Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Leiniša, LETA.
Stiprinot Civillikumā noteikto zemes un būves vienotības principu, no 2023. gada 1. janvāra stājas spēkā grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kas paredz, ka pašvaldībai piekrīt tāds patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, kas ir bezmantinieku manta vai bezīpašnieka lieta un ir saistīts ar pašvaldības nekustamo īpašumu, veidojot vienotu īpašumu.
Civillikumā ir nostiprināts ēkas un zemes vienotības princips – Civillikuma 968. pants paredz, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu.
Tomēr noteiktos gadījumos patstāvīgam nekustamajam īpašumam, kas ir bezīpašnieka lieta vai bezmantinieku manta, piekrītot valstij, veidojas dalītā īpašuma tiesiskās attiecības starp valsti un pašvaldību, piemēram, ja bezīpašnieka lieta vai bezmantinieku manta ir būves īpašums, kas atrodas uz pašvaldības zemes, norādīts likumprojekta anotācijā.
Turklāt nepastāv tiesiskais regulējums, kas ļauj novērst dalītā īpašuma tiesiskās attiecības starp valsti un pašvaldību pēc tam, kad valsts ir nostiprinājusi savas īpašuma tiesības uz bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu.
Tādēļ, lai novērstu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības starp valsti un pašvaldību bezīpašnieka lietas un bezmantinieku mantas gadījumos un lai zemi un ēkas (būves) apvienotu vienotā īpašumā, veikti grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”.
Likums papildināts ar 14. panta piekto daļu: “Ēkas (būves), kas ir bezmantinieku manta vai bezīpašnieka lieta, piekrīt pašvaldībai, ja ēkas (būves) ir patstāvīgs īpašuma objekts un ēkas (būves) uzceltas uz zemes, kas piekrīt vai pieder pašvaldībai. Zemes gabals, kas ir bezmantinieku manta vai bezīpašnieka lieta, piekrīt pašvaldībai, ja uz tā ir pašvaldībai piederošas vai piekrītošas ēkas (būves), kas ir patstāvīgs īpašuma objekts.”
Tātad, lai nekustamā bezmantinieku manta vai bezīpašnieka lieta piekristu pašvaldībai, būs jāizpildās diviem nosacījumiem – tam jābūt patstāvīgam īpašuma objektam un jābūt saistītam ar pašvaldībai piekritīgu vai piederošu nekustamo īpašumu (vai nu zemi, vai ēku), kas tai piekrīt vai pieder brīdī, kad nekustamais īpašums kļūst par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu, paziņojumā medijiem skaidro Tieslietu ministrija.
Līdz ar to regulējums novērš dalītā īpašuma turpmāku pastāvēšanu, piemēram, ja uz pašvaldības zemes ir patstāvīgs īpašuma objekts ar nenoskaidrotu piederību vai ja zeme zem pašvaldības būves (ja tā ir patstāvīgs īpašuma objekts) ir piederējusi fiziskai personai, kura ir mirusi, un mantinieki nav palikuši, vai šie mantinieki nav ieradušies sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības.
Vienlaikus ar grozījumiem no 14. panta izslēgti vārdi “vai augļu dārzs (koki)”, “un augļu dārzs (koki) iestādīts”, kas nozīmē, ka regulējums neattiecas uz augļu dārziem.
Izstrādātais regulējums attiecas uz tiem gadījumiem, kad nekustamais īpašums kļūst par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu atbilstoši spēkā esošajam regulējumam.
