funkcijas un uzdevumi laikmetīgās mākslas jomā. Šajos gados biedrība ir realizējusi vairāk kā 200 izstādes Latvijā un ārvalstīs, piesaistījusi vairāk kā vienu miljonu apmeklētāju, kā arī attīstījusi plašu sadarbības tīklu ārvalstīs. Biedrība ir veidojusi Latvijas nacionālos paviljonus Venēcijas mākslas biennālē, piedalījusies lielākajās un prestižākajās  laikmetīgās mākslas mesēs un izstādēs Ņujorkā, Londonā, Berlīnē, Bāzelē, Tokijā, Viļņā un Tallinā.

Atbalsta obligātu prasību pārtikas tirdzniecības vietās uz cenu zīmēm norādīt produkta izcelsmes valsts karogu

Saeima 1. februārī konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.

Tas paredz pienākumu tirdzniecības vietās uz cenu zīmēm izvietot produkta izcelsmes valsts karogu, lai patērētājs spētu viegli, ērti un nepārprotami identificēt attiecīgās pārtikas preces izcelsmes valsti.

Ražošanas valsts un karoga attēlošanas kārtību noteiktu Ministru kabinets.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, šāda prasība vairotu patērētāju informētību, ļaujot tiem izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītu lēmumu.

Nereti patērētāji tiekot maldināti par dažādu pārtikas produktu patieso izcelsmes valsti, tādējādi to izdarītie lēmumi var neatspoguļot patieso patērētāja gribu.

Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis un iegādāties to piedāvātos produktus, uzsver likumprojekta autori.

Šobrīd noteikts, ka cenu zīmēs jānorāda izcelsmes valsts tikai noteiktām pārtikas preču grupām, piemēram, gaļai, svaigiem augļiem un dārzeņiem. 

Likumprojekti, lai nodrošinātu šķīrējtiesu regulējuma atbilstību starptautiski atzītiem standartiem un praksei

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektus “Grozījumi Civilprocesa likumā” un “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā”.

Piedāvātās izmaiņas paredz ieviest šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānismu, kas nodrošinātu Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2022-03-01 izpildi, kā arī nodrošinātu šķīrējtiesu regulējuma atbilstību starptautiski atzītiem standartiem un praksei.

Piemēram, ar likumprojektu “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā” tiek pārskatīts šķīrējtiesnesim izvirzāmo prasību apjoms, saglabājot prasību par iegūtu augstāko izglītību, bet atsakoties no ierobežojuma, ka tai ir jābūt juridiskajai izglītībai, un atsakoties no prasības par vismaz trīs gadu pieredzi juridiskās specialitātes amatā. Tāpat tiek svītrota prasība, ka šķīrējtiesnesi var izraudzīties tikai no pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta.

Savukārt Civilprocesa likumu plānots papildināt ar jaunu 65.1 nodaļu “Tiesas atbalsta funkcijas šķīrējtiesas procesā”.

Noteiks ierobežojumus negodprātīgiem darba devējiem, kas piesaista ārvalstu darbaspēku, pārkāpjot normatīvo aktu prasības

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”.

Tā mērķis ir ierobežot negodprātīgus darba devējus, paredzot tiesības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam fiziskai vai juridiskai personai uzaicināt ārzemniekus, ja konstatēts, ka ir pārkāpti ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītie normatīvie akti.

“Līdz ar to tiks samazināts negodprātīgo vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasītāju skaits, kā arī samazināta nelegālās migrācijas plūsma uz Šengenas līguma dalībvalstīm,” informē Ekonomikas ministrija.

Tiesību akta projekts ir nepieciešams arī tādēļ, lai mazinātu Latvijas reputācijas riskus un disciplinētu uzaicinātājus (darba devējus) ievērot ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītos normatīvos aktus.

Plašāk par tēmu >>

Nodrošinās Kredītu reģistrā iekļauto ziņu atbilstību aktuālajai situācijai

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”, kas paredz Latvijas Bankas pienākumu aktualizēt  Kredītu reģistrā iekļautās ziņas gadījumā, kad Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu ir izslēgts no komercreģistra vai Uzņēmumu reģistra žurnāla, bet līdz tā izslēgšanas no komercreģistra vai Uzņēmumu reģistra žurnāla dienai nav aktualizējis Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par klienta vai klienta galvinieka saistībām.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Kredītu reģistra ziņu aktualitāti un reģistra dalībniekiem iespēju efektīvāk, pilnīgāk pārvaldīt kredītrisku, izmantojot Kredītu reģistrā iekļautās ziņas.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI