Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Iestājoties karstākam laikam, pieaug iedzīvotāju interese par gaisa dzesēšanas un ventilācijas iekārtu izvietošanu uz ēkas fasādes. LV portāls skaidro, kādi ir šo iekārtu izvietošanas nosacījumi.
To, vai uz fasādes var uzstādīt ventilācijas iekārtu, regulē katras pašvaldības apbūves noteikumi, norāda Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas stratēģiskās komunikācijas eksperte Elita Rubesa-Voravko. Būvniecības noteikumi neregulē šo jautājumu.
Daudzviet pašvaldības ir izdevušas saistošos noteikumus, kuros regulē gaisa dzesēšanas un ventilācijas iekārtu izvietojumu.
Piemēram, Liepājā atbilstoši pilsētas Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 123.1. punktam gaisa kondicionēšanas iekārtas, ventilācijas iekārtas un citas tehnoloģiskas konstrukcijas atļauts izvietot uz ēkas fasādes unjumta tā, lai tās nav pārredzamas no publiskās ārtelpas. Tas attiecas ne tikai uz ēkas fasādi, kas vērsta pret ielu, bet arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem, kuri ir brīvi pieejami sabiedrībai.
Ja tomēr nav iespējams iekārtu uzstādīt nepārredzamu no publiskās telpas un to iecerēts izvietot uz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās fasādes, tad tas pieļaujams tikai saskaņā ar ēkas apsaimniekotāja pasūtītu/izstrādātu vienotu risinājumu visai ēkai, kas ir apstiprināts ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu un saskaņots būvvaldē.
Gaisa dzesēšanas un ventilācijas iekārtu izvietojumu regulē arī Rīgā. Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (apstiprināti ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103) 316. punkts paredz: “Tehniskas iekārtas vai palīglīdzekļus (satelītantenas, ventilācijas sistēmas un citas tamlīdzīgas tehniskās iekārtas vai palīglīdzekļus) aizliegts izvietot uz būves ielas fasādes, izņemot, ja šādiem veidojumiem ir arhitektoniska vērtība, tie nepasliktina būves arhitektonisko veidolu un ir paredzēti atbilstoši saskaņotai būvniecības ieceres dokumentācijai.”
Pirms kondicioniera uzstādīšanas vienmēr būtu vēlams konsultēties Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, norāda Rīgas domes Zīmola un komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Kaspars Līcītis.
Viņš atzīst, ka galvaspilsētā ir gadījumi, kad uz ēkas ārējām fasādēm nelikumīgi uzstādīti gaisa kondicionieri. Arī Liepājas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde zina teikt, ka pilsētā ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad uz daudzdzīvokļu māju ārsienām, neievērojot saistošos noteikumus, ir uzlikti kondicionieri. Tāpēc der zināt, ka par patvaļīgu būvniecību ir paredzēta administratīvā atbildība.
Vispirms jāņem vērā, ka jebkādu elementu izvietošana uz ēkas fasādes vai jumta izmaina ēkas fasādi, kas saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu ir kopīpašuma daļa.
Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 11. panta trešā daļa paredz: ja būvdarbi atsevišķajā īpašumā skar kopīpašuma daļu, tad dzīvokļa īpašniekam vajag šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu vai, ja būvdarbi skar tikai atsevišķu dzīvojamo māju, – atsevišķās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu.
Tādējādi izmaiņas fasādē, tai skaitā kondicioniera izvietošana uz ēkas fasādes vai jumta, ir jāskaņo ar dzīvokļu īpašnieku kopību. Lai uz ēkas fasādes uzstādītu kondicionieri, vajag vismaz 50% plus vienu balsi.
Papildus saskaņojumam ar dzīvokļa īpašniekiem var būt nepieciešami arī citi saskaņojumi – tas atkarīgs no ēkas atrašanās vietas.
Ja gaisa kondicionieri izvieto ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, kā arī uz iekšpagalma fasādes/jumta, kas nav vērsts pret publisku ārtelpu, tad to var veikt bez saskaņošanas ar pašvaldību, skaidro Rīgas domē.
