Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Zane Bitere, LETA
Veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību, valdība reglamentējusi ikgadējo iemaksu veikšanas kārtību Eiropas Molekulārās bioloģijas konferencē (EMBC) un Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijā (EMBL). Grozījumi arī paredz uzlabojumus, kas sekmēs maģistrantu iesaisti zinātnē.
Šā gada 26. jūnijā EMBC un 27. jūnijā EMBL padome akceptēja Latvijas pieteikumu dalībai organizācijās. Latvija tādējādi sadarbojas ar trim lielākajām Eiropas pētniecības infrastruktūrām:
EMBC ir dibināta 1969. gadā ar mērķi nodrošināt Eiropas līderību tolaik jaunajā – molekulārās bioloģijas – jomā, savukārt EMBL kā apjomīgs infrastruktūras projekts darbību uzsāka 1973. gadā. Lai pievienotos EMBL, vispirms jāpievienojas EMBC.
Valdībai pieņemot grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība”, noteikts, ka zinātnisko institūciju attīstībai un šo institūciju darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai un zinātniskās darbības nodrošināšanai ministrija no valsts budžeta programmas “Zinātne” apakšprogrammas “Zinātnes bāzes finansējums” sedz Latvijas ikgadējo dalības maksu EMBC/EMBL. Nepieciešamais finansējuma dalībai EMBL dalībvalsts statusā dalības maksas segšanai 2023. gadā ir 121 328 eiro, 2024. gadā – 151 513 eiro, 2025. gadā – 187 029 eiro, 2026. gadā – 286 068 eiro, 2027. gadā – 286 068 eiro, 2028. gadā un turpmāk – 287 221 eiro. Savukārt Latvijas dalībai EMBC dalībvalsts statusā 2023. gadā nepieciešami 25 285 eiro, 2024. gadā – 25 671 eiro, 2025. gadā – 26 057 eiro, 2026. gadā – 59 447 eiro, 2027. gadā – 60 339 eiro un 2028. gadā – 61 244 eiro.
Kā EMBL dalībniece Latvija gūs iespēju strādāt uz EMBL un arī Eiropas Bioinformātikas institūta laboratoriju un centru bāzes, praktiski izmēģināt un apgūt jaunas pētniecības metodes, jo EMBL ir viens no retajiem jaunas pētnieciskās aparatūras izgudrošanas centriem pasaulē, norāda Izglītības un zinātnes ministrija. Ar EMBL plaša sadarbība iespējama ES Pamatprogrammā mērķsadarbības projektos, kā arī pētnieciskajos projektos ar EMBL dalību. Tāpat dalība EMBC Latvijai nodrošinās plašāku sadarbību ar Eiropas un citu valstu zinātniekiem un jaunu metožu un kompetenču apguvi pētniecībā. Atsevišķa programma paredzēta zinātniskās infrastruktūras pārvaldnieku un infrastruktūras centru pārvaldības attīstībai, informē ministrija.
Latvijas iestāšanos minētajās Eiropas molekulārās bioloģijas zinātniskajās institūcijās iniciējis EMBL vadošais pētnieks, Eiropas Bioinformātikas institūta daļas vadītājs Alvis Brāzma. Viņš norāda: dalība šajās institūcijās Latvijas universitāšu absolventiem palielinās iespējas turpināt doktorantūru un pēcdoktorantūru, kas tiktu finansēta no šīs organizācijas budžeta vai zinātnieku grantiem, bet zinātnieku vizītes EMBL stiprinās Latvijas zinātnes izcilību un kontaktus ar citiem Eiropas zinātniekiem un biotehnoloģiju industrijas pārstāvjiem. Ņemot vērā, ka EMBL tehnoloģiju pārneses un inovāciju centram ir liela pieredze biotehnoloģiju komercializācijā, paplašināsies Latvijas iespējas arī šajā jomā.
Uzzināt vairāk>>
Kā jau vēstīts, maijā Latvijas Organiskās sintēzes institūts un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs nāca klajā ar lēmumu apvienoties un izveidot lielāko Baltijas dzīvības zinātņu centru, kurš palielinās zinātnieku konkurētspēju, piesaistīs līdzekļus fundamentālās zinātnes un praktiski pielietojamās zinātnes pētījumiem, kā arī veicinās sadarbību ar ražojošā sektora partneriem, it īpaši ārvalstīs.
Lai Latvijas zinātnieki un zinātniskās institūcijas gūtu iespēju pilna spektra sadarbībai ar EMBC/EMBL, vēl ir jāpabeidz pievienošanās procedūras. No 2020. gada marta līdz 2023. gada martam spēkā bija Latvijas kā perspektīvās dalībvalsts statuss ar mērķi Latvijas zinātniekiem un institūcijām sniegt piekļuvi EMBL resursiem. Latvijas pievienošanos EMBC un EMBL dalībvalsts statusā valdība atbalstīja šā gada 25. aprīlī.
Minēto Ministru kabineta noteikumu grozījumos precizēts arī aprēķins, kas nosaka zinātniskajām institūcijām piešķiramā bāzes finansējuma īpatsvaru no kopējā piešķirtā bāzes finansējuma, ņemot vērā zinātnisko institūciju personāla piesaistes praksi. Aprēķinā iekļauti tie maģistra grāda ieguvēji, kas zinātniskajā institūcijā trīs gadu periodā pēc šī grāda iegūšanas ieņem amatu zinātnes tehniskajā personālā. Izmaiņas sekmēs maģistrantu iesaisti zinātnē un novērsīs risku, ka zinātniskās institūcijas ir ieinteresētas mākslīgi palielināt zinātnisko asistentu skaitu uz dažādu tehniskā personāla amatu samazināšanas rēķina, vēstīts likumprojekta anotācijā.
