Latvijā tiek ieviests jauns procesuālais mehānisms – patērētāju kolektīvā prasība
Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīti likumprojekti “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” un ar to saistītie “Grozījumi Civilprocesa likumā”, ieviešot Latvijā jaunu procesuālo mehānismu – patērētāju kolektīvā prasība.
Ieviešot patērētāju kolektīvo prasību regulējumu, patērētājiem, kuriem pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums, nebūs jāvēršas tiesā ar individuālām prasībām, bet patērētāju vārdā kolektīvo prasību cels kvalificētā institūcija – patērētāju biedrība –, kura atbilst likumā noteiktajām prasībām un kurai PTAC būs piešķīris kvalificētās institūcijas statusu.
Ekonomikas ministrija skaidro: “Kolektīvo prasību regulējums nodrošinās augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību un atvieglos patērētājiem pieeju tiesai, lai saņemtu patērētāju tiesību pārkāpuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzinājumu. Bieži patērētāji izvēlas nevērsties tiesā ar individuālām prasībām, jo tas ir dārgi, sarežģīti, laikietilpīgi, un bieži patērētājs ir nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar komersantu un komersantam pieejamajiem resursiem. Šāds regulējums vairos patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum, palielinās patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū.”
Kvalificētā institūcija varēs vērsties tiesā, ja izpildās šādi nosacījumi:
- patērētāju kolektīvajā prasībā būs vismaz pieci patērētāji;
- patērētāju prasījumi būs pret vienu un to pašu atbildētāju vai atbildētājiem;
- patērētāju prasījumu pamatā būs vienādi vai līdzīgi faktiskie un tiesiskie apstākļi.
Kolektīvās prasības varēs celt par pārkāpumiem plašā nozaru klāstā, ieskaitot, piemēram, finanšu pakalpojumus, datu aizsardzību, ceļojumus un tūrismu, enerģētiku vai telekomunikācijas – ciktāl runa ir par patērētāju tiesību aizsardzību, skaidro Ekonomikas ministrija.
Plašāk par tēmu >>
- Ekonomikas ministrija: Saeima pieņem regulējumu patērētāju kolektīvo prasību ieviešanai Latvijā
- LV portāls: Kolektīvo prasību mehānisms atvieglos patērētāju iespējas aizsargāt savas tiesības tiesā
IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI
Portālā Latvija.gov.lv izveidos personas datu pārlūkošanas pakalpojumu
Saeimas deputāti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nodeva likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”.
To izstrāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīva. Ar likumprojektu plānots pilnveidot valsts pārvaldes pakalpojumu portāla Latvija.gov.lv darbības funkcionalitāti un pakalpojumu pieejamību.
Kā norādījusi VARAM, šobrīd iedzīvotājiem ir iespēja pieprasīt informāciju no katras iestādes atsevišķi. Tas ir birokrātisks slogs un lieks laika patēriņš.
VARAM īstenotā Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta ietvaros tiek veikta portāla Latvija.gov.lv iespēju paplašināšana, tajā skaitā ieviešot personas datu pārlūkošanas pakalpojumu, kurā pēc personas pieprasījuma vienuviet būs atspoguļota informācija no valsts informācijas sistēmām par personu, tai skaitā par tiem personas datiem, kas tiek apstrādāti valsts informācijas sistēmās. Tādējādi tiks nodrošināta personas tiesības uz savu personas datu pārvaldību.
Lai veicinātu valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.gov.lv iekļauto pakalpojumu pieejamību, ar grozījumiem likumā plānots izveidot valsts pārvaldes pakalpojumu atbalsta dienestu, kas tiks nodrošināts Valsts pārvaldes vienotajos klientu apkalpošanas centros.
Plašāk par likumprojektu >>
Pēc individuāla izvērtējuma par tiesnesi varētu kļūt persona, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu aiz neuzmanības
Parlaments Juridiskajai komisijai nodeva likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”.
Tie izstrādāti, lai izpildītu Satversmes tiesas 2022. gada 15. decembra spriedumu lietā Nr. 2021-41-01. Grozījumi paredz turpmāk veikt tiesneša amata kandidāta individuālu izvērtējumu gadījumā, ja kandidāts aiz neuzmanības ir izdarījis kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, informē Tieslietu padome.
Likumprojekts paredz noteikt, ka Tieslietu padomes izveidota komisija, kas veic rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlasi, var atļaut personai, uz kuru attiecas likuma “Par tiesu varu” 55. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā noteiktie ierobežojumi, tomēr piedalīties atlasē, ja:
- tā kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu ir izdarījusi aiz neuzmanības un sodāmība ir dzēsta vai noņemta;
- pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata vai pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, grozījumu mērķis ir likumā nostiprināt tādu izvērtēšanas mehānismu, kas varētu piešķirt atļauju personai, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata, kā arī citos grozījumos noteiktajos gadījumos, piedalīties tienešu kandidātu atlases procesā, vienlaikus nodrošinot, ka personas dalība tiesnešu kandidātu atlases procesā vai tiesneša amata ieņemšana negatīvi neietekmēs sabiedrības uzticību tiesu varai un tiesu varas reputāciju.
Vienlaikus Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai izskatīšanai nodots saistīts likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”, lai tiktu noteiktas līdzvērtīgas prasības arī tiesu varas pārstāvjiem – prokuroriem.
