SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
26. jūlijā, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
1
10
1
10

Evakuācija – brīvprātīga un piespiedu kārtā

Atteikšanās no evakuācijas pakļauj briesmām ne tikai apdraudētās personas, bet arī glābējus, jo situācijas pasliktināšanās gadījumā evakuācija pārtaps par cilvēka glābšanas operāciju.

FOTO: Ieva Čīka, LETA

Spēcīgā gaisa piedūmojuma dēļ, ko izraisīja plašais kūdras un meža ugunsgrēks Talsu novadā, vairākiem desmitiem iedzīvotāju lika pamest mājas. Bija arī cilvēki, kas no evakuācijas atteicās. LV portāls skaidro, kad evakuācija ir brīvprātīga un kad no tās var atteikties.

īsumā
  • Evakuācija ir patstāvīga cilvēku pārvietošanās norādītajā drošajā virzienā vai pārvietošana uz drošu vietu pirms katastrofas vai katastrofas laikā.
  • Lēmumu par iedzīvotāju evakuāciju pieņem, pamatojoties uz informāciju par katastrofas draudiem.
  • Evakuēto iedzīvotāju pārvietošanu, uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu un sociālo aprūpi nodrošina pašvaldība.
  • Atteikšanos no evakuācijas apliecina ar parakstu.
  • Par atteikšanos no evakuācijas sods nav paredzēts.
  • Atteikšanās no evakuācijas apdraud arī glābēju dzīvību.

Cilvēka dzīvībai un veselībai bīstama situācija meža ugunsgrēka dēļ kopš jūlija vidus izveidojusies Ventspils novada Puzes pagasta Stiklu ciemā, no kura sākotnēji evakuēti cilvēki, apsverot arī piespiedu evakuāciju atteikšanās gadījumā. Situācijai uzlabojoties, šonedēļ daļa iedzīvotāju atgriezusies Stiklos, ar parakstu apliecinot, ka ir informēti par apdraudējumu.

Evakuācija – ja apdraudēta dzīvība un veselība

Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam (CAKP) evakuācija ir patstāvīga cilvēku pārvietošanās norādītajā drošajā virzienā vai pārvietošana uz drošu vietu pirms katastrofas vai katastrofas laikā no teritorijas vai telpas, kur izveidojušies apstākļi rada apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Agrita Vītola.

Lēmumu par iedzīvotāju evakuāciju, pamatojoties uz informāciju par katastrofas draudiem, pieņem katastrofu pārvaldīšanas subjekts (koordinējošā ministrija vai pašvaldība), reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītājs vai objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Saistībā ar plašo ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā 18. jūlijā tika sasaukta Ventspils novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēde, kā arī Talsu sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēde, kurā nolēma, ka stiprā piedūmojuma dēļ Stiklu ciema iedzīvotājus evakuēs.

Talsu novada Valdgales pagastā meža un kūdras ugunsgrēka dzēšanas darbu vadīšana ir Valsts meža dienesta kompetence, taču, ņemot vērā šī ugunsgrēka lielo mērogu un apdraudējuma raksturu, kā arī nepieciešamos tehniskos un personāla resursus, ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darba vadību un koordināciju pārņēma un veic VUGD, skaidro A. Vītola.

Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājam, lai apturētu un novērstu ugunsgrēka radītos apdraudējumus, saskaņā ar “Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu”, ir tiesības dot rīkojumu:

  • iekļūt jebkurā teritorijā, ēkā un telpā;
  • pārvietot, nojaukt vai iznīcināt ēkas, būves un to daļas;
  • demontēt iekārtas;
  • pārvietot transportlīdzekļus;
  • ar īpašnieku (valdītāju) piekrišanu izmantot darbu veikšanā fizisko un juridisko personu kustamo un nekustamo īpašumu;
  • iesaistīt speciālos dienestus (policiju, gāzes avārijas dienestu, elektrotīklu avārijas dienestu u.c.) sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, ceļu satiksmes regulēšanā, evakuācijas vai citu neatliekamu pasākumu veikšanā notikuma vietā.

TV, radio un skaļruņi

Organizējot personu evakuāciju no katastrofas apdraudētās teritorijas, pašvaldība, operatīvie dienesti vai citas atbildīgās institūcijas izplata informāciju iedzīvotājiem par evakuācijas nepieciešamību, paskaidrojot, kā sevi pasargāt no apdraudējuma, kā sagatavoties, ja evakuācija būs pēkšņa, kas jāņem līdzi evakuācijas gadījumā. Informācija par evakuēšanās nepieciešamību un papildu norādījumi var tikt sniegti radio un televīzijā. Iedzīvotāji var tikt apziņoti arī, izmantojot operatīvo dienestu rīcībā esošos skaļruņus.

Apdzīvotajā vietā Stikli evakuāciju organizēja pašvaldība. Saskaņā ar CAKP pašvaldības nodrošina iedzīvotāju evakuāciju no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, kā arī šo iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu un sociālo aprūpi.

