Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ivars Soikāns, LETA
Situācijās, kad iedzīvotāju drošību apdraud dažāda veida dabas katastrofas, piemēram, plūdi, atbildīgo dienestu darbu nereti apgrūtina riska zonā dzīvojošo civiliedzīvotāju nevēlēšanās evakuēties. Tāpēc daudziem rodas arī jautājums, vai šādos gadījumos evakuācijai nebūtu jānotiek piespiedu kārtā? Šajā skaidrojumā aplūkosim, ko paredz tiesiskais regulējums.
“Aizsargdambja nestspēja samazinās! Aicinām iezīmēto teritoriju iedzīvotājus evakuēties. Nav zināms, cik ilgi pilsētas aizsargdambis izturēs Daugavas spiedienu! Kad tas bruks, ūdens un ledus masa ieplūdīs pilsētā ļoti ātri un evakuācija var kļūt neiespējama. Tāpēc šobrīd evakuācija no apdraudētajām pilsētas teritorijām ir KRITISKI SVARĪGA iedzīvotāju DZĪVĪBAI un drošībai!” – šāds vēstījums publicēts Jēkabpils novada mājaslapā 14. janvāra pēcpusdienā.
Jēkabpils novada pašvaldības mājaslapā tiek apkopota visa aktuālā informācija plūdu skartās teritorijas iedzīvotājiem, kā arī nodrošināta video tiešraide, kurā katrs var sekot līdzi situācijai pie aizsargdambja.
Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 7. pantā ir noteikts, ka evakuācija ir patstāvīga pārvietošanās norādītajā drošajā virzienā vai pārvietošana uz drošu vietu pirms katastrofas vai katastrofas laikā no teritorijas vai telpas, kur izveidojušies apstākļi rada apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai.
Lēmumu par iedzīvotāju evakuāciju pieņem katastrofu pārvaldīšanas subjekts (piemēram, pašvaldība), reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītājs vai objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, pamatojoties uz informāciju par katastrofas draudiem un sekām, kuras var radīt apdraudējumu cilvēka dzīvībai un veselībai.
Iedzīvotājiem ir pienākums katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā rīkoties saskaņā ar atbildīgo valsts vai pašvaldību institūciju sniegto informāciju un šo institūciju amatpersonu norādījumiem (Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 12. panta pirmās daļas 3. punkts).
Tomēr piespiest cilvēkus pamest savus īpašumus šajā gadījumā nevar. Sodu par atteikšanos evakuēties no apdraudējuma piemeklētas vietas nepiemēro, taču jārēķinās, ka situācijā, ja dambis tiks pārrauts, glābēji var arī ne(pa)spēt palīdzēt. Ja persona atsakās no evakuācijas, tai var lūgt rakstiski apliecināt, ka apzinās riskus savai dzīvībai un veselībai.
|
Nacionālās drošības likums paredz Ministru kabinetam tiesības likumā noteiktos gadījumos izsludināt ārkārtējo situāciju.
Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus, kas uzskaitīti šī likuma 8. pantā.
Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Piemēram, plūdi.
Izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinets var noteikt arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības pieņemt lēmumu par iedzīvotāju un viņu kustamā īpašuma evakuāciju, kā arī, ja nepieciešams, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi ar piespiedu pārvietošanu.
Pieprasīt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju var pašvaldības dome, kuras teritorijā plānots izsludināt ārkārtējo situāciju, vai par nozari atbildīgā ministrija, kā arī Krīzes vadības padome (saistībā ar situāciju Jēkabpilī Ministru prezidents ir sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi 15. janvārī plkst 11.00).
Obligāta evakuācija Latvijā ir tikusi izsludināta vienreiz – 2013. gada aprīlī pavasaru palu laikā Daugavpils novadā. Pastāvot dambja pārrāvuma iespējamībai ūdens spiediena dēļ, Ministru kabinets lēma, ka Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada pašvaldībām sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, ja nepieciešams, ir tiesības veikt iedzīvotāju piespiedu evakuāciju no plūdu skartajām teritorijām (2013. gada 22. aprīļa Ministru kabineta rīkojums Nr. 161 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Daugavpils pilsētā un Daugavpils novadā”).
Tomēr jāatzīmē, ka nevienā normatīvajā aktā nav definēts, kas ir piespiedu evakuācija un kā to īsteno. Vienlaikus jāatgādina, ka par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu var piemērot naudas sodu no 10 līdz 2000 eiro.
Arī tad, ja cilvēks atteicies no evakuācijas, taču, apdraudējumam kļūstot nopietnākam, sauc pēc palīdzības, operatīvie dienesti steidz palīgā. Tikai tad tā vairs nav evakuācija, bet jau cilvēka glābšanas darbi, iepriekš LV portālam skaidrojis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Tomēr šādās situācijās , atsakoties no savlaicīgas evakuācijas, iedzīvotāji pakļauj riskam ne tikai savu veselību un dzīvību, bet arī ugunsdzēsējus glābējus.
Raivis Ragainis, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs, uzrunājot iedzīvotājus sociālās saziņas vietnē “TikTok”, uzsver: “Cienījamie iedzīvotāji, ja jums ir risks palikt applūdušiem, atslēgtiem no ārpasaules, lūdzu, izmantojiet iespēju evakuēties, kamēr glābēji vēl tiek jums klāt. Esam jau saskārušies ar situāciju, kad cilvēks atsakās no evakuācijas, un tikai tad, kad ūdens sāk smelties gultā, saprot, ka tomēr tas ir jādara, bet tajā brīdī glābēji ar transportu vairs netiek klāt un glābšanas operācija kļūst par glābējus un šo cilvēku apdraudošu pasākumu.”
VUGD uzsver: “Ja pašvaldības vai operatīvo dienestu pārstāvji informē par nepieciešamību evakuēties, aicinām apzināties, ka situācija jau ir bīstama un šāda rīcība nepieciešama cilvēku drošībai! Teritorijas un ēku applūšana var notikt ļoti īsā laikā, kā rezultātā cilvēkiem vairs var nebūt iespēja evakuēties pašu spēkiem!”
Gatavojoties iespējamai evakuācijai VUGD iesaka:
Savukārt, ja nav iespējams evakuēties pašu spēkiem:
