Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ivars Soikāns, LETA.
Dabā ir jaušama pavasara iestāšanās, uz ūdenstilpēm strauji kūst ledus, un iedzīvotājiem no 17. marta aizliegts atrasties uz Rīgas administratīvajā teritorijā esošo ūdenstilpju un jūras piekrastes ūdeņu ledus, jo meteoroloģisko apstākļu ietekmē tas var būt ļoti bīstami. Aizliegumi atrasties uz ledus ir spēkā arī citās pašvaldībās. Jāatceras, ka atrašanās uz ledus ne tikai apdraud veselību un dzīvību, bet arī ir administratīvi sodāma.
Rīgas dome informē, ka, ņemot vērā esošos laikapstākļus un meteoroloģiskās prognozes, uz Rīgas administratīvajā teritorijā esošajām ūdenstilpēm varētu veidoties nepietiekami izturīga ledus kārta un atrašanās uz tās varētu būt bīstama, tāpēc ar Rīgas domes izpilddirektora rīkojumu no 17. marta noteikts paaugstinātas bīstamības periods uz Rīgas ūdenstilpju ledus. Arī citās Latvijas pašvaldībās ir spēkā aizliegums atrasties uz ledus, piemēram, no 22. marta aizliegts atrasties uz ledus visās Daugavpils ūdenstilpēs1, savukārt Jelgavas administratīvajā teritorijā pilnīgs aizliegums atrasties uz ledus ir spēkā jau kopš 12. janvāra2.
Kaut arī tiek noteikti brīdinājumi un aizliegumi, kaislīgākos zemledus makšķerniekus tie tomēr neattur no došanās uz ledus, jo pašvaldības policija, kas uzrauga pašvaldības domes rīkojumu ievērošanu sabiedriskās kārtības jomā, regulāri konstatē noteikto aizliegumu pārkāpumu.
Piemēram, 12. februārī, patrulējot Juglas apkaimē, Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Drošības uz ūdens pārvaldes darbinieki uz Strazdupītes ledus pamanīja vairākas personas, kuras atradās vietā, kur tas nav atļauts. Policijas darbinieki devās pie makšķerniekiem, kuri, ieraugot likumsargus, sakrāmēja mantas un devās projām, taču personas tika panāktas. Sarunas laikā visi makšķernieki atzina, ka atradās vietā, kur tas nav atļauts, apgalvojot, ka tur “zivis labāk ķeras”.
Savukārt 16. martā, apsekojot Kojusalas grāvja ūdenstilpi, RPP darbinieki uz ledus pamanīja makšķernieku, kurš atradās zonā, kur tas ir aizliegts. Makšķernieks, pamanot likumsargus, devās viņiem pretī, taču pēkšņi ielūza ledū. Jāteic, ka šajā reizē makšķerniekam paveicās, jo, reaģējot uz situāciju, viens no glābējiem vīrietim padeva roku un izvilka viņu no ūdens. Pēc tam persona tika pavadīta līdz krastam.
RPP galvenais sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis informē, ka sezonas laikā līdz šim Rīgā konstatēti 49 pārkāpumi par personu atrašanos uz ledus vietās, kur tas nav atļauts, kā arī RPP darbinieki piedalījušies trīs glābšanas darbos.
“Novērojumi pēdējos gados liecina, ka Rīgā zemledus makšķernieki pārsvarā noteikumus ievēro. Lai gan joprojām tiek konstatēti pārkāpumi, situācija nav tik kritiska, kāda tā bija pirms desmit gadiem, kad šāda veida pārkāpumi bija novērojami masveidā. Tas ir skaidrojams ar trim galvenajiem apstākļiem – likumā ir paredzēta skaidra atbildība, policija veic aktīvu darbu pārkāpumu kontrolē, kā arī policisti veic ledus monitoringu, proti, šīs sezonas laikā zonas, kur drīkst atrasties uz ledus, tika pārskatītas vairāk nekā 10 reižu. Attiecīgi tas, ka pastāvīgi tiek mērīts ledus biezums un regulāri tiek pārskatītas vietas, kur drīkst atrasties uz ledus, veicina arī makšķernieku uzticību policijai. To ataino arī fakts, ka ziemas sezonā apmeklētākā RPP mājaslapas sadaļa bija tā, kurā varēja kartē aplūkot, kur drīkst atrasties uz ledus,” norāda T. Sadovskis.
Atbildību par atrašanos uz iekšzemes publiskās ūdenstilpes vai jūras piekrastes ūdenstilpes ledus, ja tas ir aizliegts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, paredz Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 9. pants, kas noteic, ka personai tiek piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz divdesmit naudas soda vienībām jeb 100 eiro.
Kā skaidro RPP pārstāvis, sodu apmēru amplitūdas statistika atsevišķi netiek veidota, tomēr kārtības sargi katru gadījumu izvērtē individuāli, – tiek ņemts vērā, vai iepriekš ir bijuši līdzīgi pārkāpumi, kāda ir pārkāpuma izdarīšanas vieta, piemēram, pārkāpums var būt izdarīts vietā, kur tuvumā nekur nav atļauts atrasties uz ledus, vai vietā, kur 200 m tālāk ir atļauts atrasties uz ledus. Tāpat soda apmēra noteikšanā tiek ņemta vērā pārkāpēja attieksme pret izdarīto.
Aktuālā informācija par vietām, kur drīkst atrasties uz ledus, ir pieejama RPP mājaslapā esošajā kartē, kā arī katras pašvaldības tīmekļvietnē.
1 Skat. https://www.daugavpils.lv/pilseta/par-daugavpili/pilsetas-zinas/aizliegts-atrasties-uz-ledus-daugavpils-udenstilpes-20-03.
2 Skat. https://www.jelgava.lv/lv/jaunumi/zinas/uz-jelgavas-udenstilpju-ledus-atrasties-aizliegts!-1-1-1/.