Īpašs tiesisks režīms – ārkārtējā situācija

Evakuācijai var būt gan rekomendējošs, gan obligāts raksturs. “Piemēram, ja laika apstākļi (vēja virziens, vēja brāzmas utt.) liecina, ka meža ugunsgrēks varētu izplatīties apdzīvotas teritorijas virzienā un tā ierobežošana varētu neizdoties, tad evakuācijas paziņojums būtu obligāts, nevis rekomendējošs,” skaidro VUGD.

Obligāta evakuācija Latvijā izsludināta vienreiz – 2013. gada aprīlī pavasaru palu laikā Daugavpils novadā. Pastāvot dambja pārrāvuma iespējamībai ūdens spiediena dēļ, Ministru kabinets lēma, ka Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada pašvaldībām sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, ja nepieciešams, ir tiesības veikt iedzīvotāju piespiedu evakuāciju no plūdu skartajām teritorijām.

Kāds vīrietis, kurš bija atteicies no evakuācijas pat pēc trīskārtēja uzaicinājuma, vēlāk pieprasīja kompensāciju par plūdu ūdens nodarītajiem zaudējumiem.

Ministru kabinetam saskaņā ar likumu “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” dabas un cilvēka radīto katastrofu vai to draudu gadījumos, “ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība”, ir tiesības apdraudētajā teritorijā izsludināt ārkārtējo situāciju – īpašu tiesisku režīmu, kura darbības laikā var būt ierobežotas privātpersonu un paplašinātas valsts pārvaldes un pašvaldību amatpersonu tiesības. Izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinetam ir tiesības noteikt:

  • īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību vai pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus;
  • īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai vai šīs kustības ierobežojumus;
  • īpašu saimnieciskās darbības kārtību vai šīs darbības ierobežojumus;
  • īpašu kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai;
  • valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības pieņemt lēmumu par iedzīvotāju un viņu kustamā īpašuma evakuāciju, kā arī, ja nepieciešams, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi ar piespiedu pārvietošanu;
  • valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonu tiesības iekļūt privātā īpašumā;
  • valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonām papildu tiesības aizturēt un nodot tiesībaizsardzības institūciju amatpersonām lēmuma pieņemšanai personas, kuras nepakļaujas amatpersonu likumīgajām prasībām vai izdara citus pārkāpumus;
  • valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām tiesības noteikt aizliegumu personām atrasties noteiktās vietās bez speciālām atļaujām vai personu apliecinošiem dokumentiem;
  • valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kuras sagatavo un izplata oficiālu informāciju par ārkārtējo situāciju;
  • starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildes pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja to izpilde var negatīvi ietekmēt valsts apdraudējuma novēršanas vai pārvarēšanas spējas.

Atteikšanos evakuēties apliecina ar parakstu

Fizisko un juridisko personu pienākums katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā ir rīkoties saskaņā ar atbildīgo valsts vai pašvaldību institūciju sniegto informāciju un šo institūciju amatpersonu norādījumiem, paredz CAPK. Par ēkā esošo cilvēku evakuāciju uz drošu vietu apdraudējuma gadījumā pieņem objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Savukārt Ugunsdrošības noteikumi nosaka: atrodoties būvē, katrai personai pašai ir pienākums nekavējoties evakuēties, tiklīdz atskan ugunsgrēka trauksmes signāls vai pamanot ugunsgrēku.

Sodu par attiekšanos evakuēties no ugunsgrēka vai cita apdraudējuma piemeklētas vietas nepiemēro, tomēr gadījumos, kad izsludināta ārkārtēja situācija, var tikt piemērota piespiedu evakuācija, skaidro VUGD. Tiesa, patlaban nevienā normatīvajā aktā nav definēts, kas ir piespiedu evakuācija un kā to īsteno.

Plūdu vai ugunsgrēka gadījumā, ja persona atsakās no evakuācijas, tā, parakstot īpašu aktu, apliecina, ka apzinās riskus savai dzīvībai un veselībai. VUGD šādu praksi ieviesis pēc plūdiem Daugavā 1998. gadā Jēkabpils apkaimē, kad kāds vīrietis, kurš bija atteicies no evakuācijas pat pēc trīskārtēja uzaicinājuma, vēlāk pieprasīja kompensāciju par ūdens nodarītajiem zaudējumiem, atminas kādreizējais VUGD priekšnieks Aivars Straume.

Pieredze liecina: atšķirībā no ugunsgrēka, kurš izplatās strauji, iespējamu plūdu gadījumā pārliecināt iedzīvotājus evakuēties ir grūtāk, jo viņi cer, ka nelaime tomēr ies secen. Taču parasti, sevišķi pēc policijas darbinieku iesaistīšanās pārrunās, cilvēki piekrīt evakuācijai, un vardarbīgu aizgādāšanu no apdraudētās vietas A. Straume savā praksē neatminas.

Arī tad, ja cilvēks atteicies no evakuācijas, taču, apdraudējumam kļūstot nopietnākam, sauc pēc palīdzības, operatīvie dienesti steidz palīgā. Tikai tad tā vairs nav evakuācija, bet jau cilvēka glābšanas darbi, skaidro VUGD. Dienestā arī uzsver: šādās situācijās iedzīvotāji pakļauj riskam ne tikai savu veselību un dzīvību, bet arī ugunsdzēsējus glābējus.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU