Saeima šonedēļ. Regulējums pastiprināta robežapsardzības darbības režīma ieviešanai

IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI

Noteiks Ministru kabinetam tiesības izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu

Saeima 1. jūnijā nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, kas paredz noteikt Ministru kabinetam tiesības izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu.

Īpašu režīmu varēs izsludināt, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu.

Likumu paredzēts papildināt ar jaunu 35.¹ pantu, kurā būs noteiktas Ministru kabineta pilnvaras, izsludinot robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu. Piemēram, Ministru kabinets pierobežā vai tās daļā varēs noteikt:

• īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību;
• īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai vai šīs kustības ierobežojumus;
• konkrētu robežšķērsošanas vietu darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu, vienlaikus nodrošinot personām iespēju īstenot tiesības un likumiskās intereses, no kurām nav pieļaujama atkāpe;
• īpašu saimnieciskās darbības kārtību vai šīs darbības ierobežojumus;
• īpašu kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai;
• tiesības nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu vai noteikt īpašu kārtību publisko iepirkumu veikšanai attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nepieciešami būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai;
• valsts pārvaldes amatpersonu tiesības iekļūt privātā īpašumā;
• ierobežot tiesības personām atrasties noteiktās vietās bez atļaujas.

Skaidri noteiks robežsarga tiesības nepieļaut nelikumīgu ieceļošanu valstī

Saeima Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nodeva izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā”.

Jaunā redakcijā paredzēts izteikt likuma 5. panta pirmās daļas 7. punktu, nosakot, ka Robežsardze novērš personu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām.

Ar grozījumiem tiks skaidri noteikts, ka robežsargam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības neļaut personai ieceļot valstī tam neparedzētā vietā un laikā (ja nepieciešams, atbilstoši iespējām sniedzot primāro nodrošinājumu), ja nepastāv objektīvi pamatoti apstākļi par tūlītēju ieceļošanas nepieciešamību.

Likumā noteiks, ka robežsargam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus, lai novērstu personas nelikumīgu ieceļošanu valstī tam neparedzētā vietā un laikā.

Iekšlietu ministrija skaidro, ka grozījumu nepieciešamību jo īpaši aktualizējusi nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas un tās mēģinājumu pieauguma tendence, kā arī Baltkrievijas esošā varas režīma īstenotā instrumentalizācija jeb hibrīduzbrukums uz Latvijas un ES ārējās robežas.

“Robežu kontrole ir būtiska valsts funkcija, kas Eiropas Savienības ietvaros kalpo ne tikai dalībvalsts, bet arī attiecīgi visas Eiropas Savienības ārējo robežu aizsardzībai. Turklāt par atbalstāmu ir uzskatāma tikai likumīga ieceļošana valstī jeb valsts robežas šķērsošana tai paredzētajās vietās un kārtībā,” skaidro Iekšlietu ministrija.  

Vienlaikus tā norāda, ka minētais princips nav absolūts. “Viens no pamatojumiem, kad personai, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgā, ir tiesības ieceļot valstī ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības, ir humāni apsvērumi, valsts intereses vai starptautiskas saistības.”

• Iekšlietu ministrija: Steidzamības kārtā izskatīšanai Saeimā virzīs likumprojektus nolūkā padarīt skaidrāku regulējumu par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma novēršanu

GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Grozījumi fotoelementu paneļu apsaimniekošanai

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Likumprojekts nepieciešams, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar fotoelementu paneļu apsaimniekošanu, nodrošinot šo iekārtu uzskaiti un atkritumu plūsmas izsekojamību.

Likumprojekts paredz:

• Likuma 6. pielikumā (Nodokļa likmes par videi kaitīgām precēm) izdalīt atsevišķi 4.2. apakškategoriju – fotoelementu paneļi;
• noteikt prasību nodokļa maksātājiem ražotāju atbildības sistēmas ietvaros nodrošināt fotoelementu paneļu atkritumu pieņemšanu, savākšanu un uzglabāšanu vai patstāvīgi (attiecībā uz saules elektrostaciju ar fotoelementu paneļu kopējo uzstādīto jaudu vismaz 1 megavats) veikt pasākumus un segt izdevumus, kas saistīti ar nolietotu fotoelementu paneļu apsaimniekošanu.

Likumā noteikts, ka persona, kura ieved un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto fotoelementu paneļus, invertorus un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļus saražotās strāvas uzkrāšanai, un kura nemaksā nodokli, ja piegādes līgumā ir ietvertas garantijas, ka invertoru un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai atkritumi tiks nosūtīti atpakaļ piegādātājvalstij, reģistrējas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošā iestādē.

PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Palielinās iespējamo veselības apdrošināšanas prēmiju pedagogiem

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā”.

Tie paredz, ka pedagogam kā papildu atlīdzību var noteikt veselības apdrošināšanu. Veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru. Ja apdrošināšanas prēmija pārsniedz minēto apmēru, pedagogs sedz prēmijas starpību.

Šobrīd Izglītības likuma 52. panta 1.¹ daļas otrais punkts nosaka, ka pedagogam var noteikt papildu atlīdzību – veselības apdrošināšanu. Taču turpat arī noteikts, ka veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt pusi no normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā apmēra. Ja apdrošināšanas prēmija pārsniedz minēto apmēru, pedagogs sedz prēmijas starpību. Šobrīd tie ir tikai 213,43 eiro.

Tikmēr no 2022. gada 1. jūlija visiem darbiniekiem un amatpersonām, uz kurām attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, šāds ierobežojums ir atcelts, tādējādi palielinot iespējamo veselības apdrošināšanas prēmijas summu līdz 426,86 eiro.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tad šobrīd ir radusies situācija, ka likums nosaka nevienlīdzīgu attieksmi pret vienādās un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmās faktiskajās situācijās esošām personām – vienas pašvaldības darbiniekiem.

Konceptuāli atbalsta pienākumu valsts pārvaldē nodarbinātajiem būt lojāliem pret Latvijas Republiku un Satversmi

Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, kas paredz pienākumu valsts pārvaldē nodarbinātajiem būt lojāliem Latvijas Republikai un tās Satversmei. 

Likumprojekta anotācijā paskaidrots, ka grozījumi nepieciešami, “ievērojot pašreizējo ģeopolitisko situāciju”, lai “aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu”.

Izmaiņas likumā rosinājusi Saeimas Nacionālās drošības komisija, ņemot vērā 13 165 pilsoņu parakstīto un Saeimai iesniegto kolektīvo iesniegumu “Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām”. 

Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka lojalitātes prasība jau šobrīd ir ietverta vairākos likumos, piemēram, Izglītības likumā, Valsts civildienesta likumā, Valsts kontroles likumā, Ieroču aprites likumā, Valsts robežsardzes likumā. Tomēr attiecībā uz valsts pārvaldi kopumā vispārēja regulējuma, kas noteiktu, ka ikvienai tajā nodarbinātai personai ir pienākums būt lojālai Latvijas Repubikai un tās Satversmei, šobrīd nav.

Likumprojektā piedāvāts papildināt Valsts pārvaldes iekārtas likumu ar 102. pantu “Lojalitātes pienākums”, nosakot, ka valsts pārvaldē nodarbinātajiem būs aizliegts paust publisku viedokli vai veikt darbības, kas vērstas pret demokrātiskas valsts teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. 

Ja publiskas personas institūcijā nodarbinātais būs paudis publisku viedokli vai veicis citas darbības, kas nepārprotami liecina, ka viņš nav lojāls Latvijas Republikai un tās Satversmei vai veicis šā panta otrajā daļā noteikto, un viņa turpmāka nodarbinātība attiecīgajā publiskas personas institūcijā var apdraudēt šīs institūcijas darbību vai valsts intereses, tad lojalitātes pienākuma neievērošana vai šā panta otrajā daļā veiktās darbības uzskatāmas par patstāvīgu pamatu nodarbinātības attiecību izbeigšanai ar jebkuru šādu darbinieku un valsts dienesta attiecību ietvaros nodarbinātu personu.

Minētajā pantā arī paredzēts regulēt darba attiecību izbeigšanas kārtību, ja konstatēts lojalitātes pienākuma pārkāpums.

Pilnveidos administratīvos procesus, kas saistīti ar programmas “Latvijas skolas soma” norisi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja vēl vienus grozījumus Izglītības likumā, ar ko paredzēts turpināt programmas “Latvijas skolas soma” darbību un atvieglot ar tās norisi saistītos administratīvos procesus.

Likumprojekts paredz papildināt Izglītības likuma 14. pantu ar 49. punktu, deleģējot Ministru kabinetu līdz 2023. gada beigām noteikt kārtību, kādā aprēķina un piešķir valsts budžeta finansējumu programmas “Latvijas skolas soma” īstenošanai, kā arī finansējuma izlietošanas nosacījumus.

Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, tad līdz šim Ministru kabinets izstrādāja kārtību, kādā aprēķina un piešķir valsts budžeta finansējumu programmas īstenošanai katram gadam atsevišķi, ievērojot attiecīgā gada likuma par valsts budžetu deleģējumu.

Pastiprinās kriminālatbildību par vajāšanu, draudiem un vardarbību ģimenē

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektus “Grozījumi Krimināllikumā” un “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. To mērķis ir nodrošināt efektīvāku aizsardzību personām, kuras ir cietušas no noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu.

Plānots, ka ar grozījumiem efektīvāka aizsardzība tiks nodrošināta arī tiem cilvēkiem, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un nevēlamu saziņu, kā arī personām, kam ar tiesas nolēmumu ir noteikta aizsardzība pret vardarbību.

Pašlaik par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, kā arī par vajāšanu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu (līdz trim mēnešiem), probācijas uzraudzība, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Turklāt problācijas uzraudzība ir ierobežota un attiecas tikai uz nepilngadīgām personām.

Ar likumprojektu iecerēts noteikt iespēju vainīgās personas sodīt arī ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai līdz trim gadiem, ja noziedzīgais nodarījums vērsts pret ģimenes locekli.

Tāpat arī atbalstīts priekšlikums izteikt Krimināllikuma 168.¹ panta sankciju jaunā redakcijā un noteikt, ka par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Tas nozīmē, ka ar grozījumiem plānots minētos noziedzīgos nodarījumus atzīt par mazāk smagiem noziegumiem, nevis kriminālpārkāpumiem, kā tas ir šobrīd.

Kriminālprocesiem, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, noteiks prioritāti

Kriminālprocesa likuma 7. pantā paredzēts noteikt, ka par 132. panta otrajā daļā un 132.¹ panta otrajā daļā paredzēto nodarījumu kriminālprocesa uzsākšanai nav nepieciešams personas, kurai nodarīts kaitējums, iesniegums.

Šeit jāpiebilst, ka papildināt minētos likuma pantus ar otro daļu plānots ar paralēli skatītajiem grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz:

Papildināt Krimināllikuma 132. pantu ar otro daļu, nosakot, ka par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, ja tās izdarītas pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Tādu pašu sankciju plānots noteikt arī Krimināllikuma 132.¹ panta (Vajāšana) otrajā daļā.

Savukārt Kriminālprocesa 14. pantā plānots papildināt trešo daļu, uzskaitot kriminālprocesus, kuriem ir priekšrocība izskatīšanā. Proti, tiek rosināts noteikt, ka saprātīga termiņa nodrošināšanā priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem ir kriminālprocesam:

• kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis;
• par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās;
• par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kas izdarīts pret nepilngadīgo;
• kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona;
• kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli.

Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā paredzēts arī noteikt, ka no vajāšanas un vardarbības draudiem cietušajām personām būs iespēja piemērot speciālo procesuālo aizsardzību, kādu paredz likuma 299. pants.

Otrajā lasījumā atbalsta grozījumus Augstskolu likumā – jaunu doktorantūras modeli

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, kas paredz ieviest jaunu doktorantūras modeli, mainīt finansēšanas sistēmu un paredzēt jaunu promocijas procesu.

Augstskolu likumu paredzēts papildināt ar jaunu XIII nodaļu “Doktorantūra”, nosakot vienotu regulējumu:

• doktorantūras skolas izveidei, funkcijām un uzdevumiem, prasībām kvalitātes nodrošināšanai un novērtēšanai;
• uzņemšanai doktora studiju programmā;
• promocijas darbiem, promocijas darbu aizstāvēšanai;
• promocijas padomes darbībai;
• kopīgai doktorantūrai ar augstskolām ārvalstīs.

Ar likuma grozījumiem iecerēts risināt doktoranta nodarbinātības jautājumu, papildinot to ar jaunu 47.¹ pantu “Doktoranta nodarbinātība valsts finansētā studiju vietā”.

Vienlaikus iecerēts noteikt arī stingrākas prasības augstskolas akadēmiskajam personālam. Piemēram, nosakot, ka akadēmisko studiju programmu obligātās daļas un ierobežotās izvēles daļas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci attiecīgajā augstskolā ievēlēti profesori un asociētie profesori. Savukārt akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori, tai skaitā ārvalstu, vai personas ar zinātnes doktora grādu. Promocijas darba vadītāju un līdzvadītāju zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija, kā arī kompetence būs jāatbilst Ministru kabineta noteiktām pamatprasībām.

Saeima konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus Zinātniskās darbības likumā.