Vairāk par tēmu >>
- LV portāls: Kriminālprocesa izbeigšana uz nereabilitējoša pamata – nākotnē varētu netraucēt kandidēt uz tiesneša amatu
Likumprojekts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atcelšanai
Saeimā izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”.
Likumprojekts paredz saglabāt vairākas iepriekš Covid-19 izplatības pārvaldības likumā izmantotās normas, kuru pieņemšana un darbība ir pozitīvi ietekmējusi procesus sabiedrībā un attiecīgajā nozarē, piemēram, iespēju saņemt pakalpojumus un komunicēt ar valsts iestādēm attālināti, izmantojot e-rīkus. Tie būs spēkā līdz pārejas posma beigām vai līdz brīdim, kad tās tiks integrētas attiecīgās nozares tiesību aktos.
Vienlaikus Saeimā Sociālo un darba lietu komisijā iesniegti arī saistīti likumprojekti “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” un “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”.
Vairāk par tēmu >>
- Tieslietu ministrija: MK atbalsta Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atcelšanu
- LV portāls: Atcels Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu
Jauns likums mērķēta atbalsta nodrošināšanai ārkārtēji augstu energoresursu izmaksu kompensācijai
Saeima Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodevusi izskatīšanai likumprojektu “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums”.
Tiesību akta projektu ir izstrādājusi Klimata un enerģētikas ministrija. Ar jaunu likumu plānots noteikt, ka atbalstu energoresursu izmaksu kompensēšanai sniegs mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni situācijās, kad energoresursu cenas ir ārkārtēji augstas.
Atbalsts tiktu noteikts mērķēti – konkrētām mājsaimniecību grupām ar zemu un vidēji zemu ienākuma līmeni, proti, mājsaimniecībām kuru ikmēneša izdevumi uz vienu tās locekli par mājokli varētu veidot 30% no mājsaimniecības ienākumiem. Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi – visā apkures sezonā, bet piešķirt situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējas pieaugums tirgū (biržā).
Vairāk par tēmu >>
- Klimata un enerģētikas ministrija: Situācijā pie ārkārtēji augsta energoresursu cenu kāpuma, būsim gatavi sniegt mērķētu atbalstu
- Klimata un enerģētikas ministrijas infografika par valsts atbalstu 2023./2024. gada apkures sezonā
Virza efektīvāku regulējumu atbalsta no valsts budžeta piešķiršanai dabas stihiju postījumu novēršanai
Saeimā iesniegts un steidzamības kārtībā pirmajā lasījumā atbalstīts likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, kas paredz finanšu ministram tiesības palielināt valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem arī izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai un to radīto zaudējumu kompensēšanai.
Šobrīd likuma 12. panta 3.1 daļa paredz finanšu ministram šādas tiesības ārkārtas situāciju novēršanai, proti, ja ir izsludināta ārkārtējā situācija saskaņā ar likumu “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”.
Grozījumi izstrādāti, reaģējot uz vētras nodarītajiem postījumiem šī gada 7. augustā, kad pašvaldībām bija ierobežoti līdzekļi un bija nepieciešams pēc iespējas ātrāk nodrošināt atbalstu izpostīto dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašniekiem.
Netiek mainīts nosacījums, ka apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,05 procentus no valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma. Apropriāciju minētajam mērķim ir atļauts palielināt, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
Ziņas par sankciju subjektiem būs publiski pieejamas Uzņēmumu reģistrā
Juridiskā komisija pirmajam lasījumam atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Ar tiem plānots nodrošināt informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā reģistrēto tiesību subjektu vai personu tiešu un netiešu sasaisti ar sankciju subjektiem, uz kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās vai NATO dalībvalstu sankcijas.
“Paredzētie grozījumi ir nozīmīgi ne tikai, lai nodrošinātu sankciju izpildi, bet arī, lai pasargātu tos komersantus, kas, sadarbojoties ar citiem, nezināšanas dēļ var pārkāpt aizliegumus. Jo informācija tiks nodrošināta ātrāk, jo labāk,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Saeima: Ziņas par sankciju subjektiem būs publiski pieejamas Uzņēmumu reģistrā, paredz likumprojekts
Krievijas pilsoņiem būs papildu laiks valsts valodas pārbaudījuma nokārtošanai
Krievijas pilsoņi, kuri bija pieteikušies, taču nav sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi vai nav to kārtojuši attaisnojošu iemeslu dēļ, var saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem, paredz Saeimā otrajā – galīgajā – lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”.
Personai, kura vēlas saņemt atļauju, jāapņemas tās derīguma termiņā apgūt valsts valodu un sekmīgi nokārtot pārbaudījumu.
Par attaisnojošiem iemesliem, kas kavēja līdz šim kārtot pārbaudījumu, var uzskatīt, piemēram, būtiskus ar veselību saistītus vai citus no personas gribas un rīcības neatkarīgus iemeslus.
Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju visiem, kas ilgtermiņā vēlas turpināt uzturēties Latvijā un prast latviešu valodu sarunvalodas līmenī, izdarīt to arī pēc 1. septembra, iepriekš norādījuši likumprojekta autori.
Grozījumi paredz, ka uzturēšanās atļauju varēs saņemt arī persona, kas būs apliecinājusi nepieciešamās valodas prasmes, bet nevarēs saņemt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu prombūtnes termiņa vai nepietiekamu finanšu līdzekļu dēļ.
Pieteikums uzturēšanās atļaujai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. martam.
Plašāk par tēmu >>