Kondicioniera uzstādīšanai nav nepieciešama būvniecības dokumentācija, ja netiks pazemināta ēkas konstrukciju nestspēja, drošība un noturība – urbuma diametrs nesošajās konstrukcijās vai nesošajos elementos nepārsniedz 50 milimetri (mm), attālums starp urbumiem ir vismaz 0,5 m un urbjot netiek skarts konstrukcijas stiegrojums vai citi nestspējas nodrošinājuma elementi vai arī tiek izmantota jau izbūvēta izeja.
Taču jau izbūvētās ventilācijas atveres nedrīkst izmantot, piemēram, virtuvē. Pirms iekārtu izvietošanas ēkas īpašniekam jāveic ēkas tehniskā apsekošana.
Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 38 “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 338. punkts noteic, ka vēsturiskajā centrā tehnisko ierīču un mehānismu (piemēram, liftu šahtas, vēdināšanas, kondicionēšanas un apkures sistēmu izvadi, dūmvadi, antenas, satelītantenas u. tml.) atrašanos ārpus ēkas jumtu vai sienu plaknēm paredz būvprojektā un veido, pēc iespējas samazinot šo ierīču negatīvo ietekmi uz pilsētas siluetu, jumtu ainavu un dzīvojamās vides vērtībām apkārtnē, kā arī ievērojot noteikumu 2.8. apakšnodaļas prasības inženiertehniskās apgādes infrastruktūras izvietošanai saistībā ar ēku fasādēm un jumtiem. Uz ēkas ielas fasādes tos veido arhitektoniski, nepasliktinot būves arhitektonisko veidolu.
K. Līcītis zina teikt, ka, veicot kādas darbības kultūras pieminekļu ēkas fasādē, ir jāievēro likuma “Par kultūras pieminekļa aizsardzību” 3. pants, kā arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” 23. un 35. punkts.
Jautājums: Vēlos uzstādīt gaisa kondicionieri dažādās dzīvokļa telpās. Dzīvoklis atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā. Dzīvokļa logi iziet gan uz ielu, gan uz pagalmu. Ja saņemšu saskaņojumu no vairākuma dzīvokļu īpašnieku, vai varēšu veikt šādas darbības?
Atbilde: Šajā gadījumā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā ir jāiesniedz iesniegums, kam pievienots iekārtas izvietojuma risinājums, kurš nedrīkst pasliktināt ēkas arhitektonisko veidolu. Ja māja atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā vai tā aizsardzības zonā, tad būs nepieciešama arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauja. Tāpat jāvērtē, vai netiks pazemināta ēkas konstrukciju nestspēja, drošība un noturība. Ja urbuma diametrs nesošajās konstrukcijās vai nesošajos elementos pārsniedz 50 mm, attālums starp urbumiem ir mazāks par 0,5 m un urbjot tiek skarts konstrukcijas stiegrojums vai citi nestspējas nodrošinājuma elementi, tad ir jāizstrādā būvniecības dokumentācija. Pirms iekārtu izvietošanas ēkas īpašniekam ir jāveic ēkas tehniskā apsekošana.
Ja iekārtas funkcionēšanas, ierīkošanas vai izvietošanas nodrošināšanai ir jāveic būvdarbi, tad ir piemērojams būvniecības regulējums. Ja iekārtu uzstādīšanas laikā plānota ēkas pārbūve, piemēram, nesošo konstrukciju pastiprināšana, tad tā veicama, pamatojoties uz būvprojektu, kuru izstrādājis sertificēts būvspeciālists.
Ņemot vērā, ka par ēkas drošumu atbild ēkas īpašnieks, pirms iekārtu izvietošanas ēkas īpašniekam ir jāveic ēkas tehniskā apsekošana, lai noskaidrotu konstrukciju nestspēju.
Savukārt uz privātmājām Dzīvokļa īpašuma likuma regulējums neattiecas, ir jāņem vērā tikai Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”.
Jautājums: Dzīvoju privātmājā Rīgā, esmu vienīgais tās īpašnieks. Vasaras ir kļuvušas pārāk karstas, vēlos uzstādīt gaisa kondicionēšanas iekārtas uz vairāku telpu ārsienām. Vai tas jāsaskaņo ar pašvaldību?
Atbilde: Kondicioniera uzstādīšanai nav vajadzīga būvniecības dokumentācija, ja netiks pazemināta ēkas konstrukciju nestspēja, drošība un noturība, urbuma diametrs nesošajās konstrukcijās vai nesošajos elementos nepārsniegs 50 mm, attālums starp urbumiem būs vismaz 0,5 m un urbjot netiks skarts konstrukcijas stiegrojums vai citi nestspējas nodrošinājuma elementi vai arī tiks izmantota jau izbūvēta izeja.
Ja kondicioniera ārējais bloks atradīsies uz ielas fasādes vai jumta ielas pusē, tad jāiesniedz atbilstošs iesniegums Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Ņemot vērā, ka par ēkas drošumu atbild ēkas īpašnieks, pirms iekārtu izvietošanas jāveic ēkas tehniskā apsekošana, lai noskaidrotu konstrukciju nestspēju.
SIA “CMB” Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanas nodaļas vadītājs būvinženieris Arvīds Leimanis atzīst, ka gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana daudzos gadījumos nu jau ir kļuvusi par nepieciešamību. “Mūsdienās arvien vairāk projektē mājas ar skaistiem, lieliem logiem, kas labi “strādā” ziemā, ar siltuma caurlaidību viss ir kārtībā, bet vasarā ar saules enerģijas caurlaidību gan ir sliktāk. Tad nu sanāk, ka dzīvokļos, īpaši tajos, kas izvietoti fasādes dienvidu un rietumu pusē, veidojas liels pārkaršanas risks. Vakarā, kad kļūst vēsāks, ar to var nebūt pietiekami, pat ja tiek nodrošināta gaisa apmaiņa, jo saule uzkarsē sienas un grīdu – telpās viss ir ļoti sakarsis,” skaidro A. Leimanis.
Ja dzīvoklī ilgstoši ir augsta temperatūra, tad gaisa kondicionēšanas ierīču uzstādīšana var būt viens no risinājumiem. Pamatā izmanto divu veidu iekārtas – pārvietojamās vai stacionārās.
Pirmās iekārtas var pārvietot pa dzīvokli. Viss process notiek vienā korpusā – iekārta iekštelpās pūš aukstu gaisu, bet ārā pa speciālu gofrētu cauruli, kas iemontēta logā, – karstu gaisu. “Efektivitāte mobilajiem gaisa kondicionieriem ir apšaubāma – tikpat daudz gaisa, cik izpūš ārā pa logu, tiek arī iesūkts atpakaļ dzīvoklī. Siltais gaiss no ārpuses ieplūst pa neblīvumiem, turklāt gofrētā caurule sakarst un siltums no tās nonāk atpakaļ telpā,” stāsta būvinženieris. Jārēķinās arī ar paaugstinātu trokšņu līmeni telpās.
Mobilie kondicionieri ir piemēroti tad, ja uz daudzdzīvokļu mājas fasādes aizliegts uzstādīt gaisa kondicionieru ārējos blokus vai ja ir problemātiski saņemt mājas iedzīvotāju piekrišanu uzstādīšanai.
Ja ir saņemta dzīvokļu īpašnieku piekrišana un pašvaldības savos saistošajos noteikumos to pieļauj, tad labāk uzstādīt stacionārās gaisa kondicionēšanas iekārtas, kas ir visefektīvākās enerģijas patēriņa izmaksu ziņā un viskvalitatīvākās, iesaka A. Leimanis. Tās sastāv no divām daļām – viens bloks ir novietots telpā, bet otrs tiek uzstādīts ārpus ēkas.
Visbiežāk ārpusē iekārtu liek nemanāmā vietā uz balkona vai lodžijas. “Āra blokam daudz nav nepieciešams – brīva vieta gaisa cirkulācijai, iespēja to apkalpot un elektrības pieslēgums,” skaidro būvinženieris. “Un svarīgi, ka lielākais trokšņa avots paliek ārpus telpām.”